Vienīgie panti, pēc kuriem sodāmas vienīgi fiziskas personas, ir 19. pants (valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā) un 20. pants (klaja necieņa pret valsts valodu), jo šīie pārkāpumi pēc to būtības ir individuāla rakstura.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas darbotos uz Latviešu valodas institūta bāzesā un veiktu Valsts valodas centraVC pasūtījumu, sniedzot praktiskus padomus valodas jautājumos (Grīnberga 1992a). "„Bez šāda konsultāciju centra nevaram runāt par pareizas latviešu valodas ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Valsts valodas konsultāciju centrs izveidojās 1992. gada vasarā, – tika noslēdzotgts līgumus starp Valsts valodas centruVC, kurš nodrošināja finansējumu, un Latviešu valodas institūtu, kura speciālisti, izmantojot savu pieredzi un intelektuālo potenciālu, veica konsultatīvo darbu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Pēc tam no 2000. līdz 2003. gada beigām konsultāciju dienests bija Valsts valodas centraVC struktūrvienība.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Lai nodrošinātu latviešu valodas normu kodifikāciju un izšķirtus aktuālus rakstības jautājumus, 1992. gada rudenī tika izveidota arī Valsts valodas centraVC Latviešu valodas ekspertu komisija (sākotnēji lietots arī paralēlnosaukums Latviešu valodas ekspertu grupa): l.Ina Druviete – komisijas priekšsēdētāja, A.ldis Lauzis – komisijas priekšsēdētājas vietnieks, A. Miķelsone -– komisijas sekretāre, A. Blinkena, O.jārs Bušs, R.asma Grīsle, P.ēteris Kļaviņš, J.ānis Kušķis, Z.aiga Lasenberga, D.ace Markus, D.aina Nītiņa, Dz.intra Paegle, J.ānis Rozenbergs, M.arta Rudzīte, V.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tās darbības aktualitāti sākotnēji noteica sabiedrībā valdošās domstarpības rakstības jautājumos, it īpaši starp Latvijā dzīvojošajiem speciālistiem un trimdas tautiešiem, proti, vai pieturēties starpkaru periodā ievērotajiem rakstības principiem un 1942. gada pareizrakstības vārdnīcasi vai tomēr ņemt vērā (neatkarīgi no to vērtējuma) notikušās pārmaiņas valodā.
6.1. Saistāmība;
|
Kopējo nostāju labi raksturoja komisijas vadītāja (Druviete 1993): "..„[..] nevaram automātiski pārņemt 20.-–30. gadu oficiālajos dokumentos lietoto rakstību, jo latviešu valoda šajos gados ir attīstījusies.
1. Tehniskais noformējums;
|
Pēc viņas komisijas vadību uzņēmās Daina Nītiņa (no 2003. gada līdz 2009. gadam), bet kopš 2010. gada tās priekšgalā ir Ilze Rūmniece. Ņemot vērā, ka kKrājumā "„Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi"” regulāri tiek atspoguļoti šī komisijas ieteikumi un lēmumi, tāpēc izvērstāks tās, tāpat kā un tās apakškomisiju darbības raksturojums šai pārskatā netiek sniegts.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Reizē ar Latviešu valodas ekspertu komisiju tika izveidota arī Valsts valodas centraVC Vietvārdu komisija (tagad – Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija), lai sakārtotu padomju okupācijas laikos daudzkārt sagrozīto toponīmu rakstību un vērstos pret patvaļīgu vēsturisku vietvārdu nomaiņu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Neatkarīgi no komisijas statusa to no tās dibināšanas līdz savai pāragrajai nāvei 2017. gadā vadīja Ojārs. Bušs, bet pašlaik – Anta Trumpa. Šajā apakškomisijā kopīgu darbu veic valodnieki, kurui specializējušies toponīmikā, un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar kartogrāfijas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
No 2003. līdz 2009. gadam Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvā darbojās Latgaliešu ortogrāfijas (pareizrakstības) komisija Lidijas Leikumas vadībā, izstrādājot 2007. gada 18. oktobrī laikrakstā "„Latvijas Vēstnesis"” publicētos "Latgaliešu rakstības noteikumus".
1. Tehniskais noformējums;
|
Ar nosaukumu "Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija” tā atsāka darbu 2013. gadā Annas Vulānes vadībā. Ja iIepriekš minētās komisijas darbojas pastāvīgi, tadbet periodiski (vienreiz trijos vai četros gados) tiek sasaukta Kalendārvārdu ekspertu komisija, kura izskata priekšlikumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kā latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, tā arī paplašinātajā vārdadienu sarakstā.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Pēc pārraudzības maiņas centrs mainīja arī savu atrašanās vietu, no Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36 pārejot uz Rīgas Latviešu biedrības namu (kreisā spārna 4. stāvā) Merķeļa ielā 13. Šajā laikā centra galvenās prioritātes bija valodas prasmes atestācijas organizēšana un kontroles funkciju īstenošana saistībā ar pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomāpārkāpumiem.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par atlaišanu no darba uz inspekciju zvanījua gan latvieši, gan arī citu tautību cilvēki, pie kam daudzi no tiem runāja labā latviešu valodā.
6.1. Saistāmība;
|
To iespējams skaidrot ar daudzu latviešu pārsteigumu, ka valsts valodas statuss "„dod tiem ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus"”, tādēļ viņi nereti "„aizrāvušies ar naudas pelnīšanu, [..] centās uzvelt [Valsts valodas centram] savas ekonomiskās problēmas (vienīgais traucēklis Valodu likums) un bija gatavi no valodas atteikties, lai tikai ātrāk tiktu uz zaļa zara"” (Birzgalis 1999).
1. Tehniskais noformējums;
|
Rezultātā Valsts valodas centraVC vadītājiem un valodas politikas ekspertiem nācās aizstāvēt gandrīz katru normu karstās diskusijās ar minēto organizāciju pārstāvjiem, ne vienmēr saņemot pietiekamu politisku atbalstu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Nule ievēlētā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atdeva likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai (atbilstoši Satversmes 72. pantam), un tā pašreiz spēkā esošā redakcijā, kasa pieņemta 1999. gada 9. decembrī.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Pārmaiņas Valsts valodas centra darbībā pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas Valsts valodas likumāa pēdējā, 26. pantā, tika ietverta norma, ka "„(1) Šā likuma ievērošanu Latvijas Republikā pārrauga Valsts valodas centrs. (2) Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tā nolikumu apstiprina Ministru kabinets"”. Šis likums vairs neuzlika pienākumus rūpēties par valsts valodas lietojuma uzraudzību savā teritorijā, tādēļ no tā spēkā stāšanās brīža būtiski samazinājās faktiskais valodas kontrolē iesaistīto personu skaits, jo līdztekus Valsts valodas centraVC darbiniekiem darbojās arī Rīgas domes inspekcija desmit cilvēku sastāvā, kā arī pa vienam pašvaldības inspektoram Jēkabpilī, Jelgavā un Liepājā.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
|
Valodas lietošanas kontroles jomā vislielākās problēmas radīja Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 296 "„Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību"”, jo tajāos tika noteiktas atšķirīgas prasības pret valsts valodas prasmes līmeni valsts un pašvaldības iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai (šo noteikumu 1. pielikums), un privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, kā arī, ja to darbība skar likumīgās sabiedriskās intereses (2. pielikums).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
|
Rezultātā Ministru kabineta noteikumu Nr. 296 precizēšana kļuva Centra darbībaspar VVC ilgtermiņa prioritāti.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|