Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3593 vienumi
Piemēram, sejas izteiksmei, ķermeņa pozai, kustību intensitātei u. c. NZV ir tāda pati nozīme, kā intonācijai mutiskajā runā.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Citos pētījumos ir gūstama atziņaatzīts, ka NZV valoda piedāvā unikālu skatījumu uz cilvēka valodas spēju, apliecinot, ka lingvistiskās spējas nav saistītas vienīgi ar runāšanu un rakstīšanu (Aronoff et al. 2005; Baker et al. 2016; Cecchetto 2017; Mathur and, Rathmann 2014; Meier 2012; Pfau, et al. 2018; Sandler and, Lillo-Martin 2008; Wilbur 2012).
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par spīti izaicinājumiem NZV pētniecība NZV jomā turpinās.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Pētījumi šajā jomā apliecina, ka, neskatoties uz NZV vizuālo modalitāti un telpiskajām izpausmēm, tā tiek apstrādāta tipiskajos kreisās smadzeņu puslodes apgabalos (Hänel-Faulhaber et al. 2014; MacSweeney et al. 2008).
7.1. Liekvārdība;
Tas ir ilgstošs un darbietilpīgs process, kāura efektivitāte ir atkarīga no atbilstošu resursu nodrošinājuma. Nepaļaujoties uz minēto nodrošinājumu, LNS līdz šimLīdz šim LNS ir ierosinājusi un īstenojusi dažāduas pētījumus arī bez zinātniskā atbalsta. Var uzskatīt, ka viens no pirmajiem latviešu NZV pētījumiem ir noticis 1958.– 1962. gadā. Tā rezultātā tika izveidota unaktivitātes un projektus NZV leksikas krājuma veidošanai. Viens no pirmajiem sasniegumiem šajā jomā ir 1962. gadā izdota pirmā vārdnīca.
8. Tekstveide;
Pētījuma rezultātā ir izstrādāts mācību līdzeklis (Bethere 2004). Tomēr, to nevar uzskatīt par lingvistisku pētījumu. Galvenokārt tādēļŠeit piebilstams, ka pētījums izstrādāts, izmantojot verbālo un manuālo zīmju gramatisko kategoriju sastatīšanas metodi, ko modernajos lingvistiskajos pētījumos vairs neizmanto.
8. Tekstveide;
Pētījuma autore var attaisnot savu metodoloģijas izvēli ar apliecinājumu, ka šādā pētījumā iegūtie dati ir paredzēti bilingvālās metodes, t. i., verbālās un manuālās valodas, izmantošanai izglītības sistēmā.
1. Tehniskais noformējums;
Nozīmīgs ieguldījums potenciālajos lingvistiskajos pētījumos ir arī LNS dalība starptautiskajā projektā „SpreadTheSign” (2012.- –2015. gadā), kurā pašlaik ir iesaistītas 15 dalībvalstis.
1. Tehniskais noformējums;
Dabiskā zīmju valoda ir oriģināla, no runātās valodas nosacīti neatkarīga komunikatīva sistēma ar savu zīmju krājumu un gramatikas likumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Savukārt izteikuma struktūra tiek veidota atbilstoši verbālās valodas prasībām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Kā jau iepriekš norādīts, nacionālajās NZV, tostarp arī Llatvijāešu, ir sastopami daudzveidīgi reģionālie un sociālo grupu dialekti.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tās risinājums varētu būrisināt gan Latvijā sastopamo zīmju valodas dialektu lingvistiska izpēte, gan socioloģiski pētījumi par valstī dzīvojošo nedzirdīgo cilvēku kopienu un tai piederīgo cilvēku priekšstatiem par savu komunikācijas līdzekli.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā rezultāti, apliecina, ka respondenti savā saziņā lieto gan latviešu, gan krievu NZV, daži pārvalda arī starptautisko zīmju valodu jeb žestūno (itāļu val. gestuno).
7.1. Liekvārdība;
Savukārt, samērā pretrunīgi tiek vērtētas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā, apgūt izglītību un latviešu verbālo valodu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Anketēšanas rezultātā noskaidrots, ka lielākais skaits respondentu izmanto zīmju valodas tulka pakalpojumus. Galvenokārt šŠāds starpnieks galvenokārt ir nepieciešams saskarsmē ar dzirdīgajiem cilvēkiem, sociālo pakalpojumu sfērjomā, apgūstot augstāko izglītību, lekcijās, semināros, tiesās, sanāksmēs u.  c. sociālajās aktivitātēs.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi, kopš stājās spēkā Valsts valodas likuma nostādne par atbalstu latviešu zīmju valodas attīstīšanai. Šī valoda ir dzīva, jo tai ir lietotāji, kas rūpējas par tās attīstību un ir ieinteresēti sadarbības veidošanā ar NZV pētniekiem arī ārpus nedzirdīgo cilvēku kopienas. Literatūras saraksts Aronoff et al. 2005 -– Aronoff, Mark, Meir, Irit, Sandler, Wendy.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Pēdējo pārdesmit gadu laikā jau ir bijis ne mazums pētījumu dažādās valodniecības nozarēs par dažādām ar interneta lietošanu saistītām valodas parādībām. Šoreiz pievērsīsimies tematam, kas galvenokārt saistās ar socioonomastikas jomu – citiem vārdiem sakot, ir analizējams gan no onomastikas, gan sociolingvistikas skatpunkta. (Te jJāpiebilst, ka digitālās vides onomastiskie pētījumi, kā novērots, biežāk saistās ar virtuālajiem antroponīmiem, resp., personvārdiem, – t.i. dažādiem tiešsaistē izmantotajiem lietotājvārdiem (usernames).
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
No visiem onīmu veidiem, kādus pazīst un analizē mūsdienu onomastika, visatbilstošākais šai parādībai šķiet ergonīma jēdziens. Neliela atkāpe – terminsJāpiebilst, ka ergonīms ir viens no tiem Padomju Savienībā darināradītajiem valodniecības terminiem, kurus Rietumu pasaulē pazīst salīdzinoši maz un lieto galvenokārt bijušā t. s.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Austrumu bloka valstu valodnieki. (Kā šī termina pirmavotu parasti min 1978. gadā izdoto Natālijas Podoļskas (Наталья Подольская) sastādīto onomastikas terminu vārdnīcu.) Taču nenoliedzami taergonīms ir ērts un ietilpīgs apzīmējums uzņēmumu, iestāžu u. c. nosaukumiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pirmkārt, iemesls tam ir psiholoģisks – sociālo tīklu vietnes, kaut arī virtuālas, tomēr tiek uztvertas līdzīgi kā reālās pasaules vietas un/vai telpas, nevis vienkārši kā saziņas instruments.
7.1. Liekvārdība;