Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Pēc diviem 1917. gada valsts apvērsumiem Krievijā personvārdu mode strauji mainās, tostarp Ivans zaudē daudz no savas popularitātes; 20. gs. 20. gados Krievijā šis vārds dots 1,8 % zēnu, 60. gados – vairs tikai 0,6 % (ibid.).
1. Tehniskais noformējums;
Pēc tam šī vārda popularitātes līkne virzās atkal augšup, tomēr ne pārāk strauji; saskaitot 2000 (nejauši izvēlētu) 20. gs. 80. gados dzimušu ļeningradiešu vārdus, redzams, ka Ivans ieņem vietu popularitātes ranga otrā desmita sākumā (ar 2,4 % vārddošanas gadījumu) (ibid., 100–101).
1. Tehniskais noformējums;
Otrs šī vārda variants – Juha – gan ir starp populārākajiem 20. gs. 60.–80. gados, tomēr nekad nekļūstav kļuvis par visiecienītāko (Kiviniemi 1982, 208–211).
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide;
Izvērtējot personvārdu popularitāti lielākajā daļā Eiropas valstu, redzam, ka kāds no Jāņa līdziniekiem pēdējos gados bijis vispopulārākais personvārds tikai Portugālē, Spānijas provincē Basku Zemē, kā arī jau pieminētajā Baltkrievijā (MPGN). Ņemot vērā personvārda Jānis vietu ne tikai mūsu antroponīmiskajā sistēmā, bet visā latviešu garīgajā telpā, šķiet, varam atļauties prognozēt, ka šī personvārda popularitātes kritums gan kādu laiku vēl turpināsies (senu, tradicionālu personvārdu lietošanas biežums reti kad mainās strauji), taču pēc tam ir gaidāma Jāņu renesense, vārda popularitātes līknes jauns kāpums, līdzīgi, kā tas, piemēram., notiek Krievijā ar Ivaniem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Starp vīriešu vārdiem par populārākajiem kļuvuši Roberts un Daniels, kas vairākkārt nomainījuši viens otru vispopulārāko vārdu saraksta pašā augšgalā; pēdējos trīs gadus (2009-–2011) līdera pozīcijās nostabilizējies Roberts.
1. Tehniskais noformējums;
Pieminams, ka vārda Daniels lietojuma biežums audzis ļoti strauji, salīdzinot ar 20. gs. otro pusi; piemētam., 1980. gadā latviešu ģimenēs šis vārds nav dots ne reizi (salīdzinājumam: Jānis – 911 reizes, Roberts – 62, Artūrs – 120 (Siliņš 1987; arī turpmāk 1980. gada dati no šī avota)).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt tuvākie sekotāji ir Ralfs, kas no 2003.– līdz 2011. g.adam nekad nav izkritis no pirmā septītnieka, līdzīgi arī jau vairākkārt pieminētais Artūrs (ar viena gada izņēmumu – nav bijis septītniekā 2009. gadā) un Emīls, kas visaugstāk – līdz 5. vietai rangā – ticis 2011. gadā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
No vīriešu vārdiem, kas pirmajā septītniekā parādījušies sporādiski, vēl jāmin Kristaps (2003,. un 2008. gadā), Adrians (4. vieta 2009. gadā; vīriešu vārdiem netipiski visai augsta vieta rangā tikai vienu gadu) un Ričards (5. vieta 2010. gadā).
5.2. Lieka pieturzīme;
Taču 20. gs. 60. gados biežākais vārds ir Sandra (ar minimālu pārsvaru pār Inese), 80. gados – Kristīne (ar diezgan lielu pārsvaru pār Līga).
1. Tehniskais noformējums;
Atkal neiztiksim bez globālām vai vismaz starptautiskām paralēlēm: apmēram tai pašā laikā Laura ir vispopulārākais vārds arī Somijā un samērā populārs vēl vairākās citās valstīs.. 2005. gadā par līderi starp latviešu meiteņu vārdiem kļūst Marta, 2006. un 2007. – Evelīna, 2008. – vēlreiz Laura, 2009.–2011. – Alise (ja vien starp Alisēm nav iekļautas arī Alisas (Алиса) – vārds, kas jaunākajā laikposmā kļuvis itin populārs Krievijā un līdz ar to varētu būt lietots arī Latvijas krievu ģimaenēs).
9.1. Neuzmanības kļūda;
Interesants visbiežāk latviešu meitenēm doto vārdu pirmais piecnieks ir, piemēram., 2003. gadā: Laura, Samanta, Katrīna, Evelīna, Alise – trīs dažādu gadu līderes, kā arī viens mūsdienīgi anglofons (Samanta) un viens senisks, retromodes balstīts (Katrīna).
2.2. Saīsinājuma izveide;
SDažas piezīmes par populārāko latvisko personvārdu dinamiku pēdējā pusgadsimta laikā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Pēc viņa domām, viss valodas mehānisms balstās uz pretstatījuma attiecībām un fonētiskām un jēdzieniskām atšķirībām, kas no tā izriet.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Arī analizējot zīmes vērtību, de Sosīrs iziet nobalstās uz vienību pretstatījumau un lieto terminus nozīme (signification) un signāls (signal).
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Atsevišķus nojēgumus traktējot kā pretstatus, de Sosīrs uzsver to vienotības, vienotas sistēmas, vienota veseluma ideju (Saussure [1916], 1992).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Līdzīgā veidā šādu pieeju var izmantot vārda leksiskās nozīmes denotācijas un konotācijas jēdziena traktējumā, kur veselais ir vārda leksiskā nozīme, bet denotācija un konotācija nostājkā šī veselā daļa atrodas pretstatījuma attieksmēs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc Kanta domām, spriestspēja ir īpašs salīdzināšanas veids, proti, tā ir spēja domāt par atsevišķo kā tādu, ko satur vispārīgais.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Spriedums ir divu vienību [(angļu entities]y) salīdzinājums.
1. Tehniskais noformējums;
Ogden) un I.Īana Ričardsa (Ian A. Richards) darbu ietekmē, bet tālāko pētījumu gaitā veidojas atziņa par to, ka konotācija ir nozīme, kas nav primāra jeb konceptuāla (kognitīva), proti, konotāciju valodniecībā sāk traktēt kā sekundāru nozīmi (Garza- Cuarón 1991, 103; par to sk. arī Ikere 2010, 21). Arī 20. gadsimta semiotikā tika risināts jautājums par to, kādus jēgas laukus zīme ietver.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Denotācija un konotācija tiek aparakstīta kā atšķirīgi reprezentācijas līmeņi vai atšķirīgi nozīmes līmeņi.
9.1. Neuzmanības kļūda;