Hirša (Kudapa 1992), paredzēja vValodu likuma īstenošanai paredzēja izveidot trīs jaunas institūcijas: Valsts valodas inspekciju, Valsts atestācijas komisiju un Valsts valodas centruVC, kuras administratīvi nebūtu saistītas, bet savā starpā sadarbotos.
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
|
Pēc viņas skaidrojuma (Kudapa 1992): "„Atestācijas komisija tiek veidota Izglītības ministrijā, jo tieši tur ir viss nepieciešamais: speciālisti, metodiskie materiāli, mācību programmas.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Inspekcija, domājams, būs Valsts kontroles komitejas sastāvā, bet visu šo darbu koordinēs Valsts valodas centrsVC.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Ar nožēlu jāteic, ka šo institūciju izveidošana ir novēlota. Valsts valodas inspekcija bija nepieciešama jau drīz pēc tam, kad tika pieņemts vValodu likums, un tai bija jākontrolē valsts valodas ieviešanas process.
2.3. Sākumburti;
7.2. Mazvārdība;
|
Konkrētāki centra uzdevumi tad būtu šādi (Kudapa 1992): "„1) valsts valodas ieviešana, 2) valsts valodas aizsardzība, 3) valodu centru darba koordinēšana, 4) valodu lietošanas reglamentēšana, 5) visu to darbu koordinēšana, kuri saistīti ar valsts valodas atdzimšanu, 6) valsts valodas politikas veidošana, kas bieži būs veicama kopā ar AP Valsts valodas komisiju".” Sākotnēji iecerētā Valsts valodas centraVC, atestācijas komisijas un Valsts valodas inspekcijas administratīvā nošķiršana tomēr netika īstenota, un visas funkcijas apvienojottika uzticētas vienāai iestādē. Valsts valodas centra pei. Pirmajā nolikumā tamVVC tika noteiktas šādas funkcijas (Valodas politikas.. 2002): izstrādāt priekšlikumus valsts valodas normatīvās bāzes pilnveidošanā; reglamentēt valsts valodas lietošanu sabiedriskās dzīves sfērās normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos; organizēt valsts valodas prasmes atestāciju; sekmēt latviešu valodas apguvi; organizēt metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un atbalstīt to izdošanu; sekmēt valodas kultūrvides sakārtošanu, īpaši veicinot valstij raksturīgo vietvārdu atjaunošanu un aizsardzību; kontrolēt ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi; skaidrot un popularizēt valodu funkcionēšanas pamatprincipus Latvijā.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Pēc ilgākas kavēšanās tikai 1992. gada 25. maijā Ministru Ppadome apstiprināja Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu (Valsts valodas..Grīnberga 1992a), kurā gan precīzi definētas gan atšķirīgās prasības dažādiem valodas prasmes līmeņiem, gan noteikta valodas atestācijas komisiju hierarhija (sākot ar galveno komisiju pie Valsts valodas centraVC, kuras pārraudzībā līdztekus darbosies ministriju, pašvaldību un uzņēmumu atestācijas komisijas) un to izveides principi.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
|
Tai pašā sēdē Ministru Ppadome iecēla Galveno valsts valodas atestācijas komisiju deviņu cilvēku sastāvā. Par tās vadītāju kļuva Ieva Zuicena, bet par locekļiem: Amanda Aizpuriete, Ligita Ciproviča, Eugenija Lauriņa, Dainis Locis, Ērika Meijere, Alma Ozoliņa, Arvils Šalme un Līvija Vībota (komisijas sekretāre) (Valsts valodas..Grīnberga 1992a).
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Vēlāk komisiju protokoli ar atestācijas rezultātiem un izsniegto valsts valodas prasmes apliecību numuriem tika iesniegti uzglabāšanai Valsts valodas centrāVC.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
No 1992. gada maija līdz 15. decembrim prasmes pārbaude tika veikta tikai tiem valsts iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju darbiniekiem, kuru darba pienākumos ietilpa saskare ar iedzīvotājiem (darbs ar klientiem) vai lietvedības kārtošana. Šajā laikā pašvaldību vai nozaru ministriju izveidotajās atestācijas komisijās bez maksas valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 personu. Šī posmaajā laikā bija vērojami iebildumias sūdzības, ka atestācijai tiek pakļauti arī tie cittautieši, kuri valodu prot un lieto, tādēļ vairākkārt presē parādījās iebildumi, ka tādējādi pret viņiem tiekot pausta nelabvēlīga attieksme, kas gandrīz jāuztverot kā ņirgāšanās (Kļockins 1992).
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanas jomā veica Valsts valodas centraVC sastāvā ar Ministru Ppadomes 1992. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 282 izveidotā Valsts valodas inspekcija, kuras darbību reglamentēja Ministru Ppadomes apstiprināts “Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas nolikums”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
|
Koncepcijas duālismu atspoguļo fakts, ka 1992. gada 22. jūlijā Ministru Ppadomue apstiprināja atsevišķu Valsts valodas inspekcijas nolikumu, kurā gan skaidri norādīts, ka minētā inspekcija nav atsevišķa iestāde, bet atrodas Valsts ministra aparāta Valsts valodas centraVC sastāvā.
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tomēr nolikums paredzēja, ka inspekcijas vadītāja iecelšana amatā ir valsts ministra, nevis Valsts valodas centraVC direktora atbildība.
7.1. Liekvārdība;
|
Kad 1992. gada rudenī bija pilnībā aizpildītas Valsts valodas centrāVC ieplānotās amata vietas, tajā strādāja 24 štata darbinieki, no kuriem 18 bija nodarbināti Valsts valodas inspekcijā, kuras īstenoja valsts politiku un pārraudzīja Latvijas PSR Valodu likuma un citu likumdošanas aktu izpildi valodas jautājumos. NSeši no viņiem seši darbojās Rīgā (par vienam katrā toreizējā pilsētas administratīvajā rajonā, resp. priekšpilsētā), bet citu inspektoru izvietojums valstī bija saistīts galvenokārt ar etnodemogrāfisko un lingvistisko struktūru lielākajās valsts pilsētās.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Līdztekus šiem inspektoriem vairākās pašvaldībās (tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā) darbojaās arī pašvaldību valodas inspektori, kuru galvenais uzdevums darbā ar sabiedrību bija Valodu likuma normu skaidrošana, jo viņiem nebija deleģētas tiesības piemērot administratīvos sodus.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Jau 1992. gada 17. un 18. decembrī Rīgā notika pirmā starptautiskā valodas politikai veltītā konference, kurasu organizatori bija Valsts valodas centrs un Latvijas Zinātņu akadēmija, kurā galvenā vērībaēja VVC un LZA. Tā galvenokārt bija veltīta situācijas analīzei Baltijas valstīs.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā"” (Par papildinājumiem... Diena 14.07.1992.). Šīs nodaļas 13 pantos (no 201.26 panta līdz 201.38 pantam) definēti kā visi tolaik identificētie valsts valodas lietojuma pārkāpumu veidi un to tiesisko satvaruais regulējums, tā arī paredzamās soda sankcijas.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tikai 2011. gadā tika veikti grozījumi, kas paredzēja vērst sankcijas pret juridiskām personām gadījumos, ja publiski demonstrētām kinofilmām nav veikta ieskaņošana, dublēšana vai subtitrēšana valsts valodā (201.32 pants) vai ja nav ievēroti noteikumi par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanu, tostarp arī par preču marķējuma un lietošanas instrukciju neesamību (201.35 pants).
7.1. Liekvārdība;
|
Administratīvo pārkāpumu kodeksam bija lemts kļūt par visilgmūžīgākou tiesību aktu, kas tiešā veidā noteica valodas kontroles funkcijas saturu un iespējas sodīt vainīgos, jo bija spēkā līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad to procesuālajā daļā nomainīja Administratīvās atbildības likums, bet materiālo tiesību daļā – "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā". Ņemot vērā izklāstītās problēmas ar atbildības subjektiem, šī likuma IV nodaļā, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, gandrīz visos pantos paredzētas sankcijas kā fiziskām personām (dažos gadījumos atsevišķi vēl citāda atbildība amatpersonām), tā juridiskām personām.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
7.1. Liekvārdība;
|
Vienīgie panti, pēc kuriem sodāmas vienīgi fiziskas personas, ir 19. pants (valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā) un 20. pants (klaja necieņa pret valsts valodu), jo šīie pārkāpumi pēc to būtības ir individuāla rakstura.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas darbotos uz Latviešu valodas institūta bāzesā un veiktu Valsts valodas centraVC pasūtījumu, sniedzot praktiskus padomus valodas jautājumos (Grīnberga 1992a). "„Bez šāda konsultāciju centra nevaram runāt par pareizas latviešu valodas ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|