Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Kūlis dažkārt mēdz spēlēties ar strukturāli tuviem vārdiem, radot okazionālismu rindas, piemēram, ierosmei un semantiskajām asociācijām izmantojot apstākļa vārdu pieklājīgi, darināti vārdi aizklājīgi, uzklājīgi, apklājīgi, noklājīgi (Kūlis 1998, 13); emocionāla stāvokļa raksturošanai lietota okazionālismu rinda pietraukumi, līdztraukumi, aiztraukumi, aptraukumi, ietraukumi, pietraukumi, kas strukturāli un semantiski saistīta ar atvasinājumiem satraukumi, uztraukumi (Kūlis 1999, 72), ; [..] kāds rūķis vai rūķēns saaukstējās, apaukstējās, noaukstējās, aizaukstējās, pieaukstējās, uzaukstējās, ieaukstējās, ataukstējās un līdzaukstējās (Kūlis 2006, 115).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dažreiz autors darina salikteņus, sablīvējot tajos visu frāzi, piemēram, rūķēni [..] tūdaļ kļūst runātstaigātblēņotiesspējīgi (Kūlis 1998, 5), rabarbersīpolburkānķiplokmagoņgurķu rausis (Kūlis 1998, 54), testaments bērnubērnubērnubērniem (Kūlis 1999, 34).
1. Tehniskais noformējums;
Pasakas sākumā nav informatīvā konteksta, kas lasītājam ļautu nojaust, kā attiecīgie vārdi radušies, tāpēc tikai turpinājumā varam saprast, ka, attīstoties puisēna valodai, Tuksaku un Mamoli no Viestura verbālās pasaules pamazām izspiež to īstenieki Prusaks un Kamols. Okazionālismu darināšanāos izmantota fonētiskā substitūcija, kas bieži vērojama pirmsskolas bērnu runā, kad artikulācijas grūtību dēļ viena vai vairākas skaņas tiek aizstātas ar citām vai izlaistas (Markus 2003, 30).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pasakā „Ērmiņu ceļojums” (Cielēna 2010) rakstniece radījusi dabūteņu saimi ’‘tos, kuri visu grib iegūt sev’ un devusi tiem raksturojošus sintaktiski darinātus okazionālus personvārdus Vilcējdabūtene, Glūndabūtenis, Stulbdabūtenis, Gausdabūtenis un Palīgpievilcējdabūtenis, kuru pirmais komponents atklāj katras būtnes raksturīgāko īpašību.
1. Tehniskais noformējums;
Arī Māra Runguļa sakārtotajāā J. Baltvilka grāmata ar dīvaino nosaukumu „Kaķuzirņi un kurmjukārkli” (Baltvilks 2014) ir bagāta ar okazionālismiem.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Auga daļu nosaukumi ožulis, ņaudulis atvasināti ar piedēkli -ul- no darbības vārda tagadnes celma, savukārt mazuļu un iedzīvotāju nosaukumi darināti no attiecīgā salikteņa celma ar piedēkli -ēn- un -iet-.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā kā abiem vārdiem ir sakritīgas daļas, tad veidojas interesants darinājums.
7.1. Liekvārdība;
Tā „tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas cerinņkrūmā un liek vaļā žadzināt” (Baltvilks 2014, 30). Ceturto oOkazionālismu ceturto grupu veido 19 salu nosaukumi, kuru pamatā ir vārdi, kas radīti ar separācijas paņēmienu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kad 1987. gadā iznācak Vika dzejoļu grāmata bērniem (Viks 1987), Ojārs Vācietis tās recenzijā norāda, ka darbs mūs aicina uz spēlēšanos ar jēdzieniem, ar pašu valodu, uz spēli, kas ir nopietna un nenopietna, sīkākās un pavisam lielās kategorijās. Šajos vārdos atklājas arī bērnu literatūrā izmantoto okazionālismu mākslinieciskā jēga – tā ir autora spēle ar valodas līdzekļiem, kurā viņš iesaista lasītāju, atklājot valodas brīnišķīgās iespējas un rosinot domāt līdzi.
6.5. Izteicēja izveide;
Sakāmvārdi un parunas palīdz raksturot kādu situāciju uzskatāmi, tēlaini, vienlaicīgikus arī paužot runātāja emocionālo attieksmi pret šo situāciju.
3. Vārddarināšana;
Sakāmvārdi nav filozofiskas, bet gan daudzu paaudžu dzīves pieredzē balstītas atziņas ar vispārinošu, taču ne vispārēji piemērojamu saturu, jo „katrs sakāmvārds tomēr ir sava laika bērns, tas pirmām kārtām izsaka – izņemot dažas ļoti vispārējas dzīves likumības – noteiktas sabiedrības, noteiktas sociālās grupas vai arī tikai noteiktas profesijas pārstāvju uzskatus; bet katrs sakāmvārds, kas pārdzīvo savu laiku, vienlaicīgi arī pierāda savu piemērošanās spēju un interpretējamību: galu galā katra sakāmvārda lietotāja viedoklis un morāles kodekss, kuru viņš uzskata piemītam sarunas partnerim, ir izšķirošie faktori sakāmvārda lietojumam un tā konkrētajai interpretācijai.” (Beyer, Beyer 1984, 18). Sakāmvārdos un parunās jeb parēmijās kā folkloras īsākajā žanrā koncentrētā formā apkopota tautas dzīvesziņa.
1. Tehniskais noformējums;
Vācu parēmijas ir pierakstītas, sākot ar kopš 11. gs., apjomīgi to krājumi ir iznākuši 19. gs., bet nopietnai sakāmvārdu folkloristisko, vēsturisko, kultūras, lingvistisko, literāro, semantisko un valodas aspektu izpētei zinātnieki pievērsušies tikai 20. gs.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Maurers atgādināja, ka 1291. gadā pieņemtās Federālās hartas galvenais saturs ir izteikts šajā teikumā, viņš savam prezidentūras gadam izvēlējies moto «Miteinander und füreinander» ( ‘Viens ar otru un viens par otru’), kas vēl īsāk formulē valsts devīzē ietverto domu.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijā dzīvojošie vecāka gadugājuma cilvēki atceras, ka padomju laikā populārais lozungs viens par visiem, visi par vienu aicināja personīgās intereses pakļaut kolektīvam, tādējādi izveidojās „sociālais stereotips, kas nes līdzi negatīvu pieskaņu.” (Lasmane”. (Kalēja 2003) Tā kā daudz kas bija jādara obligāti, piespiedu kārtā, šāds sauklis daudziem vēl šodien saistās ar nepatīkamām atmiņām.
1. Tehniskais noformējums;
Diemžēl arī vēl tagad gadās, ka šis cēlais ētiskais princips skolā tiek interpretēts tikai kā kolektīvā atbildība, kad „tiešām visiem nākas atbildēt par viena nodarījumu vai vienam nākas ciest citu dēļ.” (Kalēja 2003). Lai sasniegtu noteiktu mērķi, katrā cilvēku grupā, komandā vai organizācijā, jāvalda tādām attiecībām kā vienotība, saliedētība, sadarbība, tāpēc populārais sakāmvārds saglabājis savu aktualitāti joprojām.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latviešu valodā abos variantos ar atšķirīgu vārdu kārtsecību tas ticis izmantots sporta un atpūtas nometņu nosaukumos, kā arī rakstos par lielām ģimenēm, draudzīgām klasēm, deju kolektīviem u. tml. Taču atkarībā no situācijas apgalvojums var tikt apšaubīts vai pat pārvērsts savā pretstatā: Vai visi par vienu un viens par otru?
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī vācu komponisti bez mūzikas teātra uzvedumiem ir sarakstījuši vismaz trīs dziesmas ar analogu nosaukumu, bet teiciena lietojumu atšķirīgās situācijās,; viena no dziesmām ir par veiksmīgu futbola komandu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kā tradīcijas liecinieces Okupācijas muzejā glabājas 1920-30-to20. gs. 20.–30. gadu Latvijas Ugunsdzēsēju savienības goda zīmes ar aversā rakstītu šo pašu devīzi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
No 2013. gada 18. maija līdz 22. septembrim Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā bija skatāma izstāde par novada ugunsdzēsējiem ar nosaukumu "„Visi par vienu un viens par visiem"”.
1. Tehniskais noformējums;
Kokare (1988, 173), mūsdienu tekstos internetā netikaav tikuši konstatēti.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide;