Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Tās darbības aktualitāti sākotnēji noteica sabiedrībā valdošās domstarpības rakstības jautājumos, it īpaši starp Latvijā dzīvojošajiem speciālistiem un trimdas tautiešiem, proti, vai pieturēties starpkaru periodā ievērotajiem rakstības principiem un 1942. gada pareizrakstības vārdnīcasi vai tomēr ņemt vērā (neatkarīgi no to vērtējuma) notikušās pārmaiņas valodā.
6.1. Saistāmība;
Kopējo nostāju labi raksturoja komisijas vadītāja (Druviete 1993): "..„[..] nevaram automātiski pārņemt 20.-30. gadu oficiālajos dokumentos lietoto rakstību, jo latviešu valoda šajos gados ir attīstījusies.
1. Tehniskais noformējums;
Reizē ar Latviešu valodas ekspertu komisiju tika izveidota arī Valsts valodas centraVC Vietvārdu komisija (tagad – Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija), lai sakārtotu padomju okupācijas laikos daudzkārt sagrozīto toponīmu rakstību un vērstos pret patvaļīgu vēsturisku vietvārdu nomaiņu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Neatkarīgi no komisijas statusa to no tās dibināšanas līdz savai pāragrajai nāvei 2017. gadā vadīja Ojārs. Bušs, bet pašlaik – Anta Trumpa. Šajā apakškomisijā kopīgu darbu veic valodnieki, kurui specializējušies toponīmikā, un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar kartogrāfijas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
No 2003. līdz 2009. gadam Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvā darbojās Latgaliešu ortogrāfijas (pareizrakstības) komisija Lidijas Leikumas vadībā, izstrādājot 2007. gada 18. oktobrī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētos "Latgaliešu rakstības noteikumus".
1. Tehniskais noformējums;
Ar nosaukumu "Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija tā atsāka darbu 2013. gadā Annas Vulānes vadībā. Ja iIepriekš minētās komisijas darbojas pastāvīgi, tadbet periodiski (vienreiz trijos vai četros gados) tiek sasaukta Kalendārvārdu ekspertu komisija, kura izskata priekšlikumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kā latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, tā arī paplašinātajā vārdadienu sarakstā.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pēc pārraudzības maiņas centrs mainīja arī savu atrašanās vietu, no Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36 pārejot uz Rīgas Latviešu biedrības namu (kreisā spārna 4. stāvā) Merķeļa ielā 13. Šajā laikā centra galvenās prioritātes bija valodas prasmes atestācijas organizēšana un kontroles funkciju īstenošana saistībā ar pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomāpārkāpumiem.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To iespējams skaidrot ar daudzu latviešu pārsteigumu, ka valsts valodas statuss "dod tiem ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus", tādēļ viņi nereti "aizrāvušies ar naudas pelnīšanu, [..] centās uzvelt [Valsts valodas centram] savas ekonomiskās problēmas (vienīgais traucēklis Valodu likums) un bija gatavi no valodas atteikties, lai tikai ātrāk tiktu uz zaļa zara" (Birzgalis 1999).
1. Tehniskais noformējums;
Rezultātā Valsts valodas centraVC vadītājiem un valodas politikas ekspertiem nācās aizstāvēt gandrīz katru normu karstās diskusijās ar minēto organizāciju pārstāvjiem, ne vienmēr saņemot pietiekamu politisku atbalstu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Valodas lietošanas kontroles jomā vislielākās problēmas radīja Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību", jo tajāos tika noteiktas atšķirīgas prasības pret valsts valodas prasmes līmeni valsts un pašvaldības iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai (šo noteikumu 1. pielikums), un privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, kā arī, ja to darbība skar likumīgās sabiedriskās intereses (2. pielikums).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Rezultātā Ministru kabineta noteikumu Nr. 296 precizēšana kļuva Centra darbībaspar VVC ilgtermiņa prioritāti.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Papildu sarežģījumus radīja šo noteikumu sasaiste ar Profesiju klasifikatoru, jo katras jaunas profesijas parādīšanās vai tās nosaukuma maiņa bija jāatspoguļo arī šajos noteikumos, lai nerastos situācija, ka šo profesiju pārstāvju valsts valodas lietojuma pārbaudes formālu iemeslu dēļ nav veicamjāpārbauda. Šis process turpinājās arī tad, kad to vietā stājās MK 2009. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi".
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Būtiska funkciju pārdale notika 2000. gadā, kad pēc Centrapēc VVC sagatavotā konceptuālā ziņojuma "Par valsts valodas prasmes pārbaudes turpmāko attīstību", ko valdība akceptēja 2001. gada decembrī (Hirša 2007).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Tas paredzēja valsts valodas prasmes pārbaudi turpmāk nodot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajam Izglītības satura un eksaminācijas centram (tagad – Valsts izglītības satura centrs).
2.2. Saīsinājuma izveide;
No argumentiem, kas pamatoja šādas rīcības racionalitāti, minami vairāki: (1) tika likvidēta atestācijas komisiju dubultā pakļautība CentramVVC un pašvaldībai; (2) Izglītības un zinātnes ministrijasZM pārziņā jau tā bija vairums ar valsts valodas apguvi saistīto funkciju, tostarp Latviešu valodas apguves valsts programma; (3) Izglītības satura un eksaminācijas centrā bija izveidota nepieciešamā metodiskā bāze, un; (4) tika lemts, ka nebūtu labi vienā iestādē apvienot prasmes pārbaudi un valodas lietojuma kontroli, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem gadījumos, kad valsts valodas inspektors būtu agrāk piedalījies atestācijā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Pēc tiešiem šīs komisijas locekļu ieteikumiem 2003. gada beigās tika izveidota Valsts valodas aģentūra (kopš 2009. gada – Latviešu valodas aģentūra) Izglītības un zinātnes ministrijasZM padotībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Reizē ar šīs aģentūras izveidi Izglītības un zinātnes ministrijaZM tika noteikta par galveno atbildīgo par valsts valodas politikas izstrādi, izveidojot tās centrālajā aparātāē un tika radītas attiecīgas struktūrvienības, kuru statuss un pakļautība laika gaitā vairākkārt mainījusies. Jau 2004. gada sākumā uz jaundibināmotajai aģentūruai tika pārnesievienots Valodas konsultāciju dienests.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.2. Darbības vārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Par kaut nelielu atzinību viņas nopelniem kļuva 2002. gada sākumā piešķirtā Latvijas Zinātņu akadēmijasZA Kārļa Mīlenbaha vārdbalva "par devumu latviešu valodas kā valsts valodas statusa iedzīvināšanā un nostiprināšanā".
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Hiršas aiziešanas no Valsts valodas centraVC direktores amata par tā vadītāju konkursa kārtībā 2002. gada 1. novembrī kļuva Agris Timuška, kurš līdz tam bija pildījis direktora vietnieka pienākumus.
7.1. Liekvārdība;
Lai precizētu iestādes juridisko statusu, 2005. gada 22. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 202 "Valsts valodas centra nolikums", kuros precīzāk tika noteiktas centraVVC funkcijas un tā amatpersonu pilnvaras. 2007. gadā tika nostiprināta Valsts valodas centraVC institucionālā kapacitāte, papildus piesaistot personāla resursusu (amata vietu skaits pieauga līdz 26) un izveidojot Ziemeļvidzemes reģionālo filiāli, kā arī attīstot Rīgas un Dienvidlatgales reģionālo filiāli.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;