Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Ja fonologs nav ar pirkstu taisītnenopietns teorētiķis, viņš nemēģinās secinājumus par valodas skaņu sistēmu un tās likumībām pagrābt no zila gaisa vai vecām grāmatām (runa, tāpat kā valoda nepārtraukti attīstās, un informācija par to noveco), bet interesēsies par objektīviem fonētiskiem faktiem, meklējot būtiskās likumsakarības.
Zilbes kodola jēdzienus tiek definē, izejot nevis no funkcionāliem apsvērumiem, bet gan pēcts, balstoties uz akustiskām un artikulatorām skaņu īpatnībām, nevis uz funkcionāliem apsvērumiem, tātad tas ir fonētikas, nevis fonoloģijas jēdziens. GribotJa ir vēlēšanās šo jēdzienu lietot to fonoloģijā vajag , tad tas jādefinēt to funkcionāli.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Instrumentālā fonētika nepieciešama tad, kad vajagnepieciešams aprakstīt jau agrāk noteiktas sistēmas realizāciju (un tad veidot, piemēram., cilvēka balsī runājošas datorsistēmas).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tikai viņam palīdzēs nevis instrumentālās, bet gan eksperimentālās fonētikas (= psiholingvistiskie) pētījumi viņam palīdzēs.
6.4. Vārdu secība;
Lai notiktu mija, vajag, lainepieciešams mainītoies apkārtnei, bet, lai kā Tu maini šo vārdu, burtu f nevar atraut no nākošā balsīgā troksneņa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Par zilbes intonāciju apraksta vēsturi pacentīšos uzzināt. U un informēšu Tevi.
6.6. Dalījums teikumos;
Manuprāt, jau zinātnes princips ir —– no faktiem uz vispārinājumiem, nevis otrādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Citādi sanāk —– izdomā kaut kādu teoriju un tad meklē kaut ko, kas to apstiprinātu reālajā dzīvē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jau iepriekš pārrunājām, cilvēka runas spēja un runātaā saziņa ir vispārcilvēciska, nevis raksturīga tikai kādai cilvēku grupai (ciemam, tautai utt.), tāpēc tā pamatos balstās uz vispārīgiem likumiem.
4.2. Darbības vārds;
Ja kāds mēģina izdomāt, ka viņa ciema iedzīvotāji ir kas unikāls uz pasaules fona un nepakļaujas vispārīgām likumībām, viņš kļūst smieklīgs, jo vienīgā unikalitāte ir konkrētā ciema iedzīvotāju veiktā saziņas līdzekļu un tos normējošo likumu atlase no globāli iespējamajiem.
4.3. Īpašības vārds;
Līdz ar to —– kā Tu vari pamatot, ka tas, ka коров beigās dažkārt izrunā [f] norāda uz „funkcionālu pārošanosi”, kādas nav latviešu valodā vārdā Afganistāna?
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet vispār man ir sajūta, ka Tu un Tavi kolēģi, interpretējot mūsdienu latviešu valodas parādības, gribat pamatā balstīties uz pirmskara latviešu valodniecības teorijām pirms 2. pasaules kara, neņemot vērā gan valodas, gan valodnieciskās domas attīstību Latvijā pēckara periodā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nobeislēdzot šo diskusiju, novēlu Tev atbrīvoties no dogmām un mēģināt palūkoties uz valodu un dzīvi bez „autoritāšu” sniegtajiem priekšrakstiem!
7.3. Neiederīgs vārds;
BetTomēr daudzasām tautasām tā ir izdomājušliekas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vai Tu domā, ka ar labāku tālskati vai kādu tur citu aparātu varēs tiešām precīzāk saskaitīt, cik tur krāsu „īsti” ir varavīksnē?
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Vārdu sadurā tiešām darbojas līdzīgie fonoloģiskie procesi.
4.3. Īpašības vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Diemžēl, cik zinu, latviešu valodas fonētikas aprakstos skaņu pārmaiņas uz vārdu robežu sadurām nav detalizēti aprakstītas.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Tāda būtu drīzāk gaidāma nevis starp patstāvīgiem vārdiem, bet starp kliītiku un patstāvīgou vārdu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.3. Īpašības vārds;
Diemžēl fonoloģijas jomā tskā doma Latvijā kopš Annas Ābeles tikpat kā nav attīstījusies (es runāju tieši par fonoloģiju, nevis par citām fonētikas nozarēm!).
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bet mūs, kā vispārīgās valodniecības piekritējus, interesē arī tas, kā principā var aprakstīt šādu, vai citādu situāciju (jo gan tāda, gan citāda var gadīties pasaules valodās).
7.1. Liekvārdība;