Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3630 vienumi
Viedpulkstenis skaita ne tikai laiku vai naudu, bet arī cilvēka sirdspukstus, dienā noietos soļus, mēra pulsu un citus veselības rādītājus, kā arī pēc noteikta algoritma var signalizēt par dažādām atkāpēm no izskaitļotā algoritma, liekot cilvēkam mainīt savus paradumus (sk. 1. attēlu).
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, Jānis Sīlis norāda, ka interneta vidē vērojama teksta “„ģenerētāja” (autora) un teksta “„patērētāja” (lasītāja) saplūšana vienā personā (Sīlis 2013, 370), līdz ar to ierastā dihotomija “„autors” vs. “„adresāts” vairs nav pietiekama mūsdienu saziņas izpratnē.
1. Tehniskais noformējums;
Elektroniskā vide ietekmē visas pasaules valodas, kas tiek izmantotas šajā vidē, turklāt šī ietekme īstenojas diezgan strauji. Šajā rakstā ir aplūkotas dažas aktuālas latviešu valodas attīstības tendences, kas ir vērojamas valodas līdzekļu lietojuma paradumu maiņā digitālo tehnoloģiju izmantošanas dēļ: ekonomēšanas tendence, multimodalitātes tendence, demokratizācijas tendence, automatizācijas tendence. Šīs tendences nav nekas jauns valodas attīstībā – tās ir bijušas un pastāv nepārtraukti, kamēr valoda funkcionē, tomēr pašreiz šīs tendencetās iegūst jaunas iezīmes digitālo tehnoloģiju ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Digitālās ierīces piedāvā plašas funkcionālās iespējas, un to izmantošana ir ļoti laikietilpīga, tāpēc cilvēks iespēju robežās cenšas taupīt laiku iespēju robežās, un tas ietekmē informācijas apstrādes paņēmienu izvēli.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, runātua tekstua izmantošana rakstītoa tekstua vietā ir viens no veidiem, kā taupīt vietu ekrānā.
6.1. Saistāmība;
Arī logogrammu izmantošana liecina par tendenci ekonomēt valodas līdzekļus, jo vārda vai tā daļas vietā tiek lietots cipars vai kāds cits simbols, piemēram, 2diena (‘otrdiena’), 4tā reize (‘ceturtā reize’), 24/7 (‘nepārtraukti jeb katru dienu divdesmit četras stundas diennaktī’).
5.2. Lieka pieturzīme;
Digitālo tehnoloģiju noteiktā ekonomēšanas tendence rada jaunus paradumus pareizrakstībā, vārddarināšanā, sintaksē u. c. valodas jomās, un tas ir jāņem vērā valodas plānošanas un normēšanas procesā, kā arī to nevar ignorēt izglītībā un valodas apguves procesā.
1. Tehniskais noformējums;
Multimodāli teksti var iekļaut attēlus, grafiku, slaidrādes u. tml. vizuālus papildinājumus, tie var ietvert kinētisku kustību, piemēram, animācijas vai videomateriālus u. tml., tie var būt papildināti ar audiālu materiālu, piemēram, mūziku vai skaņu specefektiem.
1. Tehniskais noformējums;
Ilustrācijai izmantots piemērs no mobilās lietotnes „WhatsApp”, kurā teksta autors savas vajadzības izteikšanai ir izmantojis vairākus informācijas demonstrēšanas veidus: gan uzrakstītu tekstu, gan fotogrāfiju, gan audiodatni, gan arī animāciju (sk. 3. attēls)u). 3. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Valodas demokratizācijas process ir vērojamsa gan mutvārdu, gan rakstu formā, un digitālās tehnoloģijas veicina šo procesu vairāku iemeslu dēļ: digitālā vide paredz daudz ātrākas datu apstrādes iespējas, tāpēc pēdējo gadu desmitu laikā publiskajā telpā ir daudzkāršojies pieejamo tekstu skaits, un tā aptver visu valodas paveidu izpausmes iespējas; izmantojot dažādas digitālās ierīces, mūsdienās ikviens sabiedrības loceklis neatkarīgi no viņa tekstveides prasmēm var kļūt par sociālās saziņas dalībnieku; virtuālajā vidē saziņas dalībnieks var būt anonīms vai arī veidot virtuālu viltus personību, līdz ar to mazinās indivīda atbildība par valodu, kuru viņš lieto šajā vidē; tiešo sociālo kontaktu vietā sāk dominēt virtuālie kontakti, taču kā kompensācija tiešo sociālo kontaktu trūkumam parādās indivīdu cenšanās pozicionēt plašākai sabiedrībai savu savpatību (piemēram, sociālo platformu konti, kuros privātpersonas dokumentē savu viedokli, savu ikdienas dzīvi u.  tml.); mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi daudz iecietīgāka pret dažādu emociju paušanu valodā, un tā arī ir viena no demokratizācijas izpausmēm valodā, jo indivīdam ir diezgan brīvas iespējas pozicionēt savu daudzveidīgo emociju gammu; mūsdienās cenzūras iespējas ir vājinājušās, un atbildība par teksta kvalitāti tiek atstāta indivīda ziņā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Taču nepilnības juridiskajā ziņā neatbrīvo valodas lietotājus no atbildības, kas ir saistāma ar cita cilvēka radītu intelektuālu īpašumu, ciktāl tas ir aprakstīts pašreizējā likumdošanāos normatīvajos aktos.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl viena digitālajai videi specifiska pazīme ir hipertekstualitāte (Crystal 2011, 28), proti, tā ir iespēja vienā tekstā iekļaut tiešu elektronisko saiti uz citu tekstu, tādējādi radot saturiski pilnīgu tekstu kopumu, kas piedāvā teksta uztvērējam vienkopus iegūt optimālu informācijas daudzumu. Šis paņēmiens daļēji līdzinās tradicionālajai citēšanai, tomēr ir daudz ērtāks un precīzāks, jo ļauj precīzlabāk atspoguļot oriģinālu, kā arī nodrošina iespēju teksta uztvērējam pašam izvēlēties nepieciešamo papildinformācijas apjomu. Automatizācijas tendence valodā var izpausties arī citā veidā, piemēram, kā automātiska teksta nepilnību labošana.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēdējā laikā ļoti populāra kļuvusi mašīntulkošana, kas ir ļoti noderīga atbalsta iespēja digitālajā vidē, un pašreiz ir pieejami dažādi rīki automātiskai tekstu tulkošanai. Tomēr šo rīku lietotājiem ir jāapzInterese par šādas tulkošanas iespējām radās jau līdz ar pirmo datoru izveidi, un pirmā mašīntulkošanas programma tika izstrādāta 20. gadsimta 50. gados Džordžtaunas Universitātē ASV (Rudziša 2012, 87). Sākotnēji zinātnieki bija pārliecināsti, ka mašīntulkošanas kvalitāte ir diezgan nepilnīga un ar tās palīdzību var iegūt tikai vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, nevis kvalitatīvi iztulkotu materiālu (ļoti drīz cilvēka iesaiste tekstu tulkošanā vairs nebūs vajadzīga, tomēr mašīntulkošanas kvalitāte vēl aizvien nav sasniegusi tādu līmeni, lai pilnībā aizstātu profesionālu tulkotāju, kaut gan pēdējos gados vērojami dažādi inovatīvi risinājumi šai jomā. Izmantojot kādu mašīntulkošanas rīku, lietotājiem ir jāapzinās, ka tulkojums var piedāvāt vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, tomēr pagaidām mašīntulkošanas rīki nespēj noformēt pietiekami kvalitatīvu tekstu no semantiskā, stilistiskā un gramatiskā aspekta (sk. 4. attēlsu). 4. attēls.
8. Tekstveide;
Arī valodas normas (gan standartizētās, gan nestandartizētās) ir jāsalāgo ar tām attīstības tendencēm, ko nosaka digitālo tehnoloģiju specifika.
7.1. Liekvārdība;
Autors raksturo principus, kas tiek izmantoti terminradē (sistēmiskums, viennozīmīgums, semantiska precizitāte, īsums, labskanība u. c.) un uzsver, ka tos visus vienlaicīgi ievērot visbiežāk nav iespējams, tāpēc kādam vai kādiem no tiem jādod priekšroka: „Latviešu terminoloģijā pārlieka nozīmība tiek piešķirta precizitātei un visu jēdziena nianšu sablīvēšanai terminā – tas nenovēršami sagarina terminu.” (Veisbergs 2010, 84) Garu salikteņu un vārdkopterminu vietā dažkārt būtu iederīgi metaforiski termini vai pat motivēti aizguvumi, jo, kā rāda terminoloģijas vēsture, „nevajadzīgi, neizdevušies, ķēpīgi jaundarinājumi valodā parasti neiesakņojas un paliek viendieņi” (Veisbergs 2010, 81).
1. Tehniskais noformējums;
Pētīšanas vērti ir arī tādi daudzveidīgi leksiskas slāņi kā neoficiālie urbanonīmi – slengismi, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (Doniņa &, Balode 2015), un iesaukas (Zuģicka 2011).
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, vai konsekvents tehnisku rakstuzīmju, kā domuzīmes, defises un pēdiņu, lietojums ir tikai sīkums, vai tomēr ne?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tāpēc interesi un nopietnas pārdomas raisa arī Ievas Plēsumas un Laimutes Balodes raksts par retajiem personvārdiem latviešu valodā (Plēsuma &, Balode 2013).
1. Tehniskais noformējums;
Neparasts personvārds dažos gadījumos var sekmēt personisko pašpārliecinātību, bet biežāk gan tas var radīt psiholoģiskas problēmas saskarsmē ar apkārtējiem – cilvēki ar ļoti neparastiem vārdiem, kā arī tā vai tādiem vārdiem, ko viegli sagrozīt un izsmiet, mēdz ciest no kontaktēšanās grūtībām (Plēsuma &, Balode 2013, 56, 83).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Lasītāji tiek informēti arī par jaunām iespējām un metodēm valodas izpētē – līdzsvarota latviešu valodas korpusa izveidi un izmantošanas iespējām (Andronova &, Andronovs 2011), latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas projektu (Vanags 2014), kopīgo un atšķirīgo fonētisko parādību izpratnē Latvijā un pasaulē (Grigorjevs 2011). … un citi Šī apakšnodaļa nebūt nav veidota pēc pārpalikuma principa – te gribas pieminēt virkni interesantu atradumu, kas izdevumu padara krāsaināku un daudzveidīgāku.
1. Tehniskais noformējums;