Latviešu valoda ir viena no senākajām pasaules valodām. Viks.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Un neaizmirsīsim, ka mūsu un leišu valodas ir vissenākās Eiropas valodas, ka pamatā visai indoeiropiešu valodu saimei, vērtība pasaules mērogā [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_ butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Šis apgalvojums būtu pieskaitāms pie pozitīvajiem vai vismaz neitrālajiem autostereotipiem, jo tā lietojuma konteksts liecina par mērķi stiprināt lepnumu par latviešu valodu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Faktiski par latviešu valodu varam runāt tikai kopš mūsu ēras 5.- –7. gadsimta, kad baltu ciltis sašķēlās tagadējo latviešu un lietuviešu priekštečos, latviešu kā tautības valoda konsolidējās 10.-–12. gadsimtā, literārā valoda sāka veidoties 17. gadsimtā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Salīdzinājumam – piemēram, tamilu valoda izveidojās 3000 gadu p. m. ē., aramiešu – 1000 g.adu p. m. ē., korejiešu – 600 g.adu p. m. ē., armēņu – 450 g.adu p. m. ē.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Tikai 300 valodaās pasaulē runā vairāk nekā viens miljons cilvēku – un latviešu valoda ar apmēram 2, 3 miljoniem runātāju pašreiz apzināto 7099 valodu kopumā ir apmēram 200 - –250 “„lielākā” valoda.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Iespējams, ka daļa šī stereotipa uzturētāju to uztver kā pozitīvu zīmi (“„maza, tātad sargājama”).
1. Tehniskais noformējums;
|
Valsts vadošo personu runās un rakstos lietoto vārdu skaits, skolnieku un skolotāju vārdu krājums, visbeidzot katastrofāli nepareizā latviešu valoda šodienas plašsaziņas līdzekļos [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Latviešu valodā tik tiešām ir visdažādāko leksikas slāņu vārdi, kas lietojami atšķirīgu tipu tekstos, un atkal viss atkarīgs no runātāja izglītotības un valodas izjūtas.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Daces Strelēvicas-Ošiņas grāmatā “„Kāpēc mēs gribam, lai valoda ir pareiza?” (2011) vispusīgi analizēta sabiedrības pretrunīgā attieksme pret valodas “„pareizību”, kā arī koleģiālajām institūcijām, kas darbojas valodas standartizācijā.
1. Tehniskais noformējums;
|
No vienas puses, publiskajā telpā var izcelties pat neadekvāti plaša diskusija par kāda vārda vai formas lietojumu, no otras puses, pastāv tieksme protestēt pret jebkādiem norādījumiem it kā “„no augšas”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Varbūt būs cilvēki, kas, diendienā dzirdot runas par it kā “„mazu” un “„piesārņotu” valodu, saņemsies, lai visiem spēkiem pierādītu pretējo.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Un vai tikai arī te pie vainas nebūs “„maldīgie pieņēmumi”?
1. Tehniskais noformējums;
|
Tomēr jāatzīst, ka šie sānsoļi bieži ir bijuši literāri veiksmīgi, un kā apliecinājums tam ir 2016. gadā publicētā pirmā šādas ievirzes stāstu antoloģija “„Latviešu šausmu stāsti” (Zvaigzne ABC, 2016), kurā ievietotie stāstdarbi veido pamata materiālu, kas tiks apskatīnalizēts šajā rakstā.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ja tiek raisītas pienācīgās izjūtas, tad šāda “„virsotne” pati par sevi jāatzīst par īstu baiļu literatūru neatkarīgi no tā, cik prozaiski vēlāk izplēn tās atrisinājums.
1. Tehniskais noformējums;
|
Vienīgais īsteno šausmu pārbaudes kritērijs ir vienkāršs – vai lasītājam rodas baiļu sajūta līdz sirds dziļumiem un apjausma par saskari ar nezināmām pasaulēm un spēkiem. ([..)] Un, protams, jo pilnīgāk stāstā panākta šī atmosfēra, jo vērtīgāks ir mākslas darbs.” (Lovecraft). No visiem fantastiskās literatūras žanriem šausmu literatūra visvairāk cenšas panākt lasītāja maksimālu iejušanos tekstā. Šī iemesla dēļ autoru lietotajai valodai ir jābūt emocionāli uzlādētai un valodas līdzekļiem – izvēlētiem tā, lai lasītājs visa darba garumā tiktu virzīts uz konkrēto emociju izjušanu. Te jJāatzīmē arī, ka tieši šausmuīsā stāsta forma ir ļoti būtisks žanra paveids, jo stāsta koncentrētajā formā ir iespēja ļauj autorams radīt vēlamo emocionālo efektu bez “„pārrāvumiem”, proti, autorrakstniekam ir jāpanāk, lai lasītājs stāstu izlasa vienā paņēmienā (kas diez vai būtu iespējams, lasot romānu) un tātad ta, šī iemesla dēļ teksts atbilstoši jāstrukturē un “„jākodē” – galvenokārt arizmantojot valodas palīdzībuekļus. Šausmu literatūras leksika tradicionāli ir vienkārša, neizsmalcināta, tuva ikdienas valodas stilam – kas ir būtisks faktors, lai lasītājs spētu vēstījumā iejusties, identificēties ar vidi un varoņiem – , unbet vēstījuma intonācija atgādina reālisma detalizēto, dokumentālo vēstījuma veidu, “„kameras aci”, kas fiksē reāli iespējamas norises visos sīkumos –, protams, izņemot iracionālo faktoru, kas pārkāpj reālisma robežas. Šausmu žanra darbus raksturo emocionāli piesātināts vēstījuma tonis, svarīgi faktori ir pakāpeniska draudu atmosfēras radīsabiezināšana, bieži spriedzes radīšanai autori izmanto atsevišķu teksta elementu ritmiskas atkārtošanās mehānismu, kā arī “„kodēšanu, spriedzi, priekšnojautas, draudīgumu, pravietiskas norādes, dramatisko ironiju un darbības kāpinājumu.” (Schlobin, 1988). Grāmatas “„Šausmas: tematiska literatūras un kino vēsture” autors Derils Džonss (Daryl Jones) atzīmē, ka šausmu žanra valodas estētiku veido apraksti tādāmu fiziski sajūtamāmu niansēmšu apraksti, kas it kā atkailina cilvēku, padara to jutīgu, neaizsargātu pret apkārt notiekošo, – piemēram, tumsa, aukstums, slapjums, biedējoša mākslīga gaisma, novērošana no malas. (Jones: 2002), ļ. Ļoti izteikspilgts ir kontrasta princips, tekstā pretnostatot tādus jēdzienus kā nāvie un dzīvībua, agonijua un ekstāzie.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
No šī paņēmiena izriet Stīvena Kinga raksturotais trešais un visaugstāk vērtējamais šausmu rakstnieka paņēmiens jeb spēja, kurš ļauj izraisīt lasītājā “terror” (bailesbailes (terror) – proti, rakstniekam, faktiski neparādot neko acīmredzami šaušalīgu, ir jāspēj uzburt tekstā atmosfēra, kas ierosina lasītāja iztēli tādā mērā, lai šī iztēle radītā uzburtu daudz efektīvākāas šausmu ainas par jebko, ko rakstnieks pats varētu piedāvāt. Kā uzsver Kings, šīs emocijas “parādās stāstos, kuros mēs patiesībā neredzam neko ārēji biedējošu. Bailes izraisa visaptveroša apjausma, ka kaut kas nav kārtībā, ka kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu. Šī sajūta ir pēkšņa un personiska – tā dod triecienu tieši sirdī. Šos stāstus par izciliem šausmu stāstiem padara tikai mūsu pašu prāts.” (King: 2010, 3–4) “Terror” efekts prasa lielu rakstniekaBaiļu efekts prasa no rakstnieka lielu meistarību, un šausmu žanra darbi, kuros tas izmantots ar panākumiem, ir literāri visvērtīgākie.
8. Tekstveide;
|
Zīmes netiek atstātas bez nozīmes: tās tiek piepildītas ar jaunām, inversām un biedējošām nozīmēm” (Schlobin, 1988).
1. Tehniskais noformējums;
|
Zinātnieki ir pētījuši arī to, kā šausmu žanra konstrukciju iespaido izvēlētais vēstītāja tips (pirmās personas, “„kameras acs”, utt.), kā iespējams grupēt žanra prototipiskos tēlus, un citus jautājumus.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Spilgts piemērs šajā ziņā ir krājumā ievietotais hronoloģiski visvecākais stāsts – Augusta Saulieša “„Neaizberama aka” (1913).
1. Tehniskais noformējums;
|
Sieviete Vladimira Kaijaka stāstā “„Vīzija” jau pirms baisās parādības izdzīvo drūmas priekšnojautas: “„Viņa pamodās pēkšņi un lūkojās necaurredzamajā tumsā, kas smaga un blīva piepildīja telpu.” (LatviešuKaijaks 2016:b, 266), Gunta Bereļ Viestura Reimera stāstā “„Spogulis” dēmoniska spoguļa atspulgā var redzēt klāt neesošu cilvēku ēnas: “„Vienubrīd, pašķielējis sānis, es redzēju spogulī cīnāmies divas ēnas.” (LatviešuReimers 2016:b, 349). Andra Zeibota stāsta “„Kompromisu cilvēks” varonis, jaušot ko nelāgu, iziet no dzīvokļa gaitenī un redz, kā “„elektriskā spuldze satumst” (LatviešuZeibots 2016:, 418), bet Dagnijas Zigmontes stāstā “„Gausīgais nazis” nelabā tuvošanos sava kalpa Veckušķu saimnieka mājām pavada gan dabiskas, bet savā spēkā īpaši stihiskas dabas parādības: “„Debess satumsa, kā naktij uznākot, un šai notumsumā arvien spožāk sāka laistīties zibeņi.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
9. Citas kļūdas;
|
VaroņTēlu bieži vien satrauktās, neskaidrās domas un izjūtas, sastopoties ar neierasto, pārdabisko realitātes līmeni, dod pamatu arī vienam no šausmu žanra teorētiķu pieņēmumiem: šis valodas slānis, kas cieši saistās ar vēstītāja vai varoņa iekšējo esību, norāda, ka baismīgie notikumi vismaz daļēji risinās nevis ārēji redzamajā realitātē, bet varoņa vai vēstītāja prātā: – dvēselē, atmiņā, domās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|