Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Turklāt daži cilvēki, kuri, kas dzīvoja apsūbējušās bijušajās dūmistabās, bez jebkādas izglītības, runāja pat ar neparasti arhaiskām fonētiskajām īpatnībām, ko pirms simt gadiem Eduards Volters raksturoja kā viduslaiku prūšu pārbēdzēju valodas substrāta pazīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vai šis pagātnes atgadījums ar Leļušu ciemuā nav stāsts par līdzīgiem notikumiem, kas no 17. līdz 20. gadsimtam risinājušies daudzās Viļņas apgabala apdzīvotajās vietās? Šķiet, pat šādu minikopienu gadījumā var saskatīt korelāciju starp sociālo hierarhiju un valodas noturību.
4.2. Darbības vārds; 6.1. Saistāmība;
Protams, lietuviešu valoda ap Viļņu vispirms pazuda muižās un draudzēs, to izstūma poļu valoda, tālāk šāda valodas nomaiņa ik pēc paaudzes vai ilglēnāk izplatījās arī lauku kopienās, tikai tur aizstājēja bija baltkrievu valoda ar poļu valodas elementiem (tajā laikā tā bija jauna valoda un strauji attīstījās).
7.3. Neiederīgs vārds;
Tiesa, šāda pārdegšana varēja būt nesāpīga un pat vēlama, jo līdz 19.–20. gs.adsimta nacionālisma koncepcijas rašanās brīdim un tautu atmodāmai etniskajai piederībai bija cita nozīme, šajā gadījumā, etniskais lietuviskums vairāk saistījās ar atrašanos zemākajā sociālajā (zemnieku) slānī.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī 20. gs.adsimtā pēc inerces vēl bija dzīvs uzskats, ka lietuvieši ir zemnieki.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lietuviešu valodas aizvietojumsstāšana ar poļu/ vai baltkrievu valodu tajā laikā pat nebija īstāa identitātes maiņa – tikai stāvokļa uzlabojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt vairākus gadsimtus arī tautas koncepts bijis cits – valstiskais lietuviskums pirmām kārt,ām nozīmēja pilsonisku piederību Lietuvas Dižkunigaitijai un Abu Tautu Republikai.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme;
Būt par “„lietuvieti” varēja ne tikai lietuvietis, bet, piemēram, arī baltkrievu augstmanis vai sīkais bajārs – kopumā lemttiesīgu Lietuvas Dižkunigaitijas bajāru izcelsmes lemttiesīgu LDK pilsoņu no visa iedzīvotāju skaita bija ap 10 %.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība;
Paradoksāli un neticami, bet, sastatot Lietuvas poļu valodas izplatības karti un lietuviešu dialektu karti, noskaidrojas, ka tie ir vieni un tie paši areāli, uz kuru dialektālā pamata 16.–17. gadsimtā bija veidojušās divas vēlāk zaudētās lietuviešu rakstu valodas – centrālās Lietuvas žemaišu valoda ap KĶēdaiņiem un lietuviešu valoda ap Viļņu. Šim aspektam, šķiet, līdz šim neviens nav pievērsis uzmanību.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība;
Vai var pieļaut domu, ka, piemēram, 1595. g.ada Mikaloja Daukšas (Mikalojus Daukša) katehisma vai 1605. gada anonīmā Jakuba Ledesmas (Jakub Ledesma) katehisma lasītāju pēcteči bija tie, kas ātrāk nekā citur ļāva slāvu valodai nomainīt lietuviešu valodu?
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Tam vajagir nepieciešams vairāk pierādījumu, bet nevar atmest iespēju, ka tipisks polonizācijai pakļautais (precīzāk – izlēmis pakļauties) lietuvietis bija jau dažās paaudzēs vairāk izglītots nekā citos Lietuvas reģionos – lasītspējīgs, prata vismaz divas valodas, zināja vairāk par notikumiem, kas pārsniedz draudzes robežas, varbūt pat bija valsts patriots, līdzgribēja izjust kopības sajūtu ar mācītāju, vai bagātāku kaimiņu gribēja izjust kopības sajūtu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To īpaši vairoja spēja sarunāties poliski, kas bija kultūras valoda, vai tai tuvākā vienkāršā baltkrievu valodā.
7.1. Liekvārdība;
Drošības un nākotnes labad zemnieks poliski izglītoja bērnus, nākot svaigāmjaunai modēmei, precības bija vairāk vēlamas ar “„poliski” runājošu nekā ar lietuviešu meiteni (piezīme: vēl pēdējos gados ir dzirdētas atmiņas no Širvintu apkaimes poļiem, ka rietumu un ziemeļu pusē atradusies sliktmazāk izglītotā “„tumšā Lietuva”, (poliski – ciemna Litwa).
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Poļu valoda līdz atmodas laikiem bija kā uz plašo pasauli izcirsts logs, cerība uz labāku dzīvi, dzīves veids vienotā sabiedrībā. 16.–17. gadsimtā Lietuvas Dižkunigaitijā drukātais vārds (pirmā grāmata iespiesta 1595. g.adā) vismaz draudžu līmenī veicināja etniskās lietuviešu sabiedrības izaugsmi, taču arī pat tad ne mirkli tā nebija aizgājusi no poļu valodas ēnas (tkurai bija daudz dziļākāas tradīcijas, jo pirmā drukātā grāmata paradījās gandrīz gadsimtu agrāk – 1508. g.adā).
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad pēc 17. gadsimta vidus postošā kara lietuviešu izdevniecībgrāmatu izdošanas tradīcijas sabruka, aktīvākās lasošās lietuviešu sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanu klusām un nesāpīgi pārņēma poļu grāmatniecība.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tajā brīdī īpaši pastiprinājās polonizācijas procesi, un lietuviešu valodas areāls ap Viļņu un KĶēdaiņiem sāka zīmīgi samazināties.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Dīvainā kārtaā lasītspējas veicināšana īsajā lietuviešu zelta laikmetā vēlāk pagriezvērsās pret pašu lietuviešu valodu. Šāda lietuviešu valodas izstumšanas interpretācija ir jāpārbauda ar daudziem faktiem un viedokļiem, par to ir jādiskutē.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Izglītība, daudzu valodu zināšanas dzimtās valodas apziņu (labāk to definēt ar brīvākou terminu – valodisko pašajūtu) un tautisko identitāti nenodrošina un nevairo. 21. gadsimts ir zīmīgs ar to, kāa mēs izejam no nacionālo valstu un valodu gara cildināšanas laikmeta, kā tas bijis 19.–20. gadsimtā.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Komunicēšana ar pasauli pati par sevi kļuvusir nenoliedzami augstākāa vērtība par tonekā tas, kādā valodā tā notiek.
4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz ar to jau minētais profesora GĢiedrjus Subačaus apgalvojums, ka baltu valodām apdraudējumu var radīt vienīgi kāda no fatālajām pasaules katastrofām – pasaules karš, Tobas vulkāns vai Čiksulubas asteroīds, –, ir pārdrošs. Avoti un literatūra: Archyvai 2020 – Virtualios parodos.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;