Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi) „Vārda darināšanas brīvība” un internacionālo verbu prefiksācija Vārdu salikums „vārda darināšanas brīvība” var radīt analoģiju ar „vārda brīvību”, kas ir viena no civilizētās sabiedrības locekļu pamattiesībaām un neprasa tālākus paskaidrojumus.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārddarināšanai kā valodnieciskajai nozarei piemērojot jēdzienu „brīvība”, vārda darināšanas brīvība ļauj runātājiem izmantot vārddarināšanas līdzekļu potenciālu un atvasināt vārdus attiecīgā saziņas situācijā.
8. Tekstveide;
Vārddarināšana ir process, kur, „izmantojot vārdu krājumā esošos vārdus un vārdu celmus, ar vārddarināšanas līdzekļiem darina jaunus vārdus atbilstoši vārddarināšanas paņēmieniem un tipiem” (VPSV 2007, 429) Par g. Galvenajiem vārddarināšanas līdzekļiem latviešu valodā var nosauktir priedēkļusi un piedēkļus, respektīvii, tātad vārdus visbiežāk darina ar prefiksācijau un sufiksācija ir vārddarināšanas paņēmieniu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārddarināšanas tips, piemēram., ir tādua darbības vārdu grupa kā ielikt, ieiet, ierakstīt, kur vārdi ir apvienojami ar priedēkļa ie- izteikto kopīgo nozīmi „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt uz vārddarināšanas tipa pamata veidojas vārddarināšanas modelis : priedēklis ie- ar nozīmi „‘iekšā”’ + darbības vārds.
1. Tehniskais noformējums;
Vārddarināšana notiek pēc vārddarināšanas modeļiem, balstoties uz valodā jau esošāsu sistēmas ietvarosu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet pats vārddarināšanas modelis aiz- ar refleksīvo elementu -s „‘aizrauties, kaut ko darot”’ ir valodas lietotāju kolektīvam kopīgais mantojums, ko šis runātājs izmantojis, lai apmierināīstenotu savu valodisko vajadzību.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Neatkarīgi no vārda lietojuma biežuma, vispār vārddarināšanā svarīga ir analoģija (Zemskaja 2009, 204).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Internacionālie priedēkļverbi bieži tiek lietoti ar interpunkcijas zīmēm, piem., pēdiņām.
7.2. Mazvārdība;
Tādi galējie piemēri apliecina vārddarināšanas potenciāla pārsvaru pār pamatverba esamību : ja vien ir vārddarināšanas modelis ar attiecīgo līdzekli, tas netraucē pamatverbam nepastāvēt eksistenci, bet jaundarinātais priedēkļverbs, kaut vailai gan tā lietojums var būt vienreizējs, tiek lietots un saprasts.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Zīmīgi, ka šajos piemēros vienā tekstā lietoti verbi, kas darināti pēc vieniem un tiem pašiem vārddarināšanas modeļiem : priedēklis ie- ar refleksīvo -s nozīmē „‘veicot pamatverba nosaukto darbību, kaut kur iekļūt”’ un priedēklis pa- deminutīvāa nozīmē.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.1. Saistāmība;
Tādējādi citi blakus lietotie verbi palīdz izprast pirmoreiz sastaptou verbu.
6.1. Saistāmība;
Ja vārdnīca ir viena no mērauklām, kas nosaka, vai vārds ir „parasts” vai „neparasts”, vai ja, izsakoties stingrāk, „pareizs” vai „nepareizs”, var teikt, ka „tas ir nepareizs un šādua vārdua nav, jo to nevar atrast vārdnīcās”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos;
Bet latviešu valodā prefiksācija ir tik aktīvs process, ka vārdnīcas nepaspēj un nevar pagūt fiksēt visus jaundarinātuos vārdus un visaās to nozīmeēs.
3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Brīvības jēdziens bieži robežojas ar izteiktu vai šķietamu visatļautību, kad likumi tiek pārkāpti vai kļūdaini interpretēti, vai kamēr paši likumijo tie neparedz visas dzīves konfliktsituācijas un nav gatavi piedāvāt risinājumus.
6.8. Palīgteikuma tips;
Latviešu valodas jautājumos viens no tšādu spēku izpausmes piemēriem ir valodas kultūra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas kultūrā, runājot par priedēkļu sakarāiem, nevar nepieminēt tā saucamos liekuos priedēkļus, kas tiek pievienojasti darbības vārdiem, sevišķīpaši internacionālajiem, lai piešķirtu vai uzsvērtu pabeigtības nozīmi : nopamatot, nostartēt, nokonstatēt, nopamatot.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēc tam tošo kritiku turpinājuši citi valodnieki (piem., Ozola 1984,; Freimane 1993, 157,; Kušķis 2006, 61-–63 un citi).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā redzams zemāk,turpmākajos piemēros, t. s. lieko priedēkļau lietojums konstatēts arī visdažādākajos teksta žanros.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirību nosaka fakts, ka pamatverbā saskatāmā pabeigtības nozīme ir atkarīga no katra verba unverba leksiskās nozīmes, turklāt ne visi perfektivējošie priedēkļi tiek kritizēti. Īstenībā nav tik vienkārši izvērtēt pamatverba nepabeigtības vai nepabeigtības nozīmi.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;