Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Bet šis muzejs ir aktīvi funkcionējoša institūta daļa, tās eksponāti top mūsdienās.
6.1. Saistāmība;
Arī minētais baltu cilšu kaps atrodas vestibilā, kas savieno divas Viļņas Universitātes katedras – Baltistikas katedru un Lietuviešu valodas katedru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Lietuviešu centieni sakralizēt dzimto valodu un akcentēt to kaā visaugstāko vērtību ir cieši saistīti ar savdabīgiem un skarbiem etniskās vēstures apstākļiem.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Laiks, kad jau bija pievērsta uzmanība lietuviešu valodas arhaiskumam, kad jau tika publicēta A.ugusta Šleihera (August Schleicher) lietuviešu valodas gramatika (1856), apmēram sakrīt ar 1864. gadā izsludināto un 40 gadus ilgušo lietuviešu drukas aizliegumu un valodas izstumšanu no skolām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā laikmeta gaišie prāti ne pa jokam bijabija nopietni noraizējušies par lietuviešu valodas likteni.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nākamās inteliģentu paaudzes bija no dzimtbūšanas atbrīvoto lietuviešu zemnieku bērni, kuri pirmoreiz pasaulē izgāja ar apziņu, kāa tautas būtība un dvēsele ir dzimtā valoda.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nacionālā atmoda Lietuvā nerisinājās paralēli ar Latviju, kultūrvēstureiē svarīgi notikumi (piemēram, pirmā laikraksta, pirmā romāna izdošana, pirmie dziesmu svētki) šeit Lietuvā aizkavējās par 20 gaduiem un vairāk – tāas būtu vismaz par vienasu paaudzes starpībai.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Toties viena no specifiskām lietuviešu atmodas iezīmēm –ir tā, ka arvien skaidrākas aprises ieguva pretpolisks noskaņojums, lēnām tika sarautas saites, kuras bija izveidojušaās vairāku gadsimtu kopvalsts pastāvēšanā un katoļu ticības kopībā, t. Tas bija jūtams pat sadzīves līmenī, piemēram, ap 1910. gadu vairākās divvalodīgās draudzēs nereti notika lietuviešu un poļu kautiņi cīņā par dievkalpojumu valodu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Bet šī abu tautu attālināšanās nebija cara administrācijas darbības rezultāts, kā tas bija sākotnēji bija paredzēts, liedzot lietuviešiem izdot grāmatas ar poļu burtiem.
6.4. Vārdu secība;
Tā bija daļa no neapstādināma tautu pašnoteikšanās procesa, kas pārņēma Eiropu 19. gadsimta otrajā pusē un plašumā izvērtās 20. gadsimta sākpārņēma Eiropu un 20. gadsimta sākumā izvērtās plašumā.
6.4. Vārdu secība;
Turklāt, tāpat kā lietuvieši, arī poļi bija cietusi un apspiesta tauta, tiekam vajadzēja atgūt gan pašcieņu, arīgan zemes, kas pēc iespējas atgādinātu līdz 1795. gadam pastāvējušās valsts kontūru.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tautu pavasari piedzīvojušās nācijas bija izsalkušas, savrupas, neatlaidīgas, neapzinātou instinktu pilnas un tāpēc kritiskos momentos savstarpēji naidīgas.
6.1. Saistāmība;
Pirmā pasaules kara beigās tās stāvēja uz neatkarībuas starta līnijas kā nevienādu svara kategoriju cīnītājas.
4.1. Lietvārds;
Taču tolaik, pirmajos valsts pastāvēšanas gados, Lietuvas Republika bija neliels trijstūra formas zemes pleķītis bez vēsturiskās galvaspilsētas, bez savas pieejas jūras ostai, arī ar neizsapņopiepildītu sapni par nacionālo universitāti.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču pamatstudijas notika latīņu, poļu, un krievu valodā, kamērlīdz 1832. gadā universitāte tika slēgta.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lietuviešu valodai tā netika atvērāsta arī pēc atjaunošanas poļu pārvaldītajā Viļņā 1919. gadā ‒ tā bija izteikti poliska augstskola. PSavukārt pagaidu galvaspilsētā Kauņā 1922. gadā tika dibināta Lietuvas Universitāte. 1930. gadā, par godu Ddižkunigaiša Vītauta 500 gadu nāves jubilejai tā tika pārdēvēta par Vītauta Dižā Universitāti (starp citu, gandrīz visi tajā gadā dzimušie zēni tika nosaukti par Vītautiem) – t. Tas bija lepnuma akts, atceroties reibinošos pagātnes sasniegumus, un solījums celt un nezaudēt pašapziņu nākotnē.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Lietuviešu sabiedrībai, kura Nneatkarības sākumā dzīvoja galvenokārt laukos, bija neparasts uzdevums – lietuviskot pilsētas, ieskaitot Kauņu, jo ne vienmēr pat valsts iestādēs varēja sarunāties lietuviski (p. Piemēram, pirmajās 1918. gada pagaidu galvaspilsētas vēlēšanās poļu pārstāvji izcīnīja 30 vietu, ebreju – 22, lietuviešu – 12, vāciešu – 6, vietas, bet krievu – 1 vietu. 1920., 1921. un 1924. gadā Kauņas pilsētas padomes vēlēšanās lietuvieši tā arī neieguva vairākumu, to izcīnīja tikai pēc likuma izmaiņām 1931. un 1934. gadā) (Archyvai 2020).
2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču pirmās neatkarības 20 gados paveiktie darbi bija paliekoši – izveidots labs skolu tīkls, izglītota, lasošītspējīga sabiedrība, inteliģence, kas guvusi pieredzi Eiropas universitātēs, arī lietuviešu valodas pārsvars publiskajā apritē. Starp jJauniešiemos, kas nojauta un redzēja nemierīgou laiku tuvošanos, dominēja apziņa, ka izglītība un valoda ir svarīgākais lietuviskuma garants jebkuros vēstures apstākļos. 1939. gada septembrī Padomju Savienība okupēja Polijas austrumu daļu un ar sev izdevīgiem nosacījumiem piedāvāja Lietuvai pārņemt Viļņu un tās apgabalu. Ļoti zīmīgi, kāa Lietuvas valdība, pieņemot šo piedāvājumu un ielaižot valstī padomju armijas daļas valstī, valsts institūcijas uz Viļņu tā arī nepārcēla.
4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Taču izdarīja kādu pārdrošu soli, kura sekas redzam arī mūsdienās, – nekavējoties uz Viļņas Universitāti pārvietoja Vītauta Dižā Universitātes Humanitāro un Juridisko fakultāti ar 1000 studentiem un profesūru.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pēc kara tā atjaunojās kā lietuviska universitāte (jāievēro. Būtisks arī fakts, ka Viļņā gandrīz pilnībā bija nomainījās arīies iedzīvotāju nacionālais sastāvs: apmēram 30 % ebreju kopienas vācu laikā tika iznīcinātai, liela daļa poļu piecdesmito gadu beigās aizbrauca uz Poliju, to īpatsvars no pirmskara 65 % saruka līdz apmēram 15 % mūsdienās; uz Viļņāu, bēgotdami no darba kolhozos, pārcēlās tūkstošiem lietuviešu, viņi pašlaik veido vairāk nekā 65 % no pilsētniekiem).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;