Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3593 vienumi
Ar sociolingvistiskās jomas jēdzienu cieši saistīts ir sociolingvistiskās funkcijas jēdziens.
6.5. Izteicēja izveide;
Valodas izvēli saziņas situācijās ietekmē valodas lietotāju pieredzes, dažādie apstākļi, nosacījumi, attieksmes, uzskati, pārliecības utt., par kuru lomunozīmi valodas dzīvē sniedzatklāj regulāra situācijas izpēte.
4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu valodas lietojums dažādās saziņas situācijās: 2012. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;
Kā rāda valodas prasmes līmeņa un valodas lietojuma dažādās situācijās datu korelācija, tieši augsts latviešu valodas prasmes augsts līmenis visvairāk nosaka tikai vai pārsvarā latviešu valodas lietošanu šajās jomās: ikdienas publiskajā saziņā uz ielas, veikalā u.  tml., uzrunājot nepazīstamus cilvēkus, valsts un pašvaldību iestādēs un veselības aprūpes iestādēs (Valodas situācija Latvijā 2021, 96).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Rīgā kā valsts ekonomiskajā centrā, galvaspilsētgalvaspilsētā, ekonomiskajā un attīstības centrā ir labāka iedzīvotāju ekonomiskā situācija un plašāka strādājošo iesaiste sociolingvistiskajās un nodarbinātības jomās (piemēram, valsts iestādēs, izglītības iestādēs, pakalpojumu jomā), kur noteikta obligāta valodas prasmes nepieciešamība.
6.4. Vārdu secība;
Laba vai ļoti laba latviešu valodas prasme pašvērtējumā dažādās vecuma grupās, respondenti – dzimtā valoda nav latviešu valoda.
7.2. Mazvārdība;
Kā liecina pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem, atklājot arī likumsakarību starp labu valodu prasmi un pozitīvu lingvistisko attieksmi (sk. 11. att.), kur i. Izriet dažas vispārīgāas tendences: jo jaunāks respondents, jo labāka latviešu valodas prasme un biežāk tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo biežāk arī neatkarīgi no vecuma tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo pozitīvāka lingvistiskā attieksme. 11. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Respondentu atbildes, novērtējot apgalvojumu “„Man patīk runāt latviski”.
1. Tehniskais noformējums;
Kā minēts iepriekš, šajā grupā ir sasniegts apmēram 90 % īpatsvars, kas nemainās jau vairākus gadu garumā, ks. Tas nozīmē, ka iespējamā auditorija ir sasniegta un tā ir ļoti liela.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tādējādi valodas situācijas dinamikā vērojamas pārmaiņas svešvalodu prasmē un lietojumā: vēl pirms desmit gadiem angļu valodas lietojums ikdienā sabiedrības dzīvē bija lielākoties nepieciešamnepieciešams lielākoties atsevišķās jomās (tūrismā, starptautiskajā uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, jauniešu subkultūrās u. c.), taču pašlaik gan angļu valodas pratēju skaita, gan valodas prasmes līmeņa pieauguma, gan prestiža ziņā jaunākās paaudzes respondentu grupā tā kļūst par otru svarīgāko valodu Latvijā lietoto valodu kopumā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Paplašinoties un kļūstot daudzveidīgākai starptautiskajai komunikācijai, svešvalodu saimē Latvijā ienāk arī dažādas citas valodas, kas, satarp citu, varētu veicināt arī izpratni par sabiedrības un indivīda daudzvalodības attieksmēm un nozīmi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Dati par labāku latviešu valodas prasmi respondentiem, kuriem tā nav dzimtā valoda, parāda arī to, ka viņu attieksme ir pozitīva un latviešu valoda tiek lietota biežāk tieši neformālās situācijās. Tāpat aArī latviešu valodas lietojums ikdienā – darbā, uz ielas, veikalā, ar draugiem un radiem utt. – ir tas, kas visvairāk motivē runāt latviski cilvēkus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
7.1. Liekvārdība;
Aptaujas veicējs: SIA “„Aptauju aģentūra”, pasūtītājs: Latviešu valodas aģentūra.
1. Tehniskais noformējums;
Domājuams, ka līdzīgi savu izloksni uztver arī citur Augškurzemē dzīvojošie jaunieši, varbūt pat Latgalē dzīvojošie.
6.5. Izteicēja izveide;
Lai gan jaunieši tiek mudināti runāt tā, kā ikdienā, tāpat ir jūtams mulsums, kas atspoguļojas valodā, tiek piedomāts piear tāo, ko saka, cilvēks maina savus runas paradumus.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiebilst, ka intervētājs runā savā dzimtajā izloksnē -– Piltenes izloksnē, kas dabiskā situācijā rosinātu arī informantus runāt izloksnē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jaunieši sevi identificē un kā sauc savu runu/valodu?! Zināms, ka tautā cilvēkus, kuri dzīvo Ventspilī un tās apkārtnē, dēvē par ventiņiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Grūtāk ir runāt venteniski, nekā pareizi.” Vai būtu jāpielāgojas rīdzinieku runai?
1. Tehniskais noformējums;
Arī vēl šodien dialektā runājošos bieži vien uzskata par neizglītotiem.” (Janelsiņa-Priedīte 1991, 86) Daļa jauniešu uzskata, ka dialekti kropļo valodu, bet citi domā, ka tiem ir jāpastāv, jo tie veido identitāti.
7.2. Mazvārdība;
Ja lepojas ar vietu, no kurienes cēlies, tad runā savā izloksnē, būtiski ir pareizi pasniegt savu runu: „Cilvēks, kurš runā bez galotnēm, liekas lauķis.
1. Tehniskais noformējums;