|
Pirmkārt, datīvs ar īpašnieka nozīmi norāda uz piederības attieksmju dalībnieku aktuālu saikni runas brīdī, piem., Pēterim bija jauna sieva, bet ne *Pēterim bija jauna atraitne. (Булыгина, Сталтмане 1985, 211–212) Tāpēc nav vēlams lietot piederības datīvu, ja aktuālas saiknes runas brīdī nav, piem., Mocartam sācies 250. jubilejas gads (LTV 1).
7.2. Mazvārdība; |
|
Tāpat pazīmes nesēju ietiecams nosaukt ar nominatīvu teikumā: Godmanim ir atpazīstamība un tādēļ arī liela ticamība, ka viņu Eiroparlamentā ievēlētu. (Neatkarīgā) (Labāk: Godmanis ir atpazīstams 1. Tehniskais noformējums; |
|
Absolūtais datīvs ir „divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju, piem., Saulei lecot, devāmies ceļā.” (VPSV 2007, 12) Šo konstrukciju lietojuma paplašināšanās saistīta ar adresantu vēlmi ietilpināt iespējami daudz informācijas vienā predikatīvā vienībā, kā arī nelokāmā divdabja ar -ot, -oties biežo lietojumu (par šo tendenci sk. arī Lokmane 2006): Reģiona ekonomiskajiem apgriezieniem tempus uzņemot ļoti lēni, tiek gaidīts, ka Eiropas Centrālā banka [..] saglabās savas noteiktās procentlikmes. (Dienas Bizness); Valdot šādam fonam, pagājušonedēļ ASV akciju tirgus raksturojošā [..] indeksa vērtība pieauga virs 1730 punktu atzīmes 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Tas nav ievērots piemērā: Paejot ceturtdaļgadsimtam, daudzi pašu piedzīvoti vēsturiskie notikumi ir saplūduši vienā kopējā izjūtā 1. Tehniskais noformējums; |
|
Viena no izplatītākajām ir izjutēja un īpašnieka lomas kombinācija teikumos, kuros nosaukts izjutējs un tā ķermeņa daļas vai piederumi: Astoņiem cilvēkiem no desmit vismaz reizi gadā sāp galva. (G); Sievietei rokā iekož suns. (G); Znarokam seja pastiepās. (G); Sievietei somā bija palikusi prāva naudas summa. (LTV 1) 1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Cita tipa teikumos datīvs reizē ar darītāja lomu metonīmiski izsaka arī nozīmi ‘darītāja radītais rezultāts’, piem., teksts: Jāpaskatās, kas par to ir rakstīts Endzelīnam. ( 1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; |
|
Vēlme izvērst teikumu plašumā, nevis dziļumā, lietojot datīvu, vērojama arī nākamajos teikumos: Cenu izmaiņas novērotas dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās; [..] cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Periodā raksturīgs cenu samazinājums dārzeņiem saistībā ar jauno ražu, kā arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem. (Neatkarīgā); Asociācija sarunās ar IZM cenšas risināt jautājumu par adekvātu finansējumu budžeta vietai 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Datīva formai var pievienot palīgteikumu, kas konstrukcijā ar atkarīgu ģenitīvu nebūtu ieteicams: Izstāde ir priekšvārds tīrai lappusei keramikas mākslā, lappusei, kuru var aizpildīt kopīgiem spēkiem 1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Sākotnēja tēmas nosaukšana atvieglo teksta veidošanu un uztveri: Skolotāju sapnim par algu pieaugumu cerību stariņš uzspīdēja no jaunajām politikas iniciatīvām 2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Hauzenberga-Šturma) Preses tekstos datīva novietojums teikuma beigās ne vienmēr ir motivēts: DB jau vēstījis, ka asi iebildumi pret valsts naudas piešķiršanu bijuši premjeram. (Dienas Bizness) (labāk – [..] premjeram bijuši asi iebildumi pret valsts naudas piešķiršanu); [..] šobrīd ātro kredītu izsniegtais apjoms ir nedaudz samazinājies, kas ir iepriecinoši, ņemot vērā, ka šādi pakalpojumi ir ļoti neizdevīgi patērētājiem. (Dienas Bizness) (labāk – [..] patērētājiem šādi pakalpojumi ir ļoti neizdevīgi).
1. Tehniskais noformējums; |
|
Par neprecīzu vārdu secību teikumā saistībā ar teikuma vērsumu jeb aktuālo dalījumu rakstījis Aldis Lauzis: „Emocionāli neitrālā teikumā rakstu valodā vārdus vajadzētu virknēt tā, lai vārdu kārta iespējami labāk iezīmētu teikumā paustās domas virzību.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Izmantojot valodu kā saziņas līdzekli, mēs esam spiesti par to interesēties 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Lai gan par atkāpēm no ortoepijas normām rakstījuši daudzi valodnieki (Bendiks 1965; Ceplītis 1985, 1986; Freimane 1993; Kalnača 1987; Mieze 1985; Laua 1997; Strautiņa, Šulce 2009; Šulce 2005 u. c.), aplūkotās kļūdas un novirzes atkal un atkal parādās ne tikai ikdienas sarunvalodā, bet arī publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Lai 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Tajos dzirdami vairāk nekā tūkstotis runātāju; no tiem 42 % ir sievietes, 58 % 1. Tehniskais noformējums; |
|
Atkāpes vokālisma lietojumā Daudzas atkāpes no valodas normas vērojamas patskaņu, retāk 1. Tehniskais noformējums; |
|
Tās var būt gan kvantitatīvas 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds; |
|
Svārstības patskaņu kvantitātē Visbiežāk patskaņi [a] un [ā] tiek jaukti 1. Tehniskais noformējums; |
|
Retāk ar nepareizu garu [ā] lieto 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |