Latviešu valodniecībā konotācijas izpārmaiņām vēsturiskā griezumā pieskārusies Ieva Zauberga, analizējot valodas dinamiku tulkojumos (Zauberga 1991) Konotācijas izmaiņas ietver konotācijas zudumu vai konotācijas veida maiņu. Neitrāli vārdi var iegūt konotāciju, vai arī vārda semantikā notiek noteiktas konotācijas pārveidošanās. Runājot par konotāciju, izmaiņas var būt, piemēram,. Konotācijas pārmaiņas ir šādas: 1) vārds iegūst vai zaudē kādu konotāciju, 2) mainās vārdam piemītošais konotācijas tips.
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
|
Vārdus, kam tradicionāli ir pozitīva vērtējuma konotācija, var sākt lietot ktādos kontekstos, piemēram, kur tie iegūst ironiski nievīgu ekspresiju.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tradicionāli tiem piemīt emotivitātes un pozitīva vērtējuma konotācijaos lieto pozitīvā nozīmē.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Bet skaudīgie bāliņi aklo temīdu ar diženās galvas cērtošo zobenu pamazām vien aizvadījuši arī līdz turienei. (D 2010.12.07)., 12.07.2010.) Šeit teksta ironiskais skanējums panākts, gan ar vārdu izvēli, gan autoram variējot funkcionālos stilus, proti, sarunvalodas stila vārdus kontrastējot ar poētiskiem literārās valodas vārdiem. Piemēram, sSarunvalodas vārdi un frāzes – pabāzties, šņirkt, galvu nost, elpot ar pilnu krūti, šaut ’doties’- – rada disonansi ar daiļliteratūrā lietotajiem vārdiem – censonis, brīvestība, dižens. Sarunvalodas stilam kontrastējot ar tautas poētismam piemītošo pozitīvo emocionālo ekspresiju, tiek paspilgtināts paustās domas iedarbīgums.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
|
Tekstam krāsainību piešķir arī arhaiskā frāze divi pasaules, atvedinot lasītāja atmiņā Viļa Plūdoņa poēmubalādi „Salgales Mada loms”. Vēl piemērs: Vēl latvietim ir ļoti svarīgi, ko par viņiem domā citi.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kad vagari tiek baronu kārtā, tikai tad tu sāc saprast, ko īsti nozīmē elle un ekspluatācija. (Kolbergs 2012:, 49) Piemēri no dažādos laikaposmos publicētajiem rakstiemLai lasītājam nerastos priekšstats, ka šādam vārda lietojumam ir gadījuma raksturs, tad analīzē minētie piemēri izvēlēti no vairākos laikrakstos ilgākā laika posmā publicētajiem tekstiem. Aprakstītais materiāls ietver periodu no 2010. līdz 2015. gadam, un šie laikrakstos (i ir „Diena”, „Latvijas Avīze (LA)”, „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai (NRAL) 2010., 2011., 2013., 2015. gads): 1)”. Piemēram – tautas skaitīšana tika izsludināta latviešu un krievu valodā, kaut likums nosaka, ka valsts institūcijas lieto vienīgi valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tie krievi, kas būs par miljonu pilsonību nopirkusši, būs lojāli pret Latviju – krievus labi pazīstu, esmu bijis Sibīrijā izsūtīts, Krievijā strādājis, vēl tagad brauc draugi no Maskavas.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Man tiem ir lielāka uzticība nekā mūsu bāleliņiem, kas 20 gadus klieguši par patriotismu, bet izdarījuši neko labu nav.” (LA 2011., 03. 15) 3.2011.) Šim nolūkam tiek atbalstīts Trojas zirgs -– Latvijā nelojālie krievvalodīgie, uzpirktie bāleliņi, dažas Krievijas atbalstītas, finansētas partijas.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Tiesa gan, tad tauta varētu arī sadusmoties un sarīkot kādas nebūt ārkārtas vēlēšanas, bet Vienotība tad varētu izzaudēt savu lielisko reitingu un doties pa to taku, kurā smaržo skujas. (Diena, 2010. 16. 10.) 8, 16.10.2010.) Spekulāciju aizstāvji demagoģiski biedē iedzīvotājus – sētniekus, vannasistabu sienu flīzētājus, atkritumu aizvācējus un citus, ka, lūk, šo ”jauko” kārtību atceļot, viņiem vairs nebūšot darba, tas būšot jāmeklē ārzemēs. Īpašumu spekulāciju pārtraukšana būšot smags sitiens valsts ekonomikai, tostarp būvniecībai – jaunas mājas nebūvēs un neremontēs, jo, lūk, nebūšot ne kam tajās dzīvot, ne kam būvēt.
1. Tehniskais noformējums;
|
NobBeidzot šo pārspriedumapskatu par vārda bāleliņš lietošanu, jāatzīmē, ka analīzei izvēlētie konteksti parāda šī vārda lietojumu ar ironiski nievīguā, nicinošā, zobgalīguā nokrāsuzīmē.
8. Tekstveide;
|
Tomēr analizējpārskatot šos kontekstus, radās vēl viena doma – proti, par tovar konstatēt, ka šāds ironisks vārda lietojums atstājis zināmu iespaidu arī uz tā jēdzieniskā satura izpratni.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
It īpaši, ja šo vārdu lieto tādos savienojumos kā latvju bāleliņi, mūsu bāleliņi, pašu bāleliņi, pastalainie bāleliņi dažādos kontekstos, kur latviešu cilvēki parādās kā tādi lētticīgi, neattapīgi, neizdarīgi ļautiņi.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Nepārprotama virzība uz latviešu valodas statusa konstitucionālu nostiprināšanu iezīmējās jau Atmodas sākumposmā kā reakcija uz XX20. gs. 60. gados iezīmējušos tendenci aizvien vairāk ierobežot latviešu valodas lietojuma sfērasu, to pakāpeniski izspiežot no rūpniecības, zinātnes un valsts pārvaldes (Blinkena, Hirša, Veisbergs 2007).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Rusifikācijas tendence vēl vairāk pastiprinājās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) 1977. gada 7. oktobra konstitūcijas pieņemšanas, kurā pirmo reizi tika noteikts, ka Padomju Savienībā valsts valoda ir krievu valoda.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Rezultātā 1988. gada 29. septembrī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā norādīja, ka latviešu valodai piešķirams valsts valodas statuss, ir jāveicina tās vispusīga attīstība un apguve, kā arī līdz 1989. gada 1. janvārim jāizstrādā likumprojekts par latviešu valodas un citu valodu lietojumu.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Vienlaikus darbojās darbojas Ministru Ppadomes Valodu likuma izpildes nodrošināšanas komisija, kurai bija jāgādā par valsts valodas ieviešanas jautājumu kompleksuiem (rakstāmmašīnas, tulkošanas iekārtas, mācību līdzekļi, nauda utt.) un jāpārrauga, kā likums tiek īstenots (Klišāns 1989).
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pēc jauna Augstākās Ppadomes sastāva ievēlēšanas un 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas Valodu komisija tika izveidota no jauna, sašaurinot tās sastāvu līdz 18 personām un par tās priekšsēdētāju ieceļot Daini Īvānu un par viņa vietnieci – Ainu. Blinkenu (Izveidota.. Literatūra un Māksla 30.06.1990.).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
|
Tikai 1991. gada pavasarī komisijā tika pieņemts "Nolikums par latviešu valodas kā Latvijas Republikas valsts valodas prasmi un tās pārbaudi" (Nolikums.. 1991). CValsts valodas centra tapšana Jau pēc pilnīgas valstiskās neatkarības atgūšanas presē parādījās raksti presē, ka institucionālais ietvars pilnvērtīgai Valodu likuma normu iedzīvināšanai ir nepietiekams, tādēļ apdraudēts termiņš, – 1992. gada 5. maijs, kad šī likuma normām jāstājas spēkā pilnā mērā.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai Valodu likums nepaliktu tīri deklaratīvs, jāīsteno šādi pasākumi (Ābiķis 1991): 1) attiecīgie likumi (kodeksi) jāpapildina ar pantiem, kas paredz atbildību par šī likuma pārkāpumiem; 2) "„laikus jāizveido valsts valodas inspekcija, kas kontrolētu, kā tiek izpildīts Valodu likums un citi normatīvie akti"”; 3) Augstākajā Ppadomē jāizveido jauna valodas komisija, jo esošā "„darbojas ļoti vāji vai, pareizāk sakot, nestrādā vispār"”; 4) "„valdību reorganizējot, jāizveido institūcija, kas spētu izstrādāt un, galvenais, īstenot valsts valodas ieviešanas programmu"”, jo esošās valdības iestādes, arī "„dekoratīvais Nacionālo attiecību departaments to neveic"”.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Augstākās Ppadomes 1991. gada 19. novembra sēdē par valsts lietu ministru tika apstiprināts Jānis Dinēvičs, nododot viņa pakļautībā Ministru Ppadomes tieši pārraudzītās struktūras (Egle 1991).
2.3. Sākumburti;
|