Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Skolēni jāpieradina pie kļūdaino tekstu grupēšanas plāna (vārdu kļūdas, locījumu kļūdas, pieturas zīmju kļūdas, citas kļūdas – saturs, plāns, izteiksme.).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme;
Kā norāda pedagogs, tieši pēc kļūdāmskolotāja norādītajām kļūdām izlabotajā darbā skolēni izjūt vajadzību nopietni mācīties, vingrināties un, tādējādi skolotājs apjauš savu īsto lomu – viņš labprāt palīdz, izkārto darbu, ierosina un vada savu audzēkņu pūlesatbalsta un dod padomu.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Nereti dzimtās valodas skolotājam jādzird pārmetumi, ka nav iemācījis saviem skolēniem rakstīt, piemēram, iesniegumu, paskaidrojumu u.  c. Tāpat skolotājam jāuzklausa kolēģu pārmetumi, ka skolēni kādā no mācību priekšmetiem raksta kļūdaini vai nezina valodas likumus. Šādāai situācijā jālieti der atgādinaājums, ka valodas kopšanas darbs ir ikviena valodas lietotāja pienākums, un tikai kopā, ievērojot vienotas prasības runas kultūrāas prasības, mēs varam veikt lielo, svētīgo darbu – turēt cieņā un godā savu dzimto valodu, kā to aicināja darīt mūsu jaunlatvieši Juris Alunāns, Kronvalda Atis, Latvijas brīvvalsts laikā pedagogi E.rnests Aistars, E.duards Pētersons, A. Daugleksandrs Dauge vai padomju periodā – Helga Grase, izvirzot augstas prasības skolotājam gan savā mācību priekšmetā, gan norādot, ka skolotāja personības spēks un piemērs ir ļoti būtisks izglītībā, padomju periodā – H. Grase.. Valodas kultūras ietekmētājfaktori mūsdienās Jāatzīst, ka vienotā valodas un rakstības kultūras skolu režīma izvirzītās prasības ir aktuālas arī mūsdienās latviešu valodas un literatūras mācībās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Diemžēl plašsaziņas līdzekļi (laikraksti, dzeltenā prese, dažādāas TV pārraides, šovi u.  tml.) ne vienmēr piedāvā labus valodas paraugus.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Minētais apgalvojums attiecināms arī uz valodas kultūras attīstības procesu, jo, kā labi zinām, valodas kultūras normas nav sastingušas un laika gaitā tās mainās. P, piemēram, ja vēl pirms vairāk nekā divdesmit gadiem skolā skaidri un nepārprotami skolotājs mācīja, ka vārda griezties vietā ar nozīmi ‘lūgt kaut ko’ lietojams vārds vērsties, tadbet mūsdienās sastopamies ar citu skatījumu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Ja gadiem un paaudžu paaudzēs vārds sāls bija sieviešu dzimtes lietvārds un piederēja pie 6. deklinācijas, tad mūsdienās šī norma ir mainījusies. Un šŠādu piemēru ir daudz.
7.1. Liekvārdība;
Lai nenokļūtu muļķīgā situācijā, diemžēl skolotājs nevar aprobežoties ar tām zināšanām, ko apguvis studiju laikā, bet viņam nepārtaraukti ir jāpilnveido sava valodas kompetence un jāseko aktualitātēm valodas kultūras attīstībā.
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem.” (ValodniecībasPSV 2007, 412) Labojot skolēnu rakstu darbus, skolotājam arvien biežāk skolotājam nākas pārdomāt, pārbaudīt un vērtēt, vai skolēns ir vai nav ievērojis konkrēto valodas normu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība;
RezultātāTādējādi dzimtās valodas skolotājam tiek uzlikta milzīga atbildība, bet viņam trūkst resursu, ar ko sasniegt optimālu rezultātu – arī tādu, lai sabiedrība būtu apmierināta un tanī pat laikā skolotājs rosinātu apgūt mūsdienu globālajai pasaulei un darba tirgum atbilstīgošas zināšanas, prasmes un attieksmesi.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas viss jāiestrādā vidusskolas mācību saturā un saistošā veidā jāpiedāvā mūsdienu jaunietšiem, lai, no vienas puses, nepazaudētu zinātniskuma principu mācību saturāa apguvē un, no otras puses, saistītu mūsdienu Z paaudzes jaunieša uzmanību, raisītu viņā apziņu un apelētu pie goda prāta par nepieciešamību mācīties un zināt, pirmām kārtām, vispirms savu dzimto valodu un tikai tad svešvalodas, kas mūsdienās ir tik ļoti aktuālas.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Turklāt skolas darbā pēdējos gados aktualizējas vēl viena problēma – arī latviešu valodas skolotājiem ir dažāda izpratne par valodas kultūru.
7.1. Liekvārdība;
Raksta autores uzskata, ka metodiskajā materiālā analizētie problēmgadījumi gan zināšanās un pamatprasmēs, gan teksta izpratnes daļā, bet jo īpaši tekstveidē, norāda uz nozīmīgu problēmu, ka latviešu valodas skolotājiem diemžēl nav vienotas izpratnes par to, kā mācīt atsevišķus valodas kultūras jautājumus un, kā pirmīt jaujau iepriekš rakstā minēts, nav vienotu uzskatu par to, kas ir pieņemams/nepieņemams; pieļaujams/nepieļaujams; iederīgs/neiederīgs.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī Latviešu valodas aģentūras speciālisti vaiga sviedros tālākizglītības kursos skolotājus nemitīgi izglīto par aktuāliem valodas kultūras apguves jautājumiem un novitātēm, iespējams, pirms latviešu valodas centralizētā eksāmena noderīgi būtu organizēt tālākizglītības kursus tiem skolotājiem, kuri gatavo skolēnus eksāmenam.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Par pētījuma bāzi šajā rakstā tika izmantoti vidusskolēnu literatūras pieraksti, kuros skolēni veic dažādus pierakstus stundā (skolotāja stāstījums, uzdevumi klasē individuāli, pāros, grupās), kā arī pilda mājasdarbus (konspektē, atbild uz izvirzītajiem problēmjautājumiem, raksta viedokli, pārspriedumu, domrakstus, izstrādā radošos darbus u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Arī mutvārdu saziņā skolēni apzinās saskarsmes etiķetes ievērošanas nepieciešamību, skolas ikdienā neliterārā leksika/pazemināta stila vārdi izskan situācijās, kad skolēni nepamana skolotāja klātbūtni, parasti sarunvalodas vārdi ar krasi izteiktu negatīvu nokrāsu, vulgārismui, žargonvārdi adresēti skolas biedriem vai tiek pausta attieksme pret kādu notikumu.
6.1. Saistāmība;
Ne velti šo vārdu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa paziņoja par 2015. gada nevārdu. (RLB LVAK). Viena no skolēnu domrakstos bieži sastopamām kļūdām ir vārdu atkārtošanās vai vienas un tās pašas saknes vārdu lietojums, piemēram, fragments no domraksta ievada: Lasot A. Čaka dzeju, bieži cilvēkiem un arī man rodas iespaids, ka tajā nevar atrast neko jaunu. Čaks taču ir populārs dzejnieks un viņa darbus ikviens no mums ir lasījis desmitiem reižu.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot teksta rakstīšanas laikā, rakstot tekstu, svarīgāk ir paust savu domu, nevis pievērst vērību vārdu izvēlei, turklāt dažādu iemeslu dēļ vidusskolas klasēs (laika trūkums, ja domraksts tiek rakstīts klasē, nevēlēšanās lieki tērēt laiku mājās u.  tml.) netiek rakstīts melnraksts, tādējādi teksts netiek rediģēts.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Reizēm rodas situācijas, kurās skolotāja iekšējā valodas izjūta neļauj pieņemt atsevišķu vārdu lietojumu, lai gan pat akadēmiskās vārdnīcas akceptē kāda vārda nozīmes lietojumu, piemēram, frāzes, ko lasām arī skolēnu darbos, Piekopjam tradīcijas,; Katrs piekopj savu stresa noņemšanas veidu, piemēram, dodas makšķerēt, sporto.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piekopt miera politiku. // Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).” (LLVV) Tomēr raksta autores uzskata, ka labskanīgāk un cieņpilnāk ir teikt ievērot / /respektēt tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums;
Likumības, kas nosaka šī locījuma lietojumu, skolēni zina, bet runā un rakstos ne vienmēr ievēro. P, piemēram, skolēni nelieto ģenitīva locījumu kopā ar daudzuma apzīmējumiem,: Ir daudz cilvēki Latvijā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;