Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Attiecīgi nepabeigtas darbības nozīme dažkārt tiek izteikta, izmantojot darbības zīmju atkārtošanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Tas attiecas arī uz manuālo zīmju gramatiskāo laika izteiksmiu. Šim nolūkam tiek izmantotas zīmes laika attiecību un stāvokļa apzīmēšani, piemēram, izmantojot zīmes ŠODIEN, VAKAR, RĪT u. c. Šādu zīmju veidošanas pamatā ir telpiskais princips. Šim nolūkam zīmju valodā kalpo laika ass.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem šajā jomā ir amerikāņu pētnieces Penijai Bejai-Brīmsai (P. Beyes– Braem)NZV pētījumos gūtā atzinumsņa, ka NZV zīmju secība atbilst tēmas – rēmas principam.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt zīmes, kas apzīmē darbību vai īpašību, neatrodas izteikuma sākumā. Īpašības apzīmējums tiek novietots pēc zīmes, uz kuru tas attiecāas, bet darbības apzīmējumi tiek novietoti izteikuma beigās.
4. Formveidošana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Attiecīgi modalitātes izteiksmes līdzekļi, piemēram, noliegums, vai uzruna, noslēdz izteikumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Līdzīgi, kā mutvārdu runā, arī NZV komunikācijas procesā ir vērojama tendence saīsināt izteikumus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Bez tā varētu arī iztikt, jo NZV liela nozīme ir arī nemanuālajiem līdzekļiem: sejas mīmikai, ķermeņa pozai, kustību intensitātei u.  c. Runātāja sejas, acu izteiksme, stāja, ķermeņa poza utt. ir zīmju valodas izteikuma gramatiskās struktūras elementi.
1. Tehniskais noformējums;
Tajā ar neverbālās komunikācijas līdzekļiem parasti tiek pausta papildus informācija, piemēram, par runātāja emocionālo stāvokli. Šo komponentu loma nedzirdīgo zīmju valodāNZV ir daudz nozīmīgāka, jo tie tiek iesaistīti informācijas satura paušanā.
3. Vārddarināšana;
Piemēram, sejas izteiksmei, ķermeņa pozai, kustību intensitātei u. c. NZV ir tāda pati nozīme, kā intonācijai mutiskajā runā.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Raksturojot aktuālās NZV pētniecības tendences, britu pētnieki norāda, ka sociālajā vidē ir pieaudzis pieprasījums pēc NZV lietojuma, kas skaidrojams ar lielāku nedzirdīgo cilvēku mobilitāti, iekļaujošas izglītības nodrošinājumu, zīmju valodas tulku izglītības pilnveidi, informācijas tehnoloģiju ieviešanu komunikācijas processaziņā un valodnieku pieaugošāo interesei par universālo gramatiku (Schembri et al. 2018). Šī iemesla dēļ pētniecībā iesaistās attiecīgās jomas zinātnieki, kas nepieder pie nedzirdīgo cilvēku kopienais.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Citos pētījumos ir gūstama atziņaatzīts, ka NZV valoda piedāvā unikālu skatījumu uz cilvēka valodas spēju, apliecinot, ka lingvistiskās spējas nav saistītas vienīgi ar runāšanu un rakstīšanu (Aronoff et al. 2005; Baker et al. 2016; Cecchetto 2017; Mathur and, Rathmann 2014; Meier 2012; Pfau, et al. 2018; Sandler and, Lillo-Martin 2008; Wilbur 2012).
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par spīti izaicinājumiem NZV pētniecība NZV jomā turpinās.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Pētījumi šajā jomā apliecina, ka, neskatoties uz NZV vizuālo modalitāti un telpiskajām izpausmēm, tā tiek apstrādāta tipiskajos kreisās smadzeņu puslodes apgabalos (Hänel-Faulhaber et al. 2014; MacSweeney et al. 2008).
7.1. Liekvārdība;
Tas ir empīrisks apliecinājums faktam, ka cilvēks apstrādā valodu neatkarīgi no tā, kā tā tiek nodota. Ja NZV pētniecībā starptautiskā mērogā var atskatīties vismaz uz piecdesmit gados uzkrātu pieredzi, tadbet Latvijā šī joma lingvistiskajos pētījumos ir neapgūta. Iemesli šādam intereses trūkumam varētu būt ierosinājums zinātniskai diskusijai.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tas ir ilgstošs un darbietilpīgs process, kāura efektivitāte ir atkarīga no atbilstošu resursu nodrošinājuma. Nepaļaujoties uz minēto nodrošinājumu, LNS līdz šimLīdz šim LNS ir ierosinājusi un īstenojusi dažāduas pētījumus arī bez zinātniskā atbalsta. Var uzskatīt, ka viens no pirmajiem latviešu NZV pētījumiem ir noticis 1958.– 1962. gadā. Tā rezultātā tika izveidota unaktivitātes un projektus NZV leksikas krājuma veidošanai. Viens no pirmajiem sasniegumiem šajā jomā ir 1962. gadā izdota pirmā vārdnīca.
8. Tekstveide;
Pētījuma rezultātā ir izstrādāts mācību līdzeklis (Bethere 2004). Tomēr, to nevar uzskatīt par lingvistisku pētījumu. Galvenokārt tādēļŠeit piebilstams, ka pētījums izstrādāts, izmantojot verbālo un manuālo zīmju gramatisko kategoriju sastatīšanas metodi, ko modernajos lingvistiskajos pētījumos vairs neizmanto.
8. Tekstveide;
Pētījuma autore var attaisnot savu metodoloģijas izvēli ar apliecinājumu, ka šādā pētījumā iegūtie dati ir paredzēti bilingvālās metodes, t. i., verbālās un manuālās valodas, izmantošanai izglītības sistēmā.
1. Tehniskais noformējums;
Nozīmīgs ieguldījums potenciālajos lingvistiskajos pētījumos ir arī LNS dalība starptautiskajā projektā „SpreadTheSign” (2012.- –2015. gadā), kurā pašlaik ir iesaistītas 15 dalībvalstis.
1. Tehniskais noformējums;
Projekta ietvaroslaikā starptautiskajā NZV vārdnīcu papildināja ar līdzā iekļautas 15 000 vārdiem latviešu NZV. Kopumā t.i. apjomīgs datu krājums turpmākajiem lingvistiskajiem pētījumiem. Ikdienas saziņa NZV lietotājiem zīmes. NZV lietošanas veidi un ikdienas saziņa NZV ikdienas lietojums nav vienveidīgs.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Dabiskā zīmju valoda ir oriģināla, no runātās valodas nosacīti neatkarīga komunikatīva sistēma ar savu zīmju krājumu un gramatikas likumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;