Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Hiršas aiziešanas no Valsts valodas centraVC direktores amata par tā vadītāju konkursa kārtībā 2002. gada 1. novembrī kļuva Agris Timuška, kurš līdz tam bija pildījis direktora vietnieka pienākumus.
7.1. Liekvārdība;
Tāpat 2007. gadā, lai paplašinātu centraVVC sadarbību ar sabiedrību, notika vienreizēja akcija "„Latviešu valoda veikalā"”, laikura pievērstua uzmanību valsts valodas lietojumam apkalpojošajā sfērā. Šīs akcijas laikā tika gan identificētas problēmas, gan, varbūt vēl svarīgāk, pamanīti uzņēmumi, kuros normatīvajos aktos noteiktās valsts valodas lietojuma prasības tika rūpīgi ievērotas.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā loģisks turpinājums jau 2008. gadā sadarbībā ar tirgotāju, frizieru un skaistumkopšanas speciālistu un restorānu un viesmīlības nozares profesionālajām asociācijām tika uzsākta ikgadēja akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, lai apbalvotu tos katras jomas uzņēmumus, kuri pēc noteiktiem kritērijiem pelnījuši saņemt atzinības rakstus. Kaut gan eEkonomiskās krīzes dēļ šo akciju dažus gadus (no 2009. līdz 2011. gadam) neizdevās noturēsarīkot, bet tā tika atsākta 2012. gadā un noris ik gadus, parasti rezultātus apkopojot katra gada rudenī un laureātu godināšanu organizējotgodinot laureātus novembra beigās, visbiežāk nedēļā pēc valsts proklamēšanas dienas.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Apvienošanas rezultātāReorganizācijas dēļ būtiski tika samazināts nodarbināto skaits – no 52 abās iestādēs pirms apvienošanas līdz 39 pēc tās. Tomēr šīs reorganizācijas rezultātā Valsts valodas centram, bet VVC radās iespēja pārņemt "Tulkošanas un terminoloģijas centra" (TTC) administratīvo aparātu un modernizēt tās pārvaldību.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Par apvienotā centraVVC vadītāja pienākumu izpildītāju tika iecelts Māris Baltiņš, kurš pēc amata konkursa par pilntiesīgu centra direktoru kļuva 2009. gada 30. septembrī.
7.3. Neiederīgs vārds;
Būtisks sasniegums šajā laikā bija Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 "„Vietvārdu informācijas noteikumu"” pieņemšana 2021. gada 10. janvārī, kas. Tie detalizēti noteica piešķīrējinstitūciju pienākumus un tiesiski nostiprināja principu par oficiālo vietvārdu un oficiālā vietvārda paralēlnosaukumu.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pārskats par administratīvo pārkāpumu skaitu un to būtību laikā no 2011. līdz 2021. gadam dotapskatāms 2. tabulā. 2015. gadā Valsts valodas centrsVC pievienojās iniciatīvai “„Konsultē vispirms!”, kas tapa pēc Ekonomikas ministrijas ierosmes, lai sekmētu kontrolējošo valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar uzņēmējiem un pašvaldību darbiniekiem.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Pēc konkursa izziņošanas presē un centraVVC tīmekļa vietnē divreiz gadā notiek pretendentu atlase.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču esam pārliecināti, ka personas, kas kādu laiku darbojušās kā centraVVC sabiedriskie palīgi, arī turpmāk dos savu ieguldījumu valsts valodas pozīciju stiprināšanā arī tad, ja kādu apstākļu (visbiežāk darba vai dzīvesvietas maiņas dēļ) izlēmuši šo statusu nesaglabāt.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai arī kā šo gadu laikā nebūtu mainījušās valodas politikas prioritātes, Valsts valodas centraVC darbības pamatmērķis ir palicis tas pats, proti, Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildes kontrole, kā arī valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzība valsts valodas normu neievērošanas gadījumā.
7.1. Liekvārdība;
Tāpēc atvērsim bērnu grāmatas, kurās mūsu rakstnieki spēlē valodas spēli, gan nopietni, gan pa jokam sapludinādami skaņas, morfēmas un vārdus, radot jaunu jēgu, rosinot fantāziju, un noskaidrosim, ko dara šie dīvainīši katrā tekstā, ko tie stāsta un kā ir darināti. Šajā rakstā ieskatīsimies dažos Jāņa Baltvilka (Baltvilks 2014), Māras Cielēnas (Cielēna 2003, 2010), Ērika Kūļa (Kūlis 1998, 1999, 2000, 2006), Māra Putniņa, (Putniņš 2003, 2005, 2015), Lindas Šmites (Šmite 2013) un Vika (Viks 1985, Viks 2002) darbos, lai izpētītu tajos izmantoto okazionālismu derivatīvi semantiskās nianses.
1. Tehniskais noformējums;
Apzīmējums jauninājums – ‘jauns veidojums valodā (leksikā, gramatikā u.  c. apakšsistēmās)’ (SvV 1999, 308) – ir semantiski ļoti ietilpīgs.
1. Tehniskais noformējums;
Par jauninājumu varam uzskatīt jebkuras pārmaiņas valodas sistēmā, kas atšķiras no valodas vienību parastā lietojuma, tāpēc šis termins varētu kalpot par virsjēdzienu minēto apzīmējumu hierarhijas shēmā (sk. 1. att.ēlu): 1. attēls.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Runas līmenī tie parasti ir individuālie darinājumi, resp., okazionālismi un netiek plašāk lietoti, savukārt jauninājumi, kas radīti ar mērķi papildināt valodas vārdu krājumu, uzskatāmi par jaunvārdiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gan analizētās leksēmas, gan to funkcionāli semantiskais raksturojums liecina, ka darbārakstā (Bušs 1998, 38–42) skatīti okazionālismi, nevis jaunvārdi jeb neoloģismi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Dite Liepa šķir apzīmējumus jaundarinājums un jauninājums, norādot: „Tā kā preses valodā spilgti izpaužas autora jaunrade, vienā leksikostilistiskajā vienībā var vērot vairāku paņēmienu apvienojumu: gan aizgūtus elementus, gan latviešu valodai raksturīgo paņēmienu izmantojumu, dažādu derivatīvo līdzekļu kombinācijas u.  tml. Pamatojoties uz iepriekšminēto uzskaitījumu, darbā lietots termins jaundarinājums, aplūkojot leksiskas vienības, un termins jauninājums, runājot par vairāku līmeņu valodas parādībām.” (Liepa 2011, 99) Vārdnīcā jaunvārds tiek definēts kā: „Vārds, kas darināts, lai nosauktu nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu valodas lietojumā aktuālu jēdzienu.
1. Tehniskais noformējums; 5. Interpunkcija; 7.3. Neiederīgs vārds;
Okazionālisms parasti ir tikai viena autora lietots un nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu.” (VPSV 2007, 267–268). Tas nozīmē, ka būtiska okazionālismu būtiska iezīme ir autorība un unikālums – tie ir konkrēta autora darināti vārdi, kas parasti neatkārtojas citos darbos un paliek kā oriģināls, parasti ekspresīvs izteiksmes līdzeklis, kas attiecīgajā tekstā veicis tam paredzētās funkcijas.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Reizēm arī okazionālismu lietojumā manāma bezjēgas klātbūtne, tas, ka, vijot kopā morfēmas un vārdus, autors nav padomājis par adresātu, viņa uztveri, tāpēc izdomāradītais vārds lasītāju varbūt pārsteidz, bet var palikt nesaprotam lasītāju, bet ne vienmēr tiek arī saprasts.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Analizētajos darbos sastopamos okazionālismus var iedalīt vairākās semantiskajās grupās: personvārdi;, tie plašāk izmantoti M. Putniņa un M. Cielēnas darbos, piemēram, Jabūts, Janebūts.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kā redzam, nosaukumi, kas atrodami arī kartē, lielākoties ir kultūrmarķēti un implicē informāciju par Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei vai Latgalei raksturīgo, rada asociācijas ar vēstures notikumiem (Saulespuķu kauja, Meža brāļu slēptuve) u.  tml. Arī citās sērijas grāmatās vietvārdu zemtekstā iekļauta informācija par reālu konkrēto vietu pasaules kartē, piemēram, Murseļa, Amorikas kontinents, vulkāns Pelmeņkatepetls, Lielais Magoņu Ceļš, Griķu zeme, Bulkārijas robeža, Bulkānu kalni; personu, būtņu nosaukumi atbilstoši to izpausmēm, nodarbei u.  tml., piemēram, dabūtenis, nedomnieks, spoce, rēdze, zēnuss, meituss, ekspresauklis, lielgadīgie, mugurssēdētājs, rūķzīdainis; dzīvnieku nosaukumi – ledusbite, suņkaķis; vietu, apstākļu – virziena, vietas, intensitātes – nosaukumi, piemēram, M. Cielēnas pasakās: kukainija, bučumuiža, pūčumuiža, sazinciktur, nezinciktur, briesmīgātri; transportlīdzekļu nosaukumi – suņubuss, baložtaksis, meduscisterna; vielu, priekšmetu, augu nosaukumi – rūkalendārs, rūsantīms, zīlīšķepiņas, kāpostpuķe, puteņpulksteņi, atkušņpulksteņi. Šajā rakstā pamatā skatīti lietvārdi, jo prozas darbos tie ir lielā pārsvarā.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;