Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3579 vienumi
Arī šī izstāde ir ceļojusia pa dažādām Latvijas vietām, un tajā ne tikai bija aplūkojami ne tikai deķi, bet arī lasāmi stāsti par katru no tiem.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Feisbuka lapā 100pastalas.lv varam sekot, kā šī apņemšanās tiekusi pildīta: te aplūkojami foto no pastalu darināšanas meistarklasēm un apmierināto klientu atsauksmes.
6.5. Izteicēja izveide;
Simtgadei tikušas veltītas arī vairākas citas izstādes. F, piemēram, fotoizstādes Brīvības iela šodien un pirms 100 gadiem, Rīga 100 gados, 100 mirkļi Latvijā, 100 brīvības mirkļi, 100 mirkļi no pagasta cilvēku dzīves fotogrāfijās (Lapmežciemā), 100 mirkļi no Maļinovas pagasta, 100 sejas Latvijai (Ozolainē) u. c. Venēcijas arhitektūras biennālē Latviju pārstāvēja Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izsludinātā konkursa uzvarētāja koncepcija 100 gadi kopā un atsevišķi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Latvijas Vvēstniecība Lielbritānijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas goda konsuliem Apvienotajā Karalistē rīko ceļojošuja Latvijas simtgadei veltītu ceļojošu Latvijas vēstures karikatūru izstādi Latvijas 100 gadu vēsture karikatūrās.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Latvijas mākslas skolu audzēkņi bija veidojuši izstādi 100 grāmatzīmes Latvijai (sk. 19. attēlu), kas bijusi apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā bija skatāma izstāde Latviešu žurnāli 100 gados, Valmieras muzejā – Prezidentu spēles.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Izdevums 100 notikumi Latvijas vēsturē: cilvēki un procesi 1918–2018 (sk. 23. attēlu) vēsta par to, kas veidojis mūsu valsti: ne tikai par kariem un lieliem politiskiem lēmumiem, bet arī par norisēm rūpniecībā, dabas aizsardzībā, sportā, kino utt. Pētera Apiņa sakārtotais izdevums Latvijai 100: Latvijas valsts simtgadu vēstures brīvs pārstāsts un vizualizācija fotogrāfijās un mākslas darbos (sk. 24. attēlu) ir fotogrāfiju un mākslas darbu apkopojums, veidojot Latvijas vēstures stāstu arī pavisam mazā, piemēram, ģimenes, mērogā.
7.2. Mazvārdība;
Patērētāju priekam ar simtgades logo atrodami desas, gurķigurķi, desas, maize, pat zāģi.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Mums piedāvā Ssimtgades loteriju, Ssimtgades izpārdošanu (kuras reklāma ar aizejošo Sprīdīti šķiet divdomīga un izpelnījusies ievērību arī sociālajos tīklos, sk. 29. attēlu) (par vēl dažiem darinājumiem sk. https://apollo.tvnet.lv/).
2.3. Sākumburti;
Tomēr, sociālās dzīves mainīgie apstākļi nosaka pieprasījumu arī pēc verbālai valodai alternatīvuiem komunikācijas līdzekļu izmantošanasiem. Šai saziņas līdzekļu grupai pieder arī nedzirdīgo cilvēku zīmju valoda (NZV), t. i., komunikatīva zīmju sistēma, kurā informācijas apmaiņai vispārpieņemto runas vai rakstu simbolu vietā tiek lietotas vizuāli uztveramas darbības un ķermeņa kustības. Šī komunikācijas sistēma atšķiras no verbālās valodas ar specifisku zīmju jeb , t.i.,vai manuālo zīmju izmantošanu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tomēr, verbālās valodas un NZV raksturojumā ir vērojamas arī vairākas līdzīgas pazīmes.
5.2. Lieka pieturzīme;
Var uzskatīt, ka visas iepriekš norādītās īpatnības ir raksturīgas arī latviešu NZV, lai gan pagaidām vēl nākotnes plānos ietilpst šīs saziņas sistēmas uzbūves un funkcionēšanas aspektu lingvistiskā izpēte pagaidām vēl ietilpst nākotnes plānos.
6.4. Vārdu secība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Ikdienas komunikācijas prakse apliecina manuālo zīmju iespējas apmierināt cilvēku saziņas vajadzības neatkarīgi no sarunas tēmas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt minētā kopiena un tās kultūra ir Latvijas sabiedrības daļa. Šajā sakarā Valsts Vvalodas likuma 3. pants nosaka, ka: „Valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.” (Valsts valodas likums 1999) Līdz ar to ir formulēta īpaša valsts atbildība par latviešu NZV iekļaušanos sociālās komunikācijas procesos un pētniecības īstenošanu šajā jomā.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodā daktilo zīmju attēlošanai tiek izmantota katrams lietotājam raksturīgās izmanto savu dominējošāo rokau (skat. 1. att.)ēlu). 1. attēls.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu valodas daktīilo zīmju lietošanu var apgūt, izmantojot LNS interneta mājaslapas sadaļu “„Zīmju valoda”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tās nevar pielīdzināt neverbālās komunikācijas žestiem, jo, kā zināms, neverbālās komunikācijas līdzekļi galvenokārt tiek izmantoti informācijas emocionālā aspekta izpausmei (Boyes – -Braem 1992).
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tas tiek arī papildināts un pilnveidots, atkarībā no NZV lietotāja izmantotāja kultūras un zināšanu līmeņa.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr, arī ikonismam manuālajās zīmēs ir atšķirīgi līmeņi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt zīmei ŠOKOLĀDE ir saskatāma līdzība gan ar attēlojamo priekšmetu un darbībai ar to, gan ar darbību, kas tiek veikta ar šokolādi.
7.2. Mazvārdība;