Nevēlamās tendences ciešamās kārtas lietojumā Laika gaitā ir iesakņojies viedoklis, ka ciešamās kārtas konstrukciju lietojums valodas praksē no stilistiskā viedokļa ir ierobežojams (Cīrule, Cīrulis et al. 1972, 48; Freimane 1993, 212; Skujiņa 2003, 64).
7.1. Liekvārdība;
|
Ciešamās kārtas formas ir ieteiktsesaka lietot šādos gadījumos: pirmkārt, teikumos, kuros nav minēts darītājs un darbības vārds ir tagadnes 3. personas formā, piemēram, joprojām gausi ar zemi ziemājiem (labāk – joprojām gausi tiek arta zeme ziemājiem) (Freimane 1993, 212), otrkārt, teikumos, kuros centrā ir nenoteiktas personas darbības vārds un līdz ar to darbības subjekts nav skaidri nosaukts, bet ir aptuveni noprotams, piemēram,; parku izposta, bet mūrus atstāj (labāk – parks tiek izpostīts, bet mūri – atstāti) (Strazdiņa 1976), otreškārt, teikumos, kuros nav minēts darītājs un izteicējs izteikts ar darāmās kārtas saliktās tagadnes vai saliktās pagātnes daudzskaitļa 3. personas formu ar -uši, piemēram, Sokrātam pasnieguši kausu ar indi (labāk – Sokrātam tika pasniegts kauss ar indi) (Ceplīte 1985; Freimane 1993, 212).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Kā jau tika iepriekš minēts, ciešamā kārta ir nepieciešama gan gramatisku, gan stilistisku faktoru dēļ, tomēr toās lietojumu nevajadzētu pārspīlēt, lai neapgrūtinātu teksta izpratni.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tomēr mūsdienās ir sastopams tādu pasīva konstrukciju lietojums, kurās iekļnosaukts arī darbības darītājs, turklāt to skaits palielinās, un šī tendence vērojama dažādos valodas paveidos gan mutvārdos, gan rakstveidā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jānis Endzelīns norāda, ka šādas pasīva konstrukcijas ar darītāju ģenitīvā ir sastopamas arī dainās: balti man vaidziņi, ne ūdeņa balināti (Endzelīns 1951, 984). Šādu konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā ir sastopams, reti, tomēr lietišķajā tekstveidē šādi piemēri ir atrodamios gadījumos tas ir atrodams arī lietišķajā tekstveidē, piemēram: Uz doto brīdi metālkonstrukciju krāsojums nav Pasūtītāja pieņemts. (Pretenzija, 10.02.2003.); Informācija nav Valsts policijas apstiprināta ([..)] (Lēmums, 04.11. 2015.).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Darbības veicējs šādos piemēros parasti ir dzīva būtne, kas, pēc teksta rakstītāja/veidotāja domām, tekstveidēā tomēr ir jāpiemin, kaut gan galvenais akcents tiek likts uz darbības objektu. Ņemot vērā to, kaTomēr lietišķajos tekstos šādas konstrukcijas ir reti sastopamauztveres latviešu valodā vispār, lietišķajā tekstveidē tās tomēr nevajadzētu izmantot, lai teksts būtu vieglāk un skaidrāk uztverams visiem: gan tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan tiem, kas to lieto kā svešvalodu. Teikumus būtu ieteicams veidot darāmajāglošanas dēļ labāk aizstāt ar darāmo kārtāu: krāsojums nav pasūtītāja pieņemts (labāk – pasūtītājs nav pieņēmis krāsojumu); informācija nav Valsts policijas apstiprināta (labāk – Valsts policija nav apstiprinājusi informāciju).
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citi piemēri: Minēto grozījumu izdarīšana iepirkuma konkursa nolikumā ir nepieciešama un pamatota ar šādiem, bet ne tikai, zemāk norādītiem normatīviem aktiem ([..)] (Par atklāta konkursa nolikumu, 23.11.2006.); Turklāt valstij atļautās rīcības slieksnis ir ierobežots ar pienākumu ievērot 3. panta fundamentālo principu, proti, „Tautas viedokļa brīvību izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.” (Atklāta vēstule, 05.06.2006.); Ar lietas materiāliem ir pierādītas sūdzības iesniedzēja darbības Ceļu satiksmes noteikumu 314.1. apakšpunkta prasību pārkāpumā. (Spriedums, 09.09.2013.); Lūgums atbrīvot no valsts nodevas samaksas par blakus sūdzību pamatots ar parādnieka slikto mantisko stāvokli. (Lēmums, 16.11.2011.); Tiesa konstatē, ka konkrētajā lietā nav nozīmes policijas darbinieku veiktajām fotofiksāžām, jo pārkāpums pierādīts ar citiem lietas materiāliem. (Spriedums, 25.11.2011.).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Aizvien biežāk lietišķajā tekstveidē parādās ciešamās kārtas konstrukcijas, kurās darbības darītājs ir iekļauts konstrukcijā no (subjekta jeb darbības veicējazteikts ar vārdu savienojumu no (kā) puses. Šādos piemēros darītājs parasti ir dzīva būtne, kas nodrošina ciešamajā kārtā izteiktās darbības norisi, piemēram: Pašvaldības policija un administratīvā inspekcija īpašniekiem 2012. gadā jau sastādījusi 7 protokolus, 2011. gadā tie ir 6, bet 2010. gadā 3 protokoli – neviena soda nauda no īpašnieku puses nav tikusi samaksāta.( (Pārskats, 12.10.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Teikuma pēdējā daļa ir noformēā lietota ciešamajā kārtāa, un darbības darītājs ir iekļautszteikts ar konstrukcijāu no īpašnieka puses.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ja transformētu špēdējo teikuma daļu pārveidotu darāmajā kārtā, veidotos teikums: Neviens īpašnieks nav samaksājis soda naudu.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Darītājs (biežāk dzīva būtne), kas ciešamajā kārtā piesaistīts ar prievārda no konstrukciju, neatbilst latviešu valodas gramatiskajai konstrukcijsistēmai, tas ir kalkots (sk.
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ciešamo kārtu nevajadzētu lietot bez īpašas vajadzības, jo tā padara izteiksmi smagnēja ar darāmo kārtu var izteikties īsāku un grūtāk uztveramuskaidrāk.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Ja ciešamās kārtas lietojumu nenosaka noteikti gramatiski vai stilistiski faktori, tās izmantošanai nav pamata. Tā, pPiemēram, anketas jautājumos Vai jūs esat ieinteresēts hobijos un vaļaspriekos?
7.1. Liekvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Vai Jūs esat ieinteresēts zinātniskajā, tehniskajā un kultūras informācijā? (Sociālās adaptācijas pašnovērtējuma anketa) ciešamās kārtas konstrukcijas bez vajadzības sarežģī teikuma struktūru, un līdz ar to arī paredzamā atbilde var būt neskaidra.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Citi piemēri: Šis līgums var tikt grozīts vai papildināts Pusēm rakstiski vienojoties vai atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. (Līgums, 03.04.2006.); Lūdzam precizēt, kādas OCR metodes var tikt pielietotas numuru zīmju atpazīšanas sistēmā. (Par atklāta konkursa nolikumu 23.11.2006.); Nomas maksa var tikt pārskatīta reizi gadā. (Līgums 01.05.2005.); Transportlīdzekļu distance nevar tikt neievērota, jo RKP robežkontrole notiek saskaņā ar tehnoloģisko shēmu. (Par atklāta konkursa nolikumu 23.11.2006.); Eiropas Parlamenta deputāts varot tikt pieteikts par kandidātu Saeimas vēlēšanās, taču ievēlēšanas gadījumā atteikties no Saeimas deputāta mandāta. (Vēstule 05.06.2006.). Šos piemērus ērtāk ir veidot darāmajā kārtā ar vispārinātas personas nozīmi, jo, kā jau iepriekš tika minēts, lietišķajos tekstos darbības veicējs parasti ir skaidri zināms: līgums var tikt grozīts vai papildināts (labāk – līgumu var grozīt vai papildināt); metodes var tikt pielietotas (labāk – metodes var lietot); maksa var tikt pārskaitīta (labāk – maksu var pārskaitīt); distance nevar tikt neievērota (labāk – distanci nevar neievērot); deputāts varot tikt pieteikts (labāk – deputātu varot pieteikt).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Datīvs dažādās funkcijās tiek plaši lietots arī sarunvalodā, tomēr šajā rakstā analīzei tiks izmantoti galvenokārt rakstu valodas paraugi gan no plašsaziņas līdzekļiem (arī interneta valodas piemēri, kas iegūti ar Google (turpmāk tekstā (G)) meklētāju), gan daiļliteratūras, gan studentu pētnieciskajiem darbiem, kas nereti visai labi parāda dažādas valodas attīstības tendences.
7.2. Mazvārdība;
|
Edīte Hauzenberga-Šturma raksta: „[..] slieksme uz analiītisku saistīšanas veidu sintaksē iekļaujas normālajā indoeiropiešu valodu attīstības gaitā, un tādēļ jo vairāk pārsteidz pretējā tendence, kas modernajā latviešu valodā arvien noteiktāk vērojama pēdējos gadudesmitos, proti, tendence vēl nesen parastu prepozicionālu savienojumu vietā, ar vai bez pastiprinājuma ar adverbu, izteikties ar vienkāršu locījumu, bez prepozīcijas.” (Hauzenberga-Šturma 1992 [1967], 93) Autore min šādus piemērus, kur gaidāmā prievārdiskā savienojuma vietā lietots datīvs: lai izbēgtu vasaras karstumam, centies to citu acīm slēpt, prata izvairīties mobilizācijai, mēs nedrīkstam atsvešināties viens otram, uzņemties morālo atbildību šādai rīcībai, ieinteresēt latviskajam garam, kultūrai un tradīcijām (Hauzenberga-Šturma 1992 [1967], 94–95).
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Hauzenberga-Šturma saskata šādus minētās parādības cēloņus: 1) dažos gadījumos konstrukcijas ar datīvu varētu būt sarežģītākas konstrukcijas vienkāršojums, piem., apiet galdam apkārt, pārpeldēt upei pāri, pieiet logam klāt, uzklāt galdam virsū; 2) datīva/instrumentāļa vispārinājums daudzskaitlī pēc prepozīcijām (proti, daudzskaitlī vienmēr ir datīvs, un prepozīcija varētu būt lieka); 3) zināmas semantiskas pārvirzes, proti, lokāla nozīme zūd, vietas apstāklis kļūst par datīva objektu: vārdi nobira no lūpām/vārdi nobira lūpām (tātad semantiskas pārvirzes notiek vispirms, un tikai pēc tam tās gūst atspoguļojumu formā, proti, vietu sāk interpretēt kā objektu); 4) bailes lietot nepareizus prievārdiskus savienojumus, kas radušies pēc citu valodu parauga.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Hauzenberga-Šturma atzīst: „Nav viegli arī šai gadījumā vilkt visai relāatīvo robežu starp kļūdu un valodas pārmaiņu, jo spriedumu lielā mērā noteiks spriedēja paaudzes piederība.” (Hauzenberga-Šturma 1992 [1967], 93) Tomēr jēdzieniskās attieksmes starp teikuma locekļiem precīzāk izsakāmas ar prievārdu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
|