Tādi verbi varētu būt, piemēram., atrediģēt, atkoriģēt.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Mani šeit atkomandēja pēc kara kopā ar vīru. (NRA: ,10.05.2008.) Bet vai tiešām arī ar mūsdienu datu bāzēm būtu grūti atrast (atfiltrēt) šoferus ar vismaz 10 gadu (bez incidentiem) stāžu (…)[..]? (LA:, 02.10.2012.) Atprivatizēt privatizēto. (D:, 14.12.2005). Pēc telpiskās nozīmes monolīts p.) Priedēklis ie- izsaka telpisku nozīmi – virzienu „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Priedēķlkļa nozīmei sakrītot ar darbības asociējamu virzienu, priedēklis tīripilnībā perfektivē verbus (iebalzamēt, iekonservēt, iedresēt).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Jāatzīmē, ka pēdējā laikā priedēklis sastopams savienojumā ar darbības vārdiem, kas nosauc internetā veicamas darbības: ielaikot, iepostēt, iefeisbukot, iečatot, ietvītot, iekomentēt, ieinstagramēt, iešērot (pēdējie divi piemēri no pārlūkprogrammas „Google”). Šīs darbības paredz kaut kā ievietošanu vai kursora ienoklikšanuķināšanu uz attiecīgās podziņāas.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Priedēklis bieži pieškķir rūpīguma nozīmi plašākai daļai verbu (izhlorēt). VIr vērojams arī, ka priedēklis tiek pievienojats verbiem, kas saistīti ar kaut kā iznīcināšanu : (izdemolēt, izdezinficēt, izkastrēt, izsterilizēt).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Konstatēts cirkumfikss „‘pozitīvi intensīva darbība”’ (izkonservēties).
1. Tehniskais noformējums;
|
Viņam ir tiesības savā dzīvojamajā platībā iemītniekus gan piedeklarēt, gan izdeklarēt. (BRD:, 19.01.2012.) Kad sula ieskābusi, to izfiltrē (caur vairākkārtīgi salocītu marli). (D:, 16.04.2013.) Jānis Lūsis nekad neies un neteiks, lai viņa kausu izcīņu kaut kā īpaši izceļ, izreklamē, izskandina sporta portālos utt. (NRA:, 28.06.2013.) Kūti rūpīgi izhlorējām, izbalsinājām un šogad cālīšus nopirkām atkal. (PL:, 22.07.2013.) Esmu izkonservējusies visu iespējamo, ko vien var konservēt (…)[..]. (NRA:, 04.08.2001.) Priedēklis pa- izsaka „‘darbības mazumu”’, un vēl plašāk – runātāja subjektīvo vērtējumu paret pašu darbību vai ar to saistītām parādībām (papiketēt, parotēt, papremjerēt, padaivingot).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Priedēklis salīdzināms ar deminutīvua izskaņu, kas pamatā apzīmē priekšmeta mazumu, bet arī izpauž visvar paust dažādākāas konotatīvas nozīmes (Horiguči 2013, 51-–53).
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Telpiskās nozīmes „‘zem”’ un „‘garām”’ nav sastopamas.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Dārziņš kaut ko piespēlēja, pieimprovizēja klāt. (LML:, 11.04.2002.) (…)[..] šo projektu jebkurā gadījumā ir nepieciešams papildināt (pieprojektēt trūkstošos metrus) (…)[..]. (DZ:, 04.08.2011.) Mēs jau nepagriezīsim sabiedrību par 180 grādiem, bet varam to piestutēt, piebalansēt, dot kādu pozitīvu akcentu. (NRA:, 24.07.2006.) Mazākumtautību kultūras diena izvērtās par svētkiem arī Liepājas bezpajumtniekiem – viņi varēja ne vien piedegustēt pilnu vēderu, bet arī izdancoties. (NRA:, 12.07.2001.) Arī citiem, kas domā, ka tur var "piedegustēties", nav jēgas uz daudz ko cerēt (…)[..]. (LA:, 16.07.2007.) Priedēklis sa-, otrais aktīvāks biežāk lietotais priedēklis pēc no-, uz sākotnējās telpiskās nozīmes „‘kopā”’ pamata (sabrošēt) sazarojies vairākaās nozīmeēs – pirmām kārtām „, ‘objektu vai subjektu daudzums”’ un „‘augsta darbības intensitāte”’ (saklasificēt, sanumurēt, saprivatizēt).
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Priedēklis savienojas artiek pievienots tādiem verbiem, kas pēc savas leksiskās nozīmes paredz divus vai vairākus objektus : (samiksēt, sakombinēt, sagrupēt, sasummēt, samontēt, saranžēt, sasistematizēt, sastrukturēt un citi. Izvirzā. c.). Iespējama arī nozīme „‘mērķa sasniegums”’ (sabombardēt).
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī monolītā plātne visam tiltam bija uzbetonēta, tai ir noteikts biezums. (KR:, 26.04.2008.) Tā The Face, kā jau Apvienotās kKaralistes produkts, virs vāka meitenes uzdizainējis tikko jaušamu Lielbritānijas karogu. (…) [..]. (D:, 24.05.2001.) Viņai bieži vien kaut ko uzkomponēju, iedodu dziesmu ierakstus gan ar bērniem, gan pieaugušajiem (…)[..]. (NRA:, 19.06.2010.) Aizsūtījām demo, viņš mājās tad arī uzkomponēja to savu slāni virsū. (NRA:, 30.05.2013.) (…)[..] pa ceļam apstājušies Ozolnieku ezeriņā "uzveikot" (pabraukt ar vējdēli) (…)[..]. (RB:, 22.07.2005.) Internacionālo verbu prefiksācija ir nebeidzamis radošs process, kurā iesaistīts katrs cilvēks, ja vien viņš runā valodu un ikdienā veic savu valodisko darbību.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Varbūt rīt mēs sagaidīsim līdz šim neredzētpazīstamu priedēkļverbu, kuram līdzīgu mēs zinām, lietojam vai kaut kur esam dzirdējuši, varbūt jau tagad kāds no lasītājiem apņemsies izdomāt atbilstošu kontekstu un darināt jaunu priedēkļverbu?
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vai tieši otrādi, – cik vārdu paliks neizgudrotsu un neizdzirdētsu vārdu. Šeit rakstītais mudina padomāt par cilvēka valodiskās darbības radošumu, konfliktsituāciju starp gan indivīda, gankā arī kolektīva īstenojamo valodisko brīvību un „likumiem”, kuri tradicionāli izpaužas gramatikas, vārdnīcu, valodnieku ieteikumu, lielākās sabiedrības daļas viedoķlkļu veidā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Pašlaik šī prasībāa attiecāas tikai uz promocijas darbiem, kurias tiek aizstāvēti Tartu Universitātē, taču „Igauņu valodas attīstības plāns 2011–2017“ iesaka ieviest līdzīgu prasību visās universitātēs.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Par priedēķlkļa no- lietošanu pabeigtības nozīmē vietā un nevietā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Izņēmums nav arī valoda, kurā – kopā ar jaunajām reālijām – gan ienākuši gan jauni nosaukumi, gan jaunas nozīmes ieguvuši jau zināmi vārdi, vārdkopas, metaforas, tiek veidotas dažādas vārdu spēles.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Noteikti nav apzināti visi lietojumi (un nav savāktas visas iespējamās valodas vienības) interneta plašumos, nemaz nerunājot par lietojumu mutvārdos un/vai privātā korespondencē, no kā sniegti tikai daži piemēri, kas saņemti kā atbildes uz autores publisko uzaicinājumu feisbukā (turpmāk – FB) 17.04., sākot vākt materiālu.
7.1. Liekvārdība;
|
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu: Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Savādāk cilvēki nemaz nezin kā izplatās šis vīruss, no kā jāuzmanās un kā var zināt, ka pielipusi tā draņķība.
1. Tehniskais noformējums;
|