Padomu runa tipiski uzrunā klausītājus un netieši aicina tos vai nu kaut ko darīt, vai arī kaut ko nedarīt, “„pierunāt vai atrunāt”.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Savukārt, parādes runa vai nu slavē, vai nopeļ kādus cilvēkus vai notikumus, uzsverot skaisto vai apkaunojošo un koncentrējoties uz tagadni (Aristotle 1959).
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Tāpat manipulācija vienmēr sevī ietver varas izmantošanu ar nolūku pārliecināt klausītāju, likt domāt vai rīkoties vien runātājam izdevīgā veidā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Jāatzīmē, ka manipulācija bieži vien saskatāma tikai no analīzesvērtētāja skatpunkta, un pats runātājs var neapzināties sava diskursa manipulatīvo efektu.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Van Deiks (2006) apgalvo, ka atšķirībā no pārliecināšanas manipulācijas mērķis ir dziļākas kognitīvās struktūras, kas atmiņā paliek ilgāk (Van Dijk 2006). Lingvistiskās manipulācija ir dažādu lingvistisko līdzekļu (piemēram, eifēmismu, retorisko jautājumu, metaforu) lietojums, lai maskētu vai, tieši pretēji, izceltu kādu konkrētu informāciju (Roziņa and, Karapetjana 2009,; Placinska and, Karapetjana 2016).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Linda Lauze (2018) norāda, ka “M„mutvārdu tekstā dialogs dominē gan tiešā nozīmē kā galvenā teksta izpausmes forma, gan pārnestā – kā adresanta un adresāta mijiedarbe.” un jautājuma formā ir iespējams izteikt pamudinājumu: „Pēc savas uzbūves tie ir it kā jautājuma teikumi, bet šo izteikumu mērķis ir pamudināt uzrunāto personu izdarīt kādu darbību.” Sarunvalodas sintakses, kā arī ikdienas saziņas pētījumi apliecina, ka mutvārdu tekstā ir izplatīti gadījumi, kad jautājuma veidā tiek izteikts netiešs lūgums.” (Lauze 2018, 169) Ja vērtējam Latvijas Valsts prezidentu runas valsts pastāvēšanas simts gados, jāsakateic, ka gan prezidenti, gan arī situācijas, kurās tauta tiek uzrunāta, ir ļoti dažādas un arī runās parādās dažādas stratēģijas un lingvistiskie paņēmieni, p. Parasti tās nav tieši vērstas uz klausītāju pārliecināšanu vai manipulēšanu, bet drīzāk var tikt skatītāmas kā dialogs ar sabiedrību par tai nozīmīgiem jautājumiem (Wilson 2015, 1).
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Kā spilgts piemērs minamas neatkarībLatvijas Republikas Proklamēšanas dienas un Neatkarības atjaunošanas dienuas runas, kurās prezidents atgādina tautai par tās morālajām un simboliskajām vērtībām, par tās pagātnes mācībām un nākotnes cerībām, kā arī par to, kas tai kopīgs vai atšķirīgs ar citām tautām vai atšķirīgs.
4.1. Lietvārds;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
AttiecīgTādējādi tas, vai diskursā ir manipulācijas, pārliecināšanas, argumentācijas vai dialoga iezīmes, ir tiešā veidā atkarīgs no situācijas un konteksta, proti, runātāja, klausītāja, situācijas, institūcijas, runas mērķa un citiem faktoriem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Vējonis savās salīdzinoši īsajās uzrunās tautai un starptautiskajās runās nav izcēlies ar izcilām oratora prasmēm un sarežģītu stilistisku konstrukciju lietojumu savās salīdzinoši īsajās uzrunās tautai un starptautiskajās runās.
6.4. Vārdu secība;
|
Zatlers ir iestājies par nacionālās pašapziņas veidošanu, uzsvēris latviešu valodas lomu sabiedrības saliedēšanā, kā arī veicinājis dialogu ar mazākumtautībām Latvijā (president.lv). Ņemot vērā ekonomisko krīzi, kuru viņa prezidentūras laikā piedzīvoja Latvija, par viņprezidenta galvenajiem uzdevumiem kļuva politiskās stabilitātes nodrošināšana, valsts starptautiskās reputācijas veicināšana, dialogs ar sabiedrību, regulārs atbalsts valdībai kritiskos brīžos.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Zatlera neatkarības runās, kur sastopami arī retoriskie jautājumi, kas principbūtībā ir apgalvojumi jautājuma formā, kas. Tie netiešā veidā liek klausītājam domāt, ka runātājs veido dialogu, un iedziļināties konkrētajā jautājumā, meklējot atbildi, taču faktiski atbilde vai nu tieši seko uzdotajam jautājumam, vai ir integrēta tālākā tekstā, tā liekot. Tādējādi klausītājam domāšķiet, ka tasviņš piekrīt teiktajam vai pats ir atbildējis uz uzdoto jautājumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāpiemin gan, ka pēdējos gadu desmitos šis valodas fenomens vairs netiek skatīts vientikai kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet drīzāk kā “„kognitīvs cilvēka apziņu ietekmējošs domāšanas un pieredzes fenomens” (Liepa 2009, 16) , jeb, kā raksta kognitīvās lingvistikas pētnieki Džordžs Leikofs (George Lakoff) un Marks Džonsons (George Lakoff and Mark Johnson 1980), “mēs domājam metaforās un dzīvojam ar tām” (Lakoff, Johnson 1980).
1. Tehniskais noformējums;
2.4. Īpašvārdu atveide;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Daugava ir ne tikai visiem zināma Latvijas upe, bet arī viens no tautas nacionālajiem simboliem, kastā tiek dēvēta par tautas likteņupi.
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lai gan A. Kviesis palika amatā līdz prezidentūras laika beigām, viņam nebija reālas varas.
6.1. Saistāmība;
|
Savu galveno funkciju “– „valsts reprezentāciju” pildīj– veicis, atrodot “„zelta vidusceļu starp pārspīlētu ceremonialitāti vai teatrālismu un nolaistu galvu vai pašapziņas trūkumu” (president.lv).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Līdzīgi politisko partiju darbība tiek pozitīvi atainota arī citās pirmo vLatvijas Valsts prezidentu uzrunās, piemēram, “: Kā valsts iekšējā, tā ārējā dzīvē mums veicami lieli, svarīgi uzdevumi. Šī lielā darba un pienākuma apziņa lai mazina nesaskaņas un pretešķības valsts iekšējā dzīvē starp pilsoņiem un starp politiskajām partijām.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
7.2. Mazvārdība;
|
Nav svarīgi, kādas izcelsmes tautībai tie pieder, vai kāda būtu viņu dzimtā valoda: latviešu, krievu, vai kāda cita.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Vīķi-Freibergu var uzskatīt par ideālu politiskuo līderi, jo viņa aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. V. Vīķes-Freibergas runās bieži parādāsPrezidentes runās vērojama valodas līdzekļu daudzveidība, kas detalizētai analīzei ir kā “„resursu karnevāls”.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Papildus tam jānorāda, ka atslēgas vārdu “Latvija, mēs, varena, dižena” atkārtojums tekstā netieši liek klausītājam fokusēties uz šiem vārdiem un paturēt tos atmiņā ilgāk, jebproti, tie tiek pārnesti uz ilgtermiņa atmiņu, un šādunoglabāti ilglaicīgajā atmiņā. Šādās parādes runu gadījumās labi izvēlēti atslēgas vārdi iesakņojas kolektīvajā atmiņā, konstruējot nacionālo identitāti.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citāts ir spilgts piemērs ideāla pilsoņa jeb “Homo Llatviensis” diskursīvajai konstrukcijai, kur tiek nosauktas ideāla pilsoņa vērtības un īpašības, kam seko pamudinājums uz tāda pilsoņa pareizu rīcību.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|