Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3630 vienumi
Diemžēl, pagaidām sarunas ar Kultūras ministriju un tās pārraudzības iestādēm nav novedušas pie konkrētāka risinājuma.
5.2. Lieka pieturzīme;
Mīti un leģendas par valodu pasauli atrodamasi vai visu tautu folklorā, tāsie nodotasi no paaudzes paaudzē, tāpēc tik stabili ir iesakņojušies sabiedrības apziņā.
6.1. Saistāmība;
Sabiedrībā izplatītu t. s. ierunāto viedokļu lielā ietekme uz valodas lietojumu sakņojas galvenokārt kompleksā parādībā, ko zinātnē apzīmē ar terminu lingvistiskā attieksme.
1. Tehniskais noformējums;
Kā raksta Jānis. Valdmanis, «„[..] lingvistiskās attieksmes analīze liecina, ka lingvistiskās attieksmes maiņa uz iespējami pozitīvāku ir pats aktuālākais valodas politikas uzdevums, kas veidotu motivāciju ne tikai valodas apguvei, bet arī tās lietošanai"” (Valdmanis 2012, 299).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Bet kā mums raksturot tā sauktos “maldīgos pieņēmumus”?
5.2. Lieka pieturzīme;
Termins mīts dominē Rrietumu sociolingvistikā (piemēram, pazīstamākā grāmata par šai rakstā aplūkoto problemātiku saucas “„Valodas mīti” (Bauer, Trudgill (eds.) 1998). Šajā grāmatā vairāku valstu valodnieki identificējuši un aprakstījuši 21 anglofoniskajās valstīs izplatītus “ „mītus” par valodām, no kuriem visbiežāk sastopami ir seši: 1) vārdu nozīmēm laika gaitā jāpaliek nemainīgām,; 2) mūsdienu bērni vairs neprot ne lasīt, ne rakstīt,; 3) amerikāņi maitā angļu valodu,; 4) televīzijas ietekmē visi sāk runāt vienādi,; 5) dažās valodās runā ātrāk, nekā citās,; 6) angļu valodā nedrīkst teikt it’s me, jo me ir akuzatīvs. 2003. gadā P. Tradžils savā “„Sociolingvistikas glosārijā” devis šādu definīciju: “„Valodas mīti ir tādi uzskati par valodu vai valodām, kam plaši tic cilvēki, kas nav lingvisti, bet kuri īstenībā nav patiesi, kā plaši izplatītā pārliecība, ka dažas valodas ir “„primitīvākas” par citām, vai uzskats, ka valodas pārmaiņas var un vajag nobremzēt.” (Trudgill 2003, 76). Ņemot vērā termina mīts semantiku latviešu valodā resp. tā saistību ar dziļi simbolisko apziņas slāni un ierobežotās iespējas tos atspēkot, jo mīti loģiskai atspēkošanai parasti nepakļaujas, parkā piemērotāku terminu lingvistiskās attieksmes veidošanā, turpmāk izmantosim terminu stereotipi.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dido (Didot) 1796. gadā. 20. gadsimta 30. gados šo terminu sāka attiecināt uz realitātes atspulgu prātā, bet pašlaik tas apzīmē sociāli reproducētus klišejiskus pieņēmumus par jebkuru parādību, sociālu grupu, tās darbību u.  tml. No sociālās psiholoģijas viedokļa stereotipi ir kognitīvas struktūras, kas ietver noteiktas gaidas jeb ekspektācijas.
1. Tehniskais noformējums;
Stereotipi veidojas socializācijas procesā iepriekšējo paaudžu, vienaudžu, plašsaziņas līdzekļu u. c. ietekmē.
1. Tehniskais noformējums;
Tie balstās universālā cilvēku vēlmē iedalīt pasauli kategorijās, jo: 1) tas ir kognitīvi ekonomiski – ja grupa kategorizēta, nav jāvāc informācija par katru tās locekli,; 2) tas ļauj prognozēt indivīdu rīcību,; 3) dihotomija savs/svešs rada drošības izjūtu un vairo pašapziņu, tātad ir arī zināms pašaizsardzības mehānisms.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Lingvistiskie aizspriedumi visbiežāk saistās ar sociāliem signāliem, kas tiek uztverti saistībā ar kādas personas vai personas grupas lietoto valodu vai runu (akcents, vārdu krājums, sintakse u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Empīriskā/ zinātniskā daļa.
1. Tehniskais noformējums;
Pētījumi būtu jāveic vairākos virzienos, nosakot attieksmi 1) pret valsti, kurā runā šo valodu, 2) pret attiecīgo nāciju vai etnosu, 3) pret valodu kā tādu, 4) pret valodas runātājiem, 5) pret valodas paveidiem (heterostereotipu vai autostereotipu aspektā), 6) pret variantiem visos valodas līmeņos (ietverot arī. priekšstatus par «„labu»” vai «„pareizu»” valodu).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pilnīgs stereotipu karšu apkopojums” (Tsvetkov 2016). Šādi materiāli, kas gan nebalstās uz nopietniem socioloģiskiem pētījumiem, tiešām ir uzjautrinoši, tomēr, kā ikvienā jokā, tajos ir daļa patiesības.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turklāt multietniskas valstis ārvalstnieku skatījumā parasti tiek identificētas ar tās titulnāciju, kā Igaunija ar igauņiem vai Slovākija ar slovākiem.
7.1. Liekvārdība;
Jāatceras arī vārdi “„ierunāta tālāk reproducēta patiesība”.
1. Tehniskais noformējums;
Pie pozitīvajiem vai vismaz neitrāliem autostereotipiem varētu pieskaitīt bieži tiražētos apgalvojumus “„Latvija ir zaļākā valsts pasaulē”, “l„Latvieši ir dziedātāju tauta”, pie negatīvajiem – “„Latvija ir nabadzīga valsts”, “l„Latvieši ir skaudīgi un nesaticīgi”, “k„Kur divi latvieši, tur trīs partijas”, “l„Latvieši ir izēdāji”.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, savulaik apgalvojumi “„Latvija ir maza valsts”, “l„Latvieši ir sērdieņu tauta”, “l„Latvieši pārcietuši 700 verdzības gadus” varbūt arī ietvēra pozitīvu pašvērtējumu, bet pašlaik šo patiesībai neatbilstošo stereotipu ietekme uz tautas pašapziņu drīzāk ir negatīva.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Lai ilustrētu izteikto viedokļu atšķirību par valodu iezīmēm, piemēram aplūkosim kaut vai vienu kritēriju – valodas “„skaistumu”.
1. Tehniskais noformējums;
Valodu “„skaistuma” jeb labskanības vērtējums, kaut arī tajā var saskatīt zināmas eifoniskas likumsakarības, ir atkarīgs galvenokārt no subjektīviem faktoriem.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, par nelabskanīgākajāmo valodāmu interneta vietnē thetoptens.com, kur mēģināts ranžēt dažādu jomu parādības vai notikumus, atzītas amerikāņu angļu valoda, vietnē zankrank.com – vjetnamiešu, turku, ķīniešu, arābu, kazahu, vācu, volofu, somāliešu, zulu, valoda, vietnē youtube.com – vācu, korejiešu, japāņu, ķīniešu, vjetnamiešu, taju, ivrits, arābu, hindi, spāņu valoda.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;