Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Viņa ieceltajam liberālim Viļņas ģenerālgubernatoram Vladimiram Nazimovam 1862. gadā bija radusies ideja bijušagrākās Lietuvas teritorijā dibināt 1000 skolu, lai valdība varētu veicināt lietuviešu un baltkrievu nacionālo atmodu (tiesa, pret šo ideju iestājies iekšlietu ministrs P. Valujevs).
7.3. Neiederīgs vārds;
Zemnieki tika uzskatīti par lojālu un Krievijas valstij viegli pakļaujamu spēku, jo bija konstatēts, ka dumpī viņi glužīsti netika piedalījušies.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iepazīstoties ar viņa darbiem (piemēram, Giļferding 1868, 363–385), jāatzīst, ka viņa zināšanas par tā laika lietuviešu un latviešu tautas uzbūvi, kultūras mantojumu, rakstniecību, pat valodniecības pētījumiem bijušas (un savā ziņā pat no mūsdienu viedokļa ir) modernas: viņš precīzi varēja raksturot lietuviešu un latviešu atšķirības, zināja arī baltkrievu un lietuviešu etnisko zemju robežas (kuras, starp citu, tikai nupat, 19. gs. 50. gados, atklāja Krievijas armijas Ģenerālštābа izlūkdienests (Komzolova 2005, 107–130) – t). Tas bija novatoriski, jo līdz tam nereti visus Žečpospolitas vai Lietuvas Lielkņazistes daļas iedzīvotājus – vai tie būtu baltiskas (lietuviešus, Latgales latviešus), vai slāviskas izcelsmes (baltkrievus) – mēdza uzskatīt par vienu kopumu, ko vienoja piederība vienai bijušās valsts daļai.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Taču jau ar pirmajiem samērā pielaidīgā un demokrātiskāa Nikolaja II (1894–1917) valdīšanas gadiem (to sākumu iezīmē neliels atkusnis 1894. gadā) drukas aizlieguma nosacījumi kļuvuši maigāki un pēc 10 gadiem (1904) tie tika atcelti.
7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā kā ne tikai profesionāliem žurnālistiem un citiem valodas meistariem, kurus ir uzskaitīminējis Jānis Rozenbergs (Rozenbergs 1995, 69–70), bet arī pārējiem sabiedrības locekļiem kā intervijasu sniedzējiem var būt iespēja runāt televīzijas vai radio ēterā, ir nepieciešams pievērst uzmanību sarunvalodas normai, lai aicinātu lasītājus pārdomāt, kurās runas situācijās kuras valodas normas darbojas.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Minētajā vārdnīcā ievietotais termins valodas norma ir skaidrots šādi: „Daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram., dialekta norma.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Taču minētajā leksikogrāfiskajā avotā ir ietverts termins lietojuma paradums ‘ūzusa’ nozīmē (VPSV 2007, 216).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Plašāk šis jautājums ir apskatīts raksta autores grāmatā „Ikdienas saziņa: vienkāršs teikums latviešu sarunvalodā” (Lauze 2004, 10–11).
7.2. Mazvārdība;
Buša atzinumā: „Izņēmuma gadījumos ir novērots, ka daži cilvēki neprot lietot ikdienas runu. Šo fenomenu var izskaidrot ar īpašām rakstura iezīmēm vai ar ilgstošu profesionālu paradumu lietot tikai kodificēto valodu (tas raksturīgs, piemēram., dažiem skolotājiem).” (Bušs 1984, 25–26) Var pievienoties sociolingvistes Mirjamas Meijerhofas (Miriam Meyerhoff) piedāvātajam šķīrumam, ka noteiktam valodas variantam runātāja apziņā var būt atklāts (angl.ļu overt) prestižs vai slēpts (angl.ļu covert) prestižs (Meyerhoff 2011, 41–42).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Piemēram, pa radio reklamējot iespēju iegādāties transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polisi bankā, vīrietis saka: Agrāk izdzirdot [automašīnas straujas bremzēšanas skaņa], pirmā doma bija – nu tā, nākamo mēnesi varēšu braukt ar sabiedrisko. (LR 1 2013. gada jūlijā) Mutvārdu izteikumā lietotais darbības vārds izdzirdēt ir pārejošs, tāpēc pilnai informācijas nodošanai to būtu nepieciešams papildināt ar lietvārdu akuzatīvā, kas izteiktu objekta nozīmi.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
No vienas puses, ikdienas saziņā, it īpaši emocionāli sakāpinātās runas situācijās, mēdz gadīties, ka sarunas partneris pārņem iniciatīvu savās rokās un uzsāk runas gājienu, neļaudams otram izteikt domu līdz galam.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pasažiere (50–64) smaidot izsaka piezīmi: Tā jaciņa tāda naudīga gadījusies. (LL 2013) Lietvārda aktualizēšanai visvairāk tiek izmantots vietniekvārds tas, tā, taču šādu funkciju sarunvalodā var veikt arī citi norādāmie vietniekvārdi – šis, šī, tāds, tāda, šitas, šitā, šitāds, šitāda. P: piemēram, kafēejnīcā pusdienojot sieva (50–64) jautā vīram, kurš ēd tādus pašus salātus: Ne visai šie salāti? (LL 2006) Runas situācija lielveikala autostāvvietā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.6. Dalījums teikumos; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vīrietis (25–34), pieiedams pie autobusu kustības saraksta, paziņam saka: Cikos tad viņš te nāk? (LL 2013) Runas situācija kafēejnīcā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Literārās valoda (standartvaloda) vēsturiskā, normatīvā un sociolingvistiskā skatījumā.
6.1. Saistāmība;
Lai saprastu teksta veidošanas mehānismu un pētītu tā struktūru statistiski, ir svarīgi izzināt lingvistisko vienību sadalījumu / /izplatību saistītā tekstā.
1. Tehniskais noformējums;
Burtu (grafēmu) biežums rakstu valodā ir bijis būtisks izpētes objekts jau kopš 20. gadsimtas. vidus, kad aprēķiniem sāka izmantot elektroniskās skaitļojamās mašīnas.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņa noskaidroja, ka runu veido 55 % līdzskaņu un 45 % patskaņu.
1. Tehniskais noformējums;
Nesaule (Лоренц, Несауле 1963) analizēja 60 000 lielu daiļliteratūras tekstu burtu kopu. Praktiskais šī pētījumaŠī pētījuma praktiskais mērķis bija modificēt bBraila rakstu.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība;
Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss (Levāne-Petrova 2012) ir izstrādāts 2013. gadā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, un tajā noteiktās proporcijās ir iekļauti dažādu tipu teksti: periodika (55 %), daiļliteratūra (20 %), zinātniskie teksti (10 %), normatīvie akti (8 %), LR Saeimas stenogrammas (2 %) un dažādi citi teksti (5 %).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai gūtu priekšstatu par korpusa izmēru, 1. tabulā tika apkopoti vairāki raksturlielumi, kas iegūti pēc neatbilstošo vārdu izņemšanas. V: vārdlietojumu skaits – cik vārdu ir datu kopā. B; burtu skaits vārdlietojumos – cik burtu ir datu kopā. V; vārdformu skaits – cik daudz unikāldažādu vārdformu parādās datu kopā. Tiek; ieskaitīti arī unikālie vārdu lietojumi, ne tikai vārdu pamatformas. B; burtu skaits vārdformās – cik burtu ir unikālajās vārdformās.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;