Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Kopš 2014. gada ar Tieslietu ministriju vispusīgi pārrunāta ideja par Valsts valodas centraVC sabiedrisko palīgu institūta izveidi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tie paredzēja, ka, slēdzot līdzdarbības līgumu, Valsts valodas centrsVC pilnvaro sabiedriskos palīgus patstāvīgi vai kopā ar centraVVC vecāko inspektoru konsultēt personas par valsts valodas lietojumu publiskajā vidē, informēt iestāžu un komersantu atbildīgās personas par normatīvo aktu prasībām valsts valodas lietošanas jomā, kā arī skaidrot veidus, kā iespējams novērst minēto prasību neievērošanu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Pēc konkursa izziņošanas presē un centraVVC tīmekļa vietnē divreiz gadā notiek pretendentu atlase.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pastāvīgu saikni ar sabiedriskajiem palīgiem nodrošina īpaši pilnvarots Valodas kontroles departamenta darbinieks. Pavisam līdz šim sagatavotias un kādu laiku sabiedriskā palīga statusā darbojušieās 58 personas, bet ne visas no tām darbojušās ilgāku laiku.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Taču esam pārliecināti, ka personas, kas kādu laiku darbojušās kā centraVVC sabiedriskie palīgi, arī turpmāk dos savu ieguldījumu valsts valodas pozīciju stiprināšanā arī tad, ja kādu apstākļu (visbiežāk darba vai dzīvesvietas maiņas dēļ) izlēmuši šo statusu nesaglabāt.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopš 2016. gadā sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju ik gadu tiek rīkota akcija "„Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē";”. Akcijas galvenais mērķis ir noteikt, izvērtēt un godināt periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīvlaba latviešu valoda, kā arī sniegt pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai. Īpašu aktivitāti tradicionāli ik gadus parāda reģionālie laikraksti un specializēto žurnālu pārstāvji. 2018. gada 24. janvārī tika aktivizēta centra un izstrādes pakalpojuma sniedzēja SIA "White Digital" mobilā lietotne "„Valodas draugs"”.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai arī kā šo gadu laikā nebūtu mainījušās valodas politikas prioritātes, Valsts valodas centraVC darbības pamatmērķis ir palicis tas pats, proti, Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildes kontrole, kā arī valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzība valsts valodas normu neievērošanas gadījumā.
7.1. Liekvārdība;
Tāpēc atvērsim bērnu grāmatas, kurās mūsu rakstnieki spēlē valodas spēli, gan nopietni, gan pa jokam sapludinādami skaņas, morfēmas un vārdus, radot jaunu jēgu, rosinot fantāziju, un noskaidrosim, ko dara šie dīvainīši katrā tekstā, ko tie stāsta un kā ir darināti. Šajā rakstā ieskatīsimies dažos Jāņa Baltvilka (Baltvilks 2014), Māras Cielēnas (Cielēna 2003, 2010), Ērika Kūļa (Kūlis 1998, 1999, 2000, 2006), Māra Putniņa, (Putniņš 2003, 2005, 2015), Lindas Šmites (Šmite 2013) un Vika (Viks 1985, Viks 2002) darbos, lai izpētītu tajos izmantoto okazionālismu derivatīvi semantiskās nianses.
1. Tehniskais noformējums;
Apzīmējums jauninājums – ‘jauns veidojums valodā (leksikā, gramatikā u.  c. apakšsistēmās)’ (SvV 1999, 308) – ir semantiski ļoti ietilpīgs.
1. Tehniskais noformējums;
Par jauninājumu varam uzskatīt jebkuras pārmaiņas valodas sistēmā, kas atšķiras no valodas vienību parastā lietojuma, tāpēc šis termins varētu kalpot par virsjēdzienu minēto apzīmējumu hierarhijas shēmā (sk. 1. att.ēlu): 1. attēls.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Runas līmenī tie parasti ir individuālie darinājumi, resp., okazionālismi un netiek plašāk lietoti, savukārt jauninājumi, kas radīti ar mērķi papildināt valodas vārdu krājumu, uzskatāmi par jaunvārdiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gan analizētās leksēmas, gan to funkcionāli semantiskais raksturojums liecina, ka darbārakstā (Bušs 1998, 38–42) skatīti okazionālismi, nevis jaunvārdi jeb neoloģismi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Dite Liepa šķir apzīmējumus jaundarinājums un jauninājums, norādot: „Tā kā preses valodā spilgti izpaužas autora jaunrade, vienā leksikostilistiskajā vienībā var vērot vairāku paņēmienu apvienojumu: gan aizgūtus elementus, gan latviešu valodai raksturīgo paņēmienu izmantojumu, dažādu derivatīvo līdzekļu kombinācijas u.  tml. Pamatojoties uz iepriekšminēto uzskaitījumu, darbā lietots termins jaundarinājums, aplūkojot leksiskas vienības, un termins jauninājums, runājot par vairāku līmeņu valodas parādībām.” (Liepa 2011, 99) Vārdnīcā jaunvārds tiek definēts kā: „Vārds, kas darināts, lai nosauktu nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu valodas lietojumā aktuālu jēdzienu.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Viņa norāda, ka šie darinājumi ir tikai runas fakti, gadījumvārdi, kam piemīt nejaušības raksturs, un tie reti kad kļūst arī par valodas faktiem (Laua 1981, 183). Šajā rakstā ar okazionālismu tiek saprasts: „Jauns vārds, kas darināts galvenokārt stilistisku funkciju īstenošanai konkrētā literārā tekstā vai konkrētā runas situācijā, nereti pārkāpjot spēkā esošās vārddarināšanas normas.
7.1. Liekvārdība;
Okazionālisms parasti ir tikai viena autora lietots un nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu.” (VPSV 2007, 267–268). Tas nozīmē, ka būtiska okazionālismu būtiska iezīme ir autorība un unikālums – tie ir konkrēta autora darināti vārdi, kas parasti neatkārtojas citos darbos un paliek kā oriģināls, parasti ekspresīvs izteiksmes līdzeklis, kas attiecīgajā tekstā veicis tam paredzētās funkcijas.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Okazionālismu derivatīvi semantiskais raksturojums Okazionālismi var rasties spontānajā runā, lai kaut ko nosauktu citādi, precīzāk raksturotu, izteiktos spilgtāk, pievērstu uzmanību, sasmīdinātu kādu, paustu savu attieksmi u.  tml. Vārdi, kas rodas ikdienas saziņā, parasti pastāv īsu brīdi – tikai attiecīgā komunikatīvā akta laikā, izņemot gadījumus, kad tie iepatīkas saziņas partneriem un tiek aktualizēti arī citās saziņas situācijās. Šādi okazionālismi ir sociāli marķēti, jo var funkcionēt vienas vai pat vairāku sociālo grupu saziņā.
1. Tehniskais noformējums;
Tie lielākoties ir semantiski piesātināti un nereti uzjunda zinošā lasītājā daudz plašāku kontekstuālu nozīmju kopumu nekā okazionālajā saliktenī vai abreviatūrā apvienotie motivētājvārdi katrs pats par sevi, piemēram, „..Japānas piekrastes ūdeņos Sauszemes Bars ierīkoja Pērleņu kolonijas, [..] liedzot tām Laimīgo Ggadījumu, toties nodrošinot tās ar Obligāto Masveida Laimi (saīsināti OML jeb Zemūdens Bara žargonā – omleti”. (Viks 1985, 31). Bērnam šie okazionālismi, protams, neradīs tās asociācijas, kādas rodas padomju laika omletes pieredzējušajiem pieaugušajiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Reizēm arī okazionālismu lietojumā manāma bezjēgas klātbūtne, tas, ka, vijot kopā morfēmas un vārdus, autors nav padomājis par adresātu, viņa uztveri, tāpēc izdomāradītais vārds lasītāju varbūt pārsteidz, bet var palikt nesaprotam lasītāju, bet ne vienmēr tiek arī saprasts.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Analizētajos darbos sastopamos okazionālismus var iedalīt vairākās semantiskajās grupās: personvārdi;, tie plašāk izmantoti M. Putniņa un M. Cielēnas darbos, piemēram, Jabūts, Janebūts.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kūļa rūķu cikla darbos – Būķis, Ciķis, Ķūķis, Niķis, Nikniķis, Nūķis, Moķis, Riķis, Stiķis, Stūķis; dzīvnieku vārdi, kas visplašāk izmantoti Vika darbos, piemēram, Senszivs, Gepardhaizivs, Šļūcējzivs, Vēderzivs, Videozivs, Palagzivs, Spilvenzivs, Filtrzivs, Pankūkzivs, kā arī Ē.
1. Tehniskais noformējums;