Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Vārdnīcās meklēts, vai un kā leksiski semantiskās pārmaiņas atspoguļojas leksikogrāfiskajā materiālā, bet, kā norādījusi Ilga Jansone, „semantiskās izmaiņas dažāda tipa vārdnīcās nav iespējams analizēt bez citu valodas un arī ekstralingvistisko materiālu palīdzības, tādēļ katra vārda semantisko pārmaiņu konstatācija un analīze ir atsevišķa pētījuma vērta” (Jansone 1998, 44).
7.1. Liekvārdība;
Lai atklātu determinoloģizācijašos komplicētos procesus valodas praksē, bez leksikogrāfiskā materiāla izmantoti valodas piemēri no plašsaziņas līdzekļiem pēdējo desmit gadu laikā: periodikas izdevumiem (Diena, Ir, Neatkarīgā u. c.), raidošajiem medijiem (lsm.lv, skaties.lv u. c.) un interneta vietnēm (delfi.lv, tvnet.lv, la.lv, jauns.lv u. c.), jo tajos šīs valodas pārmaiņas atklājas visspilgtāk.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
LLVV vārdam drāma ir skaidrotas četras nozīmes: pirmās trīs saistītas ar literatūru, teātri un skatuves uzvedumiem, tātad – terminoloģiju, bet ceturtā nozīme norādīta šādi – ‘ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums’ (LLVV II 1973, 386). Šis skaidrojums attiecināts arī uz īpašības vārdu dramatisks un apstākļa vārdu dramatiski, bet darbības vārdā dramatizēt aprakstīta tikai viena nozīme – ‘pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu’ (LLVV II 1973, 387), tātad vārdāam dramatizēt norādīta tikai saistība ar terminu drāma.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Līdzīgu ainu var redzēt arī 1987. gada vārdnīcā (LVV 1987, 192–193), bet LVV (2006) darbības vārdā dramatizēt jau parādās arī ar literatūras procesu nesasistītas darbības skaidrojums, otrā nozīme – ‘pārspīlēt (grūtu situāciju, nepatīkamu notikumu)’ (LVV 2006, 255).
9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt MLVV vārds dramatizēt ar nozīmi ‘iztēlot (piemēram, situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski’ skaidrots kā vārda pamatnozīmes nianse, turklāt ar norādi uz sarunvalodu; jāpiebilst, ka iepriekšējās vārdnīcās šādas norādes nav bijis. Šajā gadījumā redzams, ka jauna atvasinātā (neterminoloģiskā) nozīme leksikogrāfijā sākotnēji parādās lietvārdā un īpašības vārdā (arī apstākļa vārdā), bet pēc tam turpina aktivizēties un pāriet arī uz darbības vārdu – pavisam piesardzīgi, to iezīmējot ar pārnesto nozīmi, ar sarunvalodas stilistiku, tātad ar ierobežotu lietojuma sfēru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, ka tas saistīts ar šī vārda determinoloģizēšanās procesā izveidojušos semantisko uzslāņojumu par kaut ko sliktu, kas valodas lietotāju apziņā ir nostabilizējies ne mazāk (varbūt pat stiprāk) kā terminoloģiskās leksikas vienība ar savu jēdzienisko saturu.
7.1. Liekvārdība;
Vārds leģenda LLVV netiek marķēts kā literatūrzinātnes termins, bet skaidrojums nepārprotamiā ietvertā norādae uz šo piederībufolkloru un literatūru nepārprotami saista šī vārda saturu ar terminoloģijaiu – ‘teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā – sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika’ (LLVV IV 1980, 630).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Tūlīt aiz šīs pirmās jeb pamatnozīmes kā otrā nozīme (nevis aiz trešās un ceturtās nozīmes, kas arī ir terminoloģiska rakstura – attiecīgi ‘paraksts paskaidrojums kartei, plānam, attēlam’ un ‘uzraksts uz monētas, medaļas’) dots skaidrojumsa vispārlietojamās leksikas nozīmei – ‘izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība’ (LLVV IV 1980, 630).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Taču īpašības vārdā leģendārs skaidroietverta pavisam ar to nesaistīta nozīme – ‘ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem)’, arī ‘bieži minēts, daudzināts, plaši pazīstams’ (LLVV IV 1980, 630).
7.3. Neiederīgs vārds;
Terminoloģiskajā leksikā dažādu vārdšķiru modifikācijasvārda modifikācijas (jeb lietojums citā vārdšķirā) jēdzieniskajā ziņā ir savā starpā cieši saistītas, piemēram, leģendārs ir tāds, kas ar leģendu saistīts vai uz leģendu attiecināms, bet no tikko aplūkotā piemēra redzams, ka ārpus terminoloģiskās leksikas vārda nozīmes attīstās pēc citiem lingvistiskajiem likumiem.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par to, ka vārdi leģenda un leģendārs tikuši plaši lietoti ārpus terminoloģiskās leksikas 20. gadsimtas. beigās un 21. gadsimtas. sākumā, šaubu nav, bet tie vēl nebija kļuvuši par modes vārdiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jāpiemin vēl kāds pavisam svaigs piemērs, kurā vārds leģenda lietots gan metaforiskā, gan terminoloģiskā nozīmē, bet uzmanību piesaista tā paārlieku lielcīgais sablīvējums. 2019. gada augustā Rīgas svētku programmas informācijā un reklāmā vārds leģenda izmantots tik daudz reižu (apmēram 15), ka lietojums balansē uz bezgaumības robežas – „Kur mājo Rīgas stāsti un leģendas”, „Esmu Rīgas leģenda”, „Rīgas senās leģendas”, „Ienākam rīdzinieku gadsimtu leģendās”, „Jūgendstila leģendas 2000 soļos”, „Gabaliņš Latvijas.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Pārnestā nozīme vārdā epopeja Literatūrzinātnes termina epopeja pāreja vispārlietojamajā leksikā notikusi ar pārnestās nozīmes palīdzību, latviešu leksikogrāfijā šis fakts fiksēts tikai 20. gadsimta pašās beigās, tātad šīs semantiskās pārmaiņas notikušas pēdējos gadu desmitos, un izsekojums no vārdnīcas uz vārdnīcu ļauj nojaust par šī vārda pārnestās nozīmes veidošanos un attīstību.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Tātad no terminavārdam, kas nosauc jēdzienu, saistītu ar nozīmīgiem tautas notikumiem saistītu jēdzienu, ir izveidojusies pārnestā nozīme, kas izceļ ilgstošuma un varonības aspektu kādā notikumā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt MLVV šķirklī epopeja šī samērā nesen leksikogrāfiski aprakstītā nozīme skaidrota šādi – ‘savā starpā saistītu notikumu virkne’ –, no visiem iepriekšminētajiem variantiem atmetot gan norādi par saistību ar varoņdarbiem, gan norādi par pārnesto nozīmi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aplūkojot vārda lietojumu mūsdienu plašsaziņas līdzekļu valodā, jāsecina, ka piemērotākais skaidrojums būtu šāds – ‘reālu, daudzu notikumu virkne, kas veido vienu kopumu’, turklāt šie notikumi galvenokārt ir praktiskas ievirzes, saistīti ar kādiem šķēršļiem, grūtībām (bet ne varoņdarbiem, kā tas sākotnēji ticis skaidrots), piemēram: nodokļu epopeja – nodokļu maksātājiem ilgais neskaidrību posms līdz valsts pamatnostādņu (2018.–2021. gadam) pieņemšanai (diena.lv 2017); Lužkova epopeja – notikumu virkne, kas sasistīta ar Maskavas bijušā mēra Jurija Lužkova iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā (tvnet.lv 2011b); lapsu epopeja – par vairākkārtēju lapsu sastapšanu Gulbenes pilsētā (dzirkstele.lv 2009); Zatlera dzīvokļa meklēšanas epopeja – gandrīz divus gadus ilgusī atbilstoša dzīvokļa meklēšana bijušajam prezidentam Valdim Zatleram (jauns.lv 2009).
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Grūti piekrist, ka šādos un līdzīgos piemēros vārda epopeja lietojums nav pārnestā nozīmē, bet latviešu leksikogrāfija no(resp., vārdnīcu autori) norādesi par šī vārda pārnesto nozīmi ir atteikusiesnelieto.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bezgaldaudzie vārdlietojuma piemēri, kā koku epopeja, rēķinu epopeja, banku epopeja, e-klases epopeja, krievu valodas epopeja, zīmīgo datumu epopeja, kukuļdošanas epopeja, vafeļu epopeja u. c., rosina domāt, ka jebkura problēmsituācija, par kuru plašsaziņas līdzekļos runāts vairāk nekā vienu reizi, ir tiesīga iegūt epopejas vārdu, dažkārt radot komisma (pat parodijas) pieskaņu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turklāt šai otrajai nozīmei iznodalīta vēl papildnozīme jeb nozīmes nianse, kas veidojusies kā pārnestā nozīme, – ‘ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums, piemēram, Nacionālās aviokompānijas sāga; sāga par vilcienu būves konkursu)’ (MLVV). Šai jaunajai vārda lietojuma specifikai ir visai grūti atrast kopīgus semantikas komponentus ar sākotnēji lietoto terminoloģisko jēdzienu, jo, liekot uzsvaru uz pārlieku ieilgušu procesu, kas saistīts ar dažādiem sarežģītiem notikumiem, iespējams, būtu jāizdalanošķir jauna atvasināta nozīme.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažas atziņas Pēdējos gadu desmitos ir mainījušās ar determinoloģizācijas procesam pakļautās terminuu saistītās speciālās leksikas jomas: no zinātnes un tehnikas nozarēm aktualitāte pārcēlusies uz sabiedriskajām, mākslas un humanitārajām nozarēm.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;