Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3630 vienumi
Dažas „instrumentālā fonētiķa” atziņas no šīs diskusijas: „[..] zinātne patiesībā ir tikai prāta vingrošana, kam bieži vien ir visai attāls sakars ar objektīvo realitāti. [..] Cilvēks (it īpaši jau zinātnieks) tikai mēģina sev pieejamās informācijas druskas (kas bieži vien nebūt neraksturo visu kopumu) salikt noteiktā loģiskā sistēmā, jo mums ir tieksme skatīt pasauli un visu mums apkārt kā cēloņsakarību ķēdi.
1. Tehniskais noformējums;
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 13.–20. lpp. Druviete 2013 – Druviete, Ina.
1. Tehniskais noformējums;
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Vārdadienu atzīmēšanas paradums ir viena no latviskajām tradīcijām, kura sakņojas pietiekami senā laikā un, pēc dažu etnogrāfijas pētnieku domām, to svinēšana XIX gs. bijusi krietni populārāka par dzimšanas dienām. Tolaik turklāturklāt tolaik vairums zemnieku kārtas latviešu nemaz precīzu savas dzimšanas dienas datumu neesot no galvas zinājuši (protams, baznīcas grāmatās tas bijis reģistrēts, taču arī tad daudz precīzāks bijis kristīšanas datums), bet teikuši, piemēram, “„dzimis ap Jurģiem” vai “„ap Andrejiem”.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Tiesa, bijusi diezgan liela atšķirība starp gadskārtu ritumā nozīmīgām dienām (piemēram, Jurģu, Jāņu, Pēteru, Miķeļu u. c. vārdadienām), kas bija vispārēji atzīmējamas dienas un ar laiku kļuva par plašiem svētkiem, kuru nosaukumā bija personvārds daudzskaitļa formā (kā Mārtiņi, Andreji).
1. Tehniskais noformējums;
Katras šādas dienas nozīmība turklāt mēdz arī mainīties dažādu apstākļu rezultātāietekmē, piemēram, plašāka Valentīndienas svinēšana ir pēdējo aptuveni 15-–20 gadu fenomens, kas savukārt cieši saistīts ar šo svētku komercializēšanu, bet ap 1990. gadu uzsāktā Lūcijas dienas svinēšana pēc īslaicīgas intereses dziļākas pēdas nav atstājusi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patrika dienas atzīmēšanau 17. martā atbilstoši īru tradīcijām cieši saistīta ar latviešu diasporas grupas rašanos Īrijas Republikā pēdējo 20 gadu laikā; par otro atzīmējamo dienu grupu galvenokārt interesējušies tautas tradīciju pētnieki, tādējādi, piemēram, “„Latviešu konversācijas vārdnīcā” vai P. Šmita apkopoto latviešu tautas ticējumu sējumos varam atrast virkni norāžu, ko mūsu senči mēdza darīt vai nedarīt noteiktās dienās, kādām dabas parādībām tad bija pievēršama īpaša vērība u. c. Visos šajos gadījumos līdzīgi pirmajai grupai attiecīgā vārdadiena kalendārā pastāv jau sen un ir cieši saistīta ar noteiktu datumu, kaut gan visai ticams, ka dažu laika novērojumu tradīcija iegājusies vēl laikā, kad Latvijas teritorijā bija spēkā juliāņu kalendārs; vairums mūsdienās lietoto vārdu, kas apritē ienākuši hronoloģiski vēlākā laikā (lielākoties pēdējo 120-–130 gadu laikā), nesaistās ar noteiktu visas tautas tradīciju, arī to saikne ar noteiktu datumu ir mazānav tik cieša un laika gaitā nereti mainījusies.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide;
Raugoties uz to, kā tapis esošais latviešu vārdadienu saraksts kalendāros, jāteic, ka tas pamatos veidojveidojies, pamatojoties uz evaņģēliski luteriskāso tradīcijas ietvaros,u un pārņemot vāciski iespiesto kalendāru praksi.
6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Aplūkojot esošos kalendārus, viņš secinājis, ka tajos vismaz trešā daļa vārdu netiekot lietoti, kā piemērus minot tāZeltmatis minējis tādus vārdus kā Noass, Lats, Ābrams, Jonatāns, Lebrehts, Pankrātijs, Sulpīcijs u. c. Uzskatot sevi par Ausekļa darba turpinātāju, viņš tomēr atteicās no dažiesm 1879. gada kalendārā ievietotajiem neveiksmīgi darinātiem un dzīvē nesastopamiem vārdiem (Dievdots, Nenoziedzis, Kaitekla, Pareģe), to vietā liekot citus jauki skanošus vārdus kā Balva, Glezna, Jausma.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pretstatā Auseklim viņš no saraksta izmetis tikai dažus mazāk izplatītus sveštautiešu vārdus (piemēram, Ērihs, Eižens, Kamilla, Hektors, Fanija, Justīne, Florentīne), bet populārākos vārdus (Ādolfs, Emīls, Arturs, Emma, Minna) Zeltmatis uzskatījis par vajadzīgu atstāt vismaz pagaidām atstāt.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā viņš atbilstoši Lāčplēša kara ordeņa domes lēmumam, uzaicina kalendāru izdevējus pārcelt vārdu «Lāčplēsis” no 17. oktobra uz 11. novembri, kad dibināts Lāčplēša kara ordenis.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Viņš krasi vērsās pret daudzu Vecās derības cilmes vārdu esamību latviešu kalendārā (paplašinot šo izpratni pat līdz Jānim, Miķelim, Tomam, Jāzepam un Jēkabam), kā arī pret citiem, viņaprāt, vairs nelietotiem aizgūtiem vārdiem, kā Romāns, Silvestris, Minjona, Tusnelda, Bonifācijs, Ella (viņam tā asociējās ar elli), Ferdinands, Teodosija (Sanders 1932).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To vietā bijuši ieteikti daudzi veiksmīgi latviski atvasinājumi un aizguvumi no baltu mitoloģijas (Aina, Ausma, Mirdza, Velta, Maiga, Auseklis, Austris, Ziedonis), bet bijuši arī gluži dīvaini un citādi gluži nepieņemami vārdi (Vilkulauzis, Spēklauzis, Ragpūtis, Gaišreģis, Dzestra, Vargribis, Pikols, šai sarakstā minotēta arī Laumua, jo tā esot ļauna teiksmu būtne,).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Blese, kurš arī sniedza plašāku atskatu par tākomisijas darbību (Blese 1936).
7.3. Neiederīgs vārds;
Dažkārt maldīgi kalendāros atrodamos vārdus maldīgi dēvē par oficiālo kalendārvārdu sarakstu, tomēr tas nekad nav aptvēris visus lietotos personvārdus, un tam ir ieteikuma raksturs, neierobežojot vecāku tiesības izvēlēties saviem bērniem vārdus un Dzimtsarakstu departamenta darbiniekiem – tos reģistrēt (ja vien tvārdiem netrūkst galotnes vai nav citu neatbilstību latviešu valodas normām). Šajā sarakstā iekļauti latviešu lingvistiskajā kopienā tradicionāli lietotie un populārākie vārdi, tādēļ laiku pa laikam (parasti reizi 3-–4 gados) šo sarakstu nepieciešams nedaudz precizēt un papildināt.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Plašāk par tajā veiktajām pārmaiņām pēckara gados lasāms šajā krājumā ievietotajā D. Liepas rakstā. Katrā gadījumā šim mērķim tad izveidota īpaša speciālistu komisija, kura pieņem attiecīgu lēmumuĀrijas Iklāvas un Dites Liepas rakstā „Kas Daiļprātiņam kopīgs ar Dārdzīti?”. Kopš Valsts valodas centra pēdējās būtiskās funkciju paplašināšanas 2009. gadā, tkad centram pievienojota valsts aģentūru “a „Tulkošanas un terminoloģijas centrs”, kalendārvārdu komisija uz sēdēm ir pulcējusies divas reizes – 2011. un 2014. gadā. Šajās reizēs komisijāsēdēs darbojās valodnieki, kas specializējušies personvārdu jautājumos, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta un Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti, pieņemot lēmumus; lēmumi pieņemti pēc konsensa principa. 2011. gadā saraksts tika papildināts ar 12 sieviešu un 9 vīriešu vārdiem, nemainot iepriekšējos darbības principus, kas balstījās uz vārda cilmi, nozīmi un labskaņu, tāvārda lietojuma biežumu un stabilitāti, kā arī tā tradicionalitāti un atbilstību latviskajām vārddošanas tradīcijām.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lai novērstu pārspīlētu kalendārvārda saraksta pieaugumu un veidotu labāk saprotamas ronbežas starp latviešu tradicionālo vārdadienu kalendāru un paplašināto vārdadienu sarakstu, pēdējā komisijas sēdē 2014. gadā lēmumu pieņemšanā tika ievēroti nedaudz citādi principi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tāpat lielāka nozīme piešķirta vārdu baltiskajai cilmei un faktam, ka šis vārds kādreiz latviskajā kalendārā jau bijis, bet no tā laika gaitā kādu iemeslu dēļ ir izņemts.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Saistībā ar šīs komisijas darbības analīzi konstatējams, ka runa ir par oficiālās informācijas avotu, nevis tiesību avotu, proti, tiesību principu, ko jurisprudence atzīst par pašsaprotamu, respektīvi., par tādu, kas nav jāpierāda un nav jāpakļauj kritikai. Ņemot vērā faktu, ka latviskā vārddošanas un vārdadienu svinēšanas tradīcija neapšaubāmi ir būtisks un raksturīgs tautas nemateriālās kultūras būtisks un raksturīgs elements, kas tieši attiecināms arī uz nacionālo identitāti un sabiedrības integrāciju, Valsts valodas centrs joprojām paliek ieuzskatosa, ka kalendārvārdu saraksta uzturēšana drīzāk atbilstus drīzāk būtu jāuztur Kultūras ministrijas atbildības sfērai.
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Par būtiskākajām šāda risinājuma priekšrocībām jāmin privātpersonas interesēm vairāk atbilstošāks lēmumu pieņemšanas raksturs, vienlaikus skaidrāk uzsverot vārddošanas tradicionālo raksturu un pasargājot sarakstu no īslaicīgām modes tendencēm, un saglabājot tajā pašlaik reti lietotus, bet vēsturiski nozīmīgus vārdus, kam ir būtiska nozīme latviešu gadskārtu tradīcijās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10. Sekundāra kļūda;