Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Lai saprastu teksta veidošanas mehānismu un pētītu tā struktūru statistiski, ir svarīgi izzināt lingvistisko vienību sadalījumu / /izplatību saistītā tekstā.
1. Tehniskais noformējums;
Viņa noskaidroja, ka runu veido 55 % līdzskaņu un 45 % patskaņu.
1. Tehniskais noformējums;
Nesaule (Лоренц, Несауле 1963) analizēja 60 000 lielu daiļliteratūras tekstu burtu kopu. Praktiskais šī pētījumaŠī pētījuma praktiskais mērķis bija modificēt bBraila rakstu.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība;
Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss (Levāne-Petrova 2012) ir izstrādāts 2013. gadā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, un tajā noteiktās proporcijās ir iekļauti dažādu tipu teksti: periodika (55 %), daiļliteratūra (20 %), zinātniskie teksti (10 %), normatīvie akti (8 %), LR Saeimas stenogrammas (2 %) un dažādi citi teksti (5 %).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai gūtu priekšstatu par korpusa izmēru, 1. tabulā tika apkopoti vairāki raksturlielumi, kas iegūti pēc neatbilstošo vārdu izņemšanas. V: vārdlietojumu skaits – cik vārdu ir datu kopā. B; burtu skaits vārdlietojumos – cik burtu ir datu kopā. V; vārdformu skaits – cik daudz unikāldažādu vārdformu parādās datu kopā. Tiek; ieskaitīti arī unikālie vārdu lietojumi, ne tikai vārdu pamatformas. B; burtu skaits vārdformās – cik burtu ir unikālajās vārdformās.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdformu skaits Tēwww.tezaurs.lv nav tiešā veidā salīdzināms ar vārdformu skaitu teksta korpusos (LVK 2013 un LVRK), jo Tēwww.tezaurs.lv galvenokārt iekļautas tikai vārdu pamatformas, bet pie vārdformu skaita teksta korpusos tiek pieskaitīti arī visi korpusā sastopamie locījumi.
2.3. Sākumburti;
Izmantojot relatīvā biežuma rādītājus, jauniegūtos datus iespējams salīdzināt ar citiem analoģiskiem datiem. 2. tabulā latviešu valodā sastopamie burti ir sakārtoti alfabētiskā secībā un tiem ir piekārtots rangs (šķirts kārtas numurs konkrētā datu kopā, sakārtojot burtus pēc lietojumu biežuma, sākot ar biežāk sastopamo). 3. tabulā burti ir sakārtoti pēc to ranga konkrētos korpusos, un ir aprēķināts to relatīvais sastopamības biežums uz 10 000 burtu – iem.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Jāpiemin, ka šādā veidā iegūtā statistika nav pilnībā precīza, jo ir gadījumi, kad, atmetot daļu sākumburtu, kas sakrīt ar priedēkli, atlikušāsī vārda daļa ir vārdnīcā, tomēr atmestā daļa nav priedēklis, piemēram, vārdā pasaka atmetot pa-, atlikusī daļa saka ir vārdnīcā (saka – ‘teika, sāga’ ME III, 642; saka – ‘upju sazarojums vai sateka’ Karulis 1992, 145), šim vārdam priedēkļa nav. Šādi gadījumi gan ir salīdzinoši reti.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tabulā ir arī redzams, kāds ir burtu rangs, ieskaitot vārdus ar priedēkli, un kāds būtu burta rangs, ja netiktu skaitīti vārdi ar priedēkli.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ievads Latvijas Valsts prezidenta institūcija tika nodibināta pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, proti -– 1922. gada 14. novembrī, kad Saeima ievēlēja Jāni Čaksti par pirmo Latvijas Valsts prezidentu.
1. Tehniskais noformējums;
Jāatzīmēuzsver, ka prezidenta institūcija nepastāvēja laika periodā no Ppadomju okupācijas 1940. gadā līdz 1993. gadam, kad par Latvijas vValsts prezidentu jau neatkarīgā valstī tika ievēlēts Guntis Ulmanis. 2019. gadā Egils Levits kļuva par desmito Latvijas Valsts prezidentu.
2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prezidentu runu mērķis dažādās situācijās var būt uzslavēt valsts iedzīvotāju un/vai politiķu labos darbus, atgādināt par notikumiem valsts vēsturē, kas kalpojuši kāpar mācība,u vai kas kalpo kā spēcīgi identitāti veidojoši elementi,veidojuši identitāti. Bieži dzirdamas uz nākotni tendēvērstas runas, kas atsevišķos gadījumos var saturēietvert manipulācijas, pārliecināšanas un argumentācijas elementus, ja prezidents, piemēram, vēlas pārliecināt tautu par valstij svarīgu kopējīgu lēmumu pieņemšanu.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Politiskais diskurss, retorika, jeb rētorika un prezidentu runas Jēdziens “retorika” ir tikpat izplūdis kā jēdzieni diskurss, ideoloģija, vai identitāte, un mūsdienās arī tieši tikpat populārs – īpaši ar nozīmi “‘runas, runāšana, izteikumu saturiskais un stilistiskais raksturojums”’ (Rūmniece, Rotkale 2020, 10).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aristotelim “rēretorika” ir “„runas māksla” vai “„māksla pārliecināt” klausītāju ar loģiskiem argumentiem (Aristotle 1959).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Ja divi pirmie retorikas lietojuma veidi var tikir uzskatītāmi par skaidri definētiem, tad divi pēdējie pelnījuši plašāku skaidrojumu, norādot, ka retorika nav diskurss un nav valoda, un arī diskurss nav valoda per se.
6.5. Izteicēja izveide;
Diskurss ir kādai konkrētai sabiedrības daļai vai vienotai grupai piederošaraksturīgs valodas lietojuma kopums konkrētā kontekstā un situācijā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Diskurss veido sociālo realitāti, piemēram, politiskais diskurss Latvijas valsts neatkarības laikā veidojis spēcīgu kolektīvo atmiņu un piederības sajūtu “„zemei, kurā dzīvojuši mūsu tēvi, un kuru izcīnījuši un atguvuši mūsu tēvu tēvi, un kuru mums ir pienākums sargāt un attīstīt” (president.lv), t. Taču arī sociālā realitāte veido diskursu, jo sabiedrībai aktuālas tēmas un problēmas ieņem vadošgalveno vietu varas diskursosā, kā, piemēram, politiskajā vai mediju diskursā.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visbeidzot, retorika ir diskursa daļa, kas pieder kādam konkrētam cilvēkam vai cilvēku grupai, kuru ieņemamais amats saistīts ar varas pozīciju un kuru galvenais mērķis ir uzrunāt un tieši vai netieši ietekmēt lielu cilvēku skaitu. Šeit visbiežāk tiek runāts par politisko vai prezidentu retoriku, kas sevī ietver runas, debates, oficiālās un publiskās diskusijas un paziņojumus, taču uzsvars visbiežāk tiek likts uz runām kā retorikas galveno sastāvdaļu.
7.1. Liekvārdība;
Džons Vilsons (John Wilson 2015) uzskata, ka prezidentu valodas lietojums nevar tikt klasificēts kategorijā politiskais diskurss un pat ne kategorijā politiskā retorika, jo pēc savas būtības tās mērķis nav argumentācija vai pārliecināšana, bet drīzāk dialogs ar tautu (Wilson 2015, 1).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Var piekrist šim pētnieka secinājumam, pieminotņemot vērā, ka tradicionāli prezidenta funkcijas ir reprezentatīvas un nav tiešā veidā saistītas ar kāda konkrēta mērķa sasniegšanu, kā tas ir, piemēram, politiskoajām partijām, kuru mērķis ir panākt sev tīkamu tautas balsojumu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;