Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Tāpat 2007. gadā, lai paplašinātu centraVVC sadarbību ar sabiedrību, notika vienreizēja akcija "„Latviešu valoda veikalā"”, laikura pievērstua uzmanību valsts valodas lietojumam apkalpojošajā sfērā. Šīs akcijas laikā tika gan identificētas problēmas, gan, varbūt vēl svarīgāk, pamanīti uzņēmumi, kuros normatīvajos aktos noteiktās valsts valodas lietojuma prasības tika rūpīgi ievērotas.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā loģisks turpinājums jau 2008. gadā sadarbībā ar tirgotāju, frizieru un skaistumkopšanas speciālistu un restorānu un viesmīlības nozares profesionālajām asociācijām tika uzsākta ikgadēja akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, lai apbalvotu tos katras jomas uzņēmumus, kuri pēc noteiktiem kritērijiem pelnījuši saņemt atzinības rakstus. Kaut gan eEkonomiskās krīzes dēļ šo akciju dažus gadus (no 2009. līdz 2011. gadam) neizdevās noturēsarīkot, bet tā tika atsākta 2012. gadā un noris ik gadus, parasti rezultātus apkopojot katra gada rudenī un laureātu godināšanu organizējotgodinot laureātus novembra beigās, visbiežāk nedēļā pēc valsts proklamēšanas dienas.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Apvienošanas rezultātāReorganizācijas dēļ būtiski tika samazināts nodarbināto skaits – no 52 abās iestādēs pirms apvienošanas līdz 39 pēc tās. Tomēr šīs reorganizācijas rezultātā Valsts valodas centram, bet VVC radās iespēja pārņemt "Tulkošanas un terminoloģijas centra" (TTC) administratīvo aparātu un modernizēt tās pārvaldību.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Par apvienotā centraVVC vadītāja pienākumu izpildītāju tika iecelts Māris Baltiņš, kurš pēc amata konkursa par pilntiesīgu centra direktoru kļuva 2009. gada 30. septembrī.
7.3. Neiederīgs vārds;
Valdemāra ielā 37 (līdz 2014. gada decembrim), bet no 2014. gada decembra centrs mitināatrodas Eksporta ielā 6 (ieeja no Vašingtona laukuma).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Būtisks sasniegums šajā laikā bija Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 "„Vietvārdu informācijas noteikumu"” pieņemšana 2021. gada 10. janvārī, kas. Tie detalizēti noteica piešķīrējinstitūciju pienākumus un tiesiski nostiprināja principu par oficiālo vietvārdu un oficiālā vietvārda paralēlnosaukumu.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vietvārdu piešķīrējinstitūcijām atzinuma saņemšanai turpmāk noteikts pienākums iesniegt cCentrā atzinuma saņemšanai lēmuma projektu par oficiālā vietvārda vai oficiālā paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu. 2014. gadā tika veikta Valsts valodas centraVC iekšējā reorganizācija, kuras rezultātā Valodas kontroles nodaļa tika sadalīta attiecīgi Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļā un Valodas kontroles reģionālajā nodaļā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība;
Pārskats par administratīvo pārkāpumu skaitu un to būtību laikā no 2011. līdz 2021. gadam dotapskatāms 2. tabulā. 2015. gadā Valsts valodas centrsVC pievienojās iniciatīvai “„Konsultē vispirms!”, kas tapa pēc Ekonomikas ministrijas ierosmes, lai sekmētu kontrolējošo valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar uzņēmējiem un pašvaldību darbiniekiem.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kopš 2014. gada ar Tieslietu ministriju vispusīgi pārrunāta ideja par Valsts valodas centraVC sabiedrisko palīgu institūta izveidi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tie paredzēja, ka, slēdzot līdzdarbības līgumu, Valsts valodas centrsVC pilnvaro sabiedriskos palīgus patstāvīgi vai kopā ar centraVVC vecāko inspektoru konsultēt personas par valsts valodas lietojumu publiskajā vidē, informēt iestāžu un komersantu atbildīgās personas par normatīvo aktu prasībām valsts valodas lietošanas jomā, kā arī skaidrot veidus, kā iespējams novērst minēto prasību neievērošanu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Pēc konkursa izziņošanas presē un centraVVC tīmekļa vietnē divreiz gadā notiek pretendentu atlase.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pastāvīgu saikni ar sabiedriskajiem palīgiem nodrošina īpaši pilnvarots Valodas kontroles departamenta darbinieks. Pavisam līdz šim sagatavotias un kādu laiku sabiedriskā palīga statusā darbojušieās 58 personas, bet ne visas no tām darbojušās ilgāku laiku.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Taču esam pārliecināti, ka personas, kas kādu laiku darbojušās kā centraVVC sabiedriskie palīgi, arī turpmāk dos savu ieguldījumu valsts valodas pozīciju stiprināšanā arī tad, ja kādu apstākļu (visbiežāk darba vai dzīvesvietas maiņas dēļ) izlēmuši šo statusu nesaglabāt.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai arī kā šo gadu laikā nebūtu mainījušās valodas politikas prioritātes, Valsts valodas centraVC darbības pamatmērķis ir palicis tas pats, proti, Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildes kontrole, kā arī valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzība valsts valodas normu neievērošanas gadījumā.
7.1. Liekvārdība;
Tāpēc atvērsim bērnu grāmatas, kurās mūsu rakstnieki spēlē valodas spēli, gan nopietni, gan pa jokam sapludinādami skaņas, morfēmas un vārdus, radot jaunu jēgu, rosinot fantāziju, un noskaidrosim, ko dara šie dīvainīši katrā tekstā, ko tie stāsta un kā ir darināti. Šajā rakstā ieskatīsimies dažos Jāņa Baltvilka (Baltvilks 2014), Māras Cielēnas (Cielēna 2003, 2010), Ērika Kūļa (Kūlis 1998, 1999, 2000, 2006), Māra Putniņa, (Putniņš 2003, 2005, 2015), Lindas Šmites (Šmite 2013) un Vika (Viks 1985, Viks 2002) darbos, lai izpētītu tajos izmantoto okazionālismu derivatīvi semantiskās nianses.
1. Tehniskais noformējums;
Apzīmējums jauninājums – ‘jauns veidojums valodā (leksikā, gramatikā u.  c. apakšsistēmās)’ (SvV 1999, 308) – ir semantiski ļoti ietilpīgs.
1. Tehniskais noformējums;
Par jauninājumu varam uzskatīt jebkuras pārmaiņas valodas sistēmā, kas atšķiras no valodas vienību parastā lietojuma, tāpēc šis termins varētu kalpot par virsjēdzienu minēto apzīmējumu hierarhijas shēmā (sk. 1. att.ēlu): 1. attēls.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Runas līmenī tie parasti ir individuālie darinājumi, resp., okazionālismi un netiek plašāk lietoti, savukārt jauninājumi, kas radīti ar mērķi papildināt valodas vārdu krājumu, uzskatāmi par jaunvārdiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gan analizētās leksēmas, gan to funkcionāli semantiskais raksturojums liecina, ka darbārakstā (Bušs 1998, 38–42) skatīti okazionālismi, nevis jaunvārdi jeb neoloģismi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Dite Liepa šķir apzīmējumus jaundarinājums un jauninājums, norādot: „Tā kā preses valodā spilgti izpaužas autora jaunrade, vienā leksikostilistiskajā vienībā var vērot vairāku paņēmienu apvienojumu: gan aizgūtus elementus, gan latviešu valodai raksturīgo paņēmienu izmantojumu, dažādu derivatīvo līdzekļu kombinācijas u.  tml. Pamatojoties uz iepriekšminēto uzskaitījumu, darbā lietots termins jaundarinājums, aplūkojot leksiskas vienības, un termins jauninājums, runājot par vairāku līmeņu valodas parādībām.” (Liepa 2011, 99) Vārdnīcā jaunvārds tiek definēts kā: „Vārds, kas darināts, lai nosauktu nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu valodas lietojumā aktuālu jēdzienu.
1. Tehniskais noformējums; 5. Interpunkcija; 7.3. Neiederīgs vārds;