Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Dienasgrāmata 2008 – –2012”. Piemēram: Kad 1920. gadā nodibināja Latvijas zelta fondu, patriotisma līmenis bija tik augsts, ka, Ivandes Kaijas rosinātas, sievietes tam ziedoja savus laulību gredzenus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Kad vagari tiek baronu kārtā, tikai tad tu sāc saprast, ko īsti nozīmē elle un ekspluatācija. (Kolbergs 2012:, 49) Piemēri no dažādos laikaposmos publicētajiem rakstiemLai lasītājam nerastos priekšstats, ka šādam vārda lietojumam ir gadījuma raksturs, tad analīzē minētie piemēri izvēlēti no vairākos laikrakstos ilgākā laika posmā publicētajiem tekstiem. Aprakstītais materiāls ietver periodu no 2010. līdz 2015. gadam, un šie laikrakstos (i ir „Diena”, „Latvijas Avīze (LA)”, „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai (NRAL) 2010., 2011., 2013., 2015. gads): 1)”. Piemēram – tautas skaitīšana tika izsludināta latviešu un krievu valodā, kaut likums nosaka, ka valsts institūcijas lieto vienīgi valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tie krievi, kas būs par miljonu pilsonību nopirkusši, būs lojāli pret Latviju – krievus labi pazīstu, esmu bijis Sibīrijā izsūtīts, Krievijā strādājis, vēl tagad brauc draugi no Maskavas.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Man tiem ir lielāka uzticība nekā mūsu bāleliņiem, kas 20 gadus klieguši par patriotismu, bet izdarījuši neko labu nav.” (LA 2011., 03. 15) 3.2011.) Šim nolūkam tiek atbalstīts Trojas zirgs -– Latvijā nelojālie krievvalodīgie, uzpirktie bāleliņi, dažas Krievijas atbalstītas, finansētas partijas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Esot saskumis, ka nepastāv cenzūra. (D 2010. 05.10.) 4. 05.10.2010.) Kā SVF, tā Eiropas Savienībai (ES), respektīvi, Eiropas Komisijai, ir tiesības pieprasīt, lai Latvijā ir skaidrība (good governance) par valstij piederošiem uzņēmumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tiesa gan, tad tauta varētu arī sadusmoties un sarīkot kādas nebūt ārkārtas vēlēšanas, bet Vienotība tad varētu izzaudēt savu lielisko reitingu un doties pa to taku, kurā smaržo skujas. (Diena, 2010. 16. 10.) 8, 16.10.2010.) Spekulāciju aizstāvji demagoģiski biedē iedzīvotājus – sētniekus, vannasistabu sienu flīzētājus, atkritumu aizvācējus un citus, ka, lūk, šo ”jauko” kārtību atceļot, viņiem vairs nebūšot darba, tas būšot jāmeklē ārzemēs. Īpašumu spekulāciju pārtraukšana būšot smags sitiens valsts ekonomikai, tostarp būvniecībai – jaunas mājas nebūvēs un neremontēs, jo, lūk, nebūšot ne kam tajās dzīvot, ne kam būvēt.
1. Tehniskais noformējums;
NobBeidzot šo pārspriedumapskatu par vārda bāleliņš lietošanu, jāatzīmē, ka analīzei izvēlētie konteksti parāda šī vārda lietojumu ar ironiski nievīguā, nicinošā, zobgalīguā nokrāsuzīmē.
8. Tekstveide;
Tomēr analizējpārskatot šos kontekstus, radās vēl viena doma – proti, par tovar konstatēt, ka šāds ironisks vārda lietojums atstājis zināmu iespaidu arī uz tā jēdzieniskā satura izpratni.
7.3. Neiederīgs vārds;
It īpaši, ja šo vārdu lieto tādos savienojumos kā latvju bāleliņi, mūsu bāleliņi, pašu bāleliņi, pastalainie bāleliņi dažādos kontekstos, kur latviešu cilvēki parādās kā tādi lētticīgi, neattapīgi, neizdarīgi ļautiņi.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nepārprotama virzība uz latviešu valodas statusa konstitucionālu nostiprināšanu iezīmējās jau Atmodas sākumposmā kā reakcija uz XX20. gs. 60. gados iezīmējušos tendenci aizvien vairāk ierobežot latviešu valodas lietojuma sfērasu, to pakāpeniski izspiežot no rūpniecības, zinātnes un valsts pārvaldes (Blinkena, Hirša, Veisbergs 2007).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Rusifikācijas tendence vēl vairāk pastiprinājās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) 1977. gada 7. oktobra konstitūcijas pieņemšanas, kurā pirmo reizi tika noteikts, ka Padomju Savienībā valsts valoda ir krievu valoda.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pēc šīs konstitūcijas pieņemšanas tika secīgi pieņemtas jaunas savienoto republiku konstitūcijas, kurās (izņemot Armēnijas PSR un Gruzijas PSR) pēc noklusējuma principa bez papildu nosacījumiem tika nostiprināts krievu valodas statuss, to gan tieši par oficiālo valodu nenosaucot. Latvijas PSRadomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) 1978. gada 18. aprīli pieņemtajā kKonstitūcijā latviešu valoda bija minēta tikai trīsreiz: 103. pantā (norādot, ka "„Latvijas PSR likumus, Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumus un citus tās aktus publicē latviešu un krievu valodā"”), 159. pantā (par valodu lietojumu tiesvedībā) un 168. pantā (par uzrakstiem uz ģerboņa) (Latvijas Padomju Sociālistiskās RepublikasSR Konstitūcija 1984).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti;
Zīmīgi, ka šajā dokumentā netika noteikts valodu lietojums ne izpildvaras institūcijās (proti, Ministru Ppadomē un ministrijās), ne vietējoās valsts pārvaldes orgānoiestādēs.
2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visplašāko tautas slāņu aktivāciju aizsāka laikrakstā "„Padomju Jaunatne"” publicētais Ainas Blinkenas raksts "„Par latviešu valodas statusu -– vēlamo un esošo"” (Blinkena 1988), pēc kura tika saņemtas vēstules ar 307 875 personu parakstiem, paužot skaidru atbalstu latviešu valodas valstiskā statusa noteikšanai.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Rezultātā 1988. gada 29. septembrī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā norādīja, ka latviešu valodai piešķirams valsts valodas statuss, ir jāveicina tās vispusīga attīstība un apguve, kā arī līdz 1989. gada 1. janvārim jāizstrādā likumprojekts par latviešu valodas un citu valodu lietojumu.
6.5. Izteicēja izveide;
Taču jau tolaik tiesībzinātnieks Dītrihs Lēbers pauda viedokli, ka ar deklaratīvu normu ir par maz (Aug izpratne, grūst aizspriedumi 1988): "„Manuprāt, likumdošanas aktiem jābūt pēc iespējas konkrētākiem.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas PSR valsts valodas un citu valodu lietošanas kārtību nosaka Valodu likums."” Šis pants tika ietilpināts Konstitūcijas III daļā "„Latvijas PSR nacionāli valstiskā un administratīvi teritoriālā iekārta"”).
1. Tehniskais noformējums;
Lai tiesiski korekti definētu latviešu valodas un citu valodu lietojumu, tapa Latvijas PSR vValodu likums, kurš tika pieņemts 1989. gada 5. maijā.
2.3. Sākumburti;
Mazāk konkrēts bija 21. pants par šī likuma ievērošanas pārraudzību, kuru atbilstoši noteiktajam īsteno "„Latvijas PSR Augstākās Ppadomes Prezidija Valodas komisija, bet rajonos (pilsētās) attiecīgās Tautas deputātu padomes"”, jo minētā Augstākās Ppadomes komisija bija konsultatīvs orgāns bez pilna laika darbiniekiem, bet vietvaras aktivitātes lielā mērā noteica attiecīgās apdzīvotās vietas etnodemogrāfiskais sastāvs un reformu piekritēju vai konservatīvo spēku dominance.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Augstākās Ppadomes Valodas komisija 32 cilvēku sastāvā (priekšsēdētājs I.mants Daudišs, priekšsēdētāja vietniece A. Blinkena) tika izveidota 1989. gada 22. septembrī (Par Latvijas PSR.., 1989).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;