Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Var saprast, ka leģenda ir šo svētku konceptuālais pamats, tomēr jāšaubās, vai šī vārda sablīvējums strādādarbojas reklāmas labā vai tomēr nēe.
3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pārnestā nozīme vārdā epopeja Literatūrzinātnes termina epopeja pāreja vispārlietojamajā leksikā notikusi ar pārnestās nozīmes palīdzību, latviešu leksikogrāfijā šis fakts fiksēts tikai 20. gadsimta pašās beigās, tātad šīs semantiskās pārmaiņas notikušas pēdējos gadu desmitos, un izsekojums no vārdnīcas uz vārdnīcu ļauj nojaust par šī vārda pārnestās nozīmes veidošanos un attīstību.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Tātad no terminavārdam, kas nosauc jēdzienu, saistītu ar nozīmīgiem tautas notikumiem saistītu jēdzienu, ir izveidojusies pārnestā nozīme, kas izceļ ilgstošuma un varonības aspektu kādā notikumā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
LVV (2006) šķirklis epopeja arī ir papildināts ar šo jauno nozīmi, kas joprojām uznorādīta kā pārnestā nozīme, taču netiek izcelta saistība ar varoņdarbiem, šī sēma šķirklī nav iekļauta (LVV 2006, 281).
3. Vārddarināšana;
Savukārt MLVV šķirklī epopeja šī samērā nesen leksikogrāfiski aprakstītā nozīme skaidrota šādi – ‘savā starpā saistītu notikumu virkne’ –, no visiem iepriekšminētajiem variantiem atmetot gan norādi par saistību ar varoņdarbiem, gan norādi par pārnesto nozīmi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aplūkojot vārda lietojumu mūsdienu plašsaziņas līdzekļu valodā, jāsecina, ka piemērotākais skaidrojums būtu šāds – ‘reālu, daudzu notikumu virkne, kas veido vienu kopumu’, turklāt šie notikumi galvenokārt ir praktiskas ievirzes, saistīti ar kādiem šķēršļiem, grūtībām (bet ne varoņdarbiem, kā tas sākotnēji ticis skaidrots), piemēram: nodokļu epopeja – nodokļu maksātājiem ilgais neskaidrību posms līdz valsts pamatnostādņu (2018.–2021. gadam) pieņemšanai (diena.lv 2017); Lužkova epopeja – notikumu virkne, kas sasistīta ar Maskavas bijušā mēra Jurija Lužkova iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā (tvnet.lv 2011b); lapsu epopeja – par vairākkārtēju lapsu sastapšanu Gulbenes pilsētā (dzirkstele.lv 2009); Zatlera dzīvokļa meklēšanas epopeja – gandrīz divus gadus ilgusī atbilstoša dzīvokļa meklēšana bijušajam prezidentam Valdim Zatleram (jauns.lv 2009).
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Grūti piekrist, ka šādos un līdzīgos piemēros vārda epopeja lietojums nav pārnestā nozīmē, bet latviešu leksikogrāfija no(resp., vārdnīcu autori) norādesi par šī vārda pārnesto nozīmi ir atteikusiesnelieto.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bezgaldaudzie vārdlietojuma piemēri, kā koku epopeja, rēķinu epopeja, banku epopeja, e-klases epopeja, krievu valodas epopeja, zīmīgo datumu epopeja, kukuļdošanas epopeja, vafeļu epopeja u. c., rosina domāt, ka jebkura problēmsituācija, par kuru plašsaziņas līdzekļos runāts vairāk nekā vienu reizi, ir tiesīga iegūt epopejas vārdu, dažkārt radot komisma (pat parodijas) pieskaņu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turklāt gramatiski iezīmējas vēl cits variants, vārdkopas lietojums ar prievārdu, piemēram, epopeja par autiņbiksītēm, epopeja ap Vanšu tiltu, epopeja ap dzelzceļu, epopeja ar flīzēm u. tml. Rodas iespaids par nenormētu valodas parādību, kas raksturīga sarunvalodai, bet par to, ka šī valodas vienība turpina būt pārmaiņās un attīstībā, šaubu nav.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Turklāt šai otrajai nozīmei iznodalīta vēl papildnozīme jeb nozīmes nianse, kas veidojusies kā pārnestā nozīme, – ‘ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums, piemēram, Nacionālās aviokompānijas sāga; sāga par vilcienu būves konkursu)’ (MLVV). Šai jaunajai vārda lietojuma specifikai ir visai grūti atrast kopīgus semantikas komponentus ar sākotnēji lietoto terminoloģisko jēdzienu, jo, liekot uzsvaru uz pārlieku ieilgušu procesu, kas saistīts ar dažādiem sarežģītiem notikumiem, iespējams, būtu jāizdalanošķir jauna atvasināta nozīme.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažas atziņas Pēdējos gadu desmitos ir mainījušās ar determinoloģizācijas procesam pakļautās terminuu saistītās speciālās leksikas jomas: no zinātnes un tehnikas nozarēm aktualitāte pārcēlusies uz sabiedriskajām, mākslas un humanitārajām nozarēm.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Terminu pārejaaralēls lietojums vispārlietojamajā leksikā un dažādu leksikas slāņu saplūsme vairs netiek stingri saistīta ar pārnesto nozīmi un sarunvalodas stilistiku.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzās jaunu svešvārdu ienākšanai leksikā dominējošās kontaktvalodas ietekmē ļoti aktīvi notiek arī jau zināmu vārdu lietojums jaunā komunikatīvajāsaziņas situācijā, veidojoties jaunām nozīmju niansēm, pārnestajām nozīmēm, atvasinātajām nozīmēm, kas agrāk vai vēlāk atspoguļojas arī leksikogrāfijā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunās funkcionāli semantiskās iezīmes ne reti kā pirmās atspoguļo nevis vispārlietojamās leksikas skaidrojošās vārdnīcas, bet tieši svešvārdu vārdnīcas, jo tās jūutīgāk reaģē uz valodu kontaktu radītajām semantiskajām pārmaiņām.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Publicistikas valoda un morfostilistika.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Otrais, labotais un papildinātais izdevums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4. kongress „Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Filologu vidē tā bija gaidīta, jo kopš pirmā un latviešu valodniecībā vienīgā sinhroniskā tipa akadēmiskā izdevuma „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” (MLLVG I–II 1959; 1962) ir pagājis vairāk nekā pusgadsimts. Šajā laikā gramatikā, tāpat kā citās latviešu valodniecības nozarēs, daudz kas ir mainījies: ir veikti daudzi nozīmīgi pētījumi (sk., piem.ēram, Koncepcija 2008, 23–25), ir izaugusi jauna valodnieku paaudze ar savu skatījumu uz daudzām lingvistiskām parādībām, un, protams, ir notikušas pārmaiņas arī pašā latviešu valodas gramatiskajā sistēmā un dažādās struktūrās.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kaut gan „Latviešu valodas gramatika” ir zinātniska jeb akadēmiska tipa gramatika, būtu maldīgi domāt, ka tā paredzēta tikai akadēmiskās vides filologiem. Tā, pProtams, tā nav valodas prakses rokasgrāmata, kas sniedz konkrētus padomus komatu lietošanā vai vārdu pareizrakstībā, (to recenzijā labi akcentējusi Sanda Rapa (Rapa 2014, 56))dažādos valodas prakses jautājumos, taču gramatikas teorētiskums un akadēmiskais raksturs nekādā ziņā nav šķērslis tās izmantošanai ikdienā, un adresātu loks var būt visai plašs – studenti, skolotāji, žurnālisti, visi kultūras cilvēki, kuru darbs vai intereses ir saistītas ar latviešu valodas izpēti, lietojumu un arī ar valodas prakses jautājumiem. Arī gGramatikas apjoms – ar pielikumiem vairāk nekā tūkstoš lappušu – nekādā ziņā nedrīkstētu biedēt lasītāju, jo detalizēti izstrādātais un pārskatāmi strukturētais satura rādītājs bez grūtībām ļauj sameklēt kādu konkrētu tēmu vai jautājumu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt labs palīgs gramatikas lietotājiem ir „Alfabētiskais jēdzienu rādītājs”, kurā apkopoti vairāki simti gramatikā lietotieo jēdzieniu un pievienotas lappušu norādes, kur tos atrast (LVG 2013, 984–1020). Šī raksta mērķis ir raksturot jaunās „Latviešu valodas gramatikas” morfoloģijas daļu, akcentējot šīs daļas satura saistību ar valodas praksi, kā arī sniegt ieskatu dažu problemātisku jautājumu un tēmu risinājumos, tādējādi preventīvi atbildot uz iespējamiem gramatikas lietotāju jautājumiem un kliedējot dažu labu neskaidrību, kas, iespējams, varētu rasties. „Latviešu valodas gramatika” ir izstrādāta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā, tās autori ir trīspadsmit valodnieki, dažādu augstskolu mācībspēki un zinātnisku institūciju pētnieki.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;