Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3593 vienumi
Ne viens vien jaunietis lepojas par savu izloksnes prasmi: „Es runāju kā kuru reizi, citreiz piedomāju, citreiz vispār nē un laižu vaļā ventiņu valodu un maucu visas galotnes visiem vārdiem nost, plus vēl ar uzsvaru.” „ Neteikšu, ka kaunos no šī runas veida, patiesībā, pat mazliet lepojos, jo bieži cilvēki no citām Latvijas pusēm prasa, vai māku, un tad es māku.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, kad esmu mājās, vai kā garšo!” Jo vairāk jauniešu novērtēs savu izloksni un to lietos, tā vēljo ilgāk tā pastāvēs.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Daudziem noteikti ir grūti iedomāties savu ikdienu bez viedtālruņa, viedpulksteņa, datora, planšetes, televizora vai kādas citas tehniskas ierīces, jo tās būtiski atvieglo sadzīvi, un pamazām kļūst par daļu no mūsu identitātes.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Tā praksē tikai ieviests termins, kas apzīmēja ciparu kodus informācijas apmaiņai.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārds „digitāls” nozīmē ‘skaitļos pārvērsts; tāds, kas izmanto skaitļus.’ (Tēzaurs 2022).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirība starp analogajām un digitālajām tehnoloģijām ir tāda, ka analogajās informācijas sistēmās dati tiek apstrādāti un pārraidīti secīgi pa vienam vienumam, līdz tie visi ir aptverti, savukārt digitālās tehnoloģijas darbojas, izmantojot divvirzienu pamatmetodi – digitalizētie dati tiek ierakstīti bināro ciparu 0 un 1 binārajā kodā, ko tehniskas ierīces izmanto, lai apstrādātu un pārsūtītu informāciju, tātad datu analīze notiek vienlaicīgi un nepārtraukti, izmantojot bināro principu, un šāda informācijas apstrāde ir ātrāka un precīzāka (Johnson 2021).
7.1. Liekvārdība;
Mūsdienās ir grūti iedomāties kādu jomu, kurā netiktu izmantotsa digitalizācijas princips, līdz ar to digitālās iespējas lielā mērā ietekmē sabiedrības sociālo, ekonomisko, politisko dzīvi.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sabiedrība diendienā izmanto digitālo tehnoloģiju iespējas – dažas pazīstamākās no tām ir sociālo mediju platformas (piemēram, „Facebook”, „LinkedIn”, „Twitter”, „Instragram”), neskaitāmas tīmekļa vietnes, robotika, mākslīgais intelekts, mašīntulkošana, e-grāmatas, 3D drukāšana, GPS ierīces – ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšana, tiešsaistes spēles u. c. (Johnson 2021).
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Viedpulkstenis skaita ne tikai laiku vai naudu, bet arī cilvēka sirdspukstus, dienā noietos soļus, mēra pulsu un citus veselības rādītājus, kā arī pēc noteikta algoritma var signalizēt par dažādām atkāpēm no izskaitļotā algoritma, liekot cilvēkam mainīt savus paradumus (sk. 1. attēlu).
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, Jānis Sīlis norāda, ka interneta vidē vērojama teksta “„ģenerētāja” (autora) un teksta “„patērētāja” (lasītāja) saplūšana vienā personā (Sīlis 2013, 370), līdz ar to ierastā dihotomija “„autors” vs. “„adresāts” vairs nav pietiekama mūsdienu saziņas izpratnē.
1. Tehniskais noformējums;
Elektroniskā vide ietekmē visas pasaules valodas, kas tiek izmantotas šajā vidē, turklāt šī ietekme īstenojas diezgan strauji. Šajā rakstā ir aplūkotas dažas aktuālas latviešu valodas attīstības tendences, kas ir vērojamas valodas līdzekļu lietojuma paradumu maiņā digitālo tehnoloģiju izmantošanas dēļ: ekonomēšanas tendence, multimodalitātes tendence, demokratizācijas tendence, automatizācijas tendence. Šīs tendences nav nekas jauns valodas attīstībā – tās ir bijušas un pastāv nepārtraukti, kamēr valoda funkcionē, tomēr pašreiz šīs tendencetās iegūst jaunas iezīmes digitālo tehnoloģiju ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Digitālās ierīces piedāvā plašas funkcionālās iespējas, un to izmantošana ir ļoti laikietilpīga, tāpēc cilvēks iespēju robežās cenšas taupīt laiku iespēju robežās, un tas ietekmē informācijas apstrādes paņēmienu izvēli.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, runātua tekstua izmantošana rakstītoa tekstua vietā ir viens no veidiem, kā taupīt vietu ekrānā.
6.1. Saistāmība;
Arī logogrammu izmantošana liecina par tendenci ekonomēt valodas līdzekļus, jo vārda vai tā daļas vietā tiek lietots cipars vai kāds cits simbols, piemēram, 2diena (‘otrdiena’), 4tā reize (‘ceturtā reize’), 24/7 (‘nepārtraukti jeb katru dienu divdesmit četras stundas diennaktī’).
5.2. Lieka pieturzīme;
Digitālo tehnoloģiju noteiktā ekonomēšanas tendence rada jaunus paradumus pareizrakstībā, vārddarināšanā, sintaksē u. c. valodas jomās, un tas ir jāņem vērā valodas plānošanas un normēšanas procesā, kā arī to nevar ignorēt izglītībā un valodas apguves procesā.
1. Tehniskais noformējums;
Multimodāli teksti var iekļaut attēlus, grafiku, slaidrādes u. tml. vizuālus papildinājumus, tie var ietvert kinētisku kustību, piemēram, animācijas vai videomateriālus u. tml., tie var būt papildināti ar audiālu materiālu, piemēram, mūziku vai skaņu specefektiem.
1. Tehniskais noformējums;
Ilustrācijai izmantots piemērs no mobilās lietotnes „WhatsApp”, kurā teksta autors savas vajadzības izteikšanai ir izmantojis vairākus informācijas demonstrēšanas veidus: gan uzrakstītu tekstu, gan fotogrāfiju, gan audiodatni, gan arī animāciju (sk. 3. attēls)u). 3. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Valodas demokratizācijas process ir vērojamsa gan mutvārdu, gan rakstu formā, un digitālās tehnoloģijas veicina šo procesu vairāku iemeslu dēļ: digitālā vide paredz daudz ātrākas datu apstrādes iespējas, tāpēc pēdējo gadu desmitu laikā publiskajā telpā ir daudzkāršojies pieejamo tekstu skaits, un tā aptver visu valodas paveidu izpausmes iespējas; izmantojot dažādas digitālās ierīces, mūsdienās ikviens sabiedrības loceklis neatkarīgi no viņa tekstveides prasmēm var kļūt par sociālās saziņas dalībnieku; virtuālajā vidē saziņas dalībnieks var būt anonīms vai arī veidot virtuālu viltus personību, līdz ar to mazinās indivīda atbildība par valodu, kuru viņš lieto šajā vidē; tiešo sociālo kontaktu vietā sāk dominēt virtuālie kontakti, taču kā kompensācija tiešo sociālo kontaktu trūkumam parādās indivīdu cenšanās pozicionēt plašākai sabiedrībai savu savpatību (piemēram, sociālo platformu konti, kuros privātpersonas dokumentē savu viedokli, savu ikdienas dzīvi u.  tml.); mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi daudz iecietīgāka pret dažādu emociju paušanu valodā, un tā arī ir viena no demokratizācijas izpausmēm valodā, jo indivīdam ir diezgan brīvas iespējas pozicionēt savu daudzveidīgo emociju gammu; mūsdienās cenzūras iespējas ir vājinājušās, un atbildība par teksta kvalitāti tiek atstāta indivīda ziņā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Taču nepilnības juridiskajā ziņā neatbrīvo valodas lietotājus no atbildības, kas ir saistāma ar cita cilvēka radītu intelektuālu īpašumu, ciktāl tas ir aprakstīts pašreizējā likumdošanāos normatīvajos aktos.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl viena digitālajai videi specifiska pazīme ir hipertekstualitāte (Crystal 2011, 28), proti, tā ir iespēja vienā tekstā iekļaut tiešu elektronisko saiti uz citu tekstu, tādējādi radot saturiski pilnīgu tekstu kopumu, kas piedāvā teksta uztvērējam vienkopus iegūt optimālu informācijas daudzumu. Šis paņēmiens daļēji līdzinās tradicionālajai citēšanai, tomēr ir daudz ērtāks un precīzāks, jo ļauj precīzlabāk atspoguļot oriģinālu, kā arī nodrošina iespēju teksta uztvērējam pašam izvēlēties nepieciešamo papildinformācijas apjomu. Automatizācijas tendence valodā var izpausties arī citā veidā, piemēram, kā automātiska teksta nepilnību labošana.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;