Latviešu valodā darbības vārdus teikumā ir iespējams noformēvar būt darāmajā vai ciešamajā kārtā, kas izriet no kontekstuālās nepieciešamības uzsvērt darbības subjektu (darbības veicēju) vai darbības objektu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pētījuma „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” (2002) nodaļā par darbības vārda ciešamo kārtu ir analizēta pasīva konstrukciju lietojuma statistika un konstatēts, ka literārās valodas attīstībā var izšķirt trīs posmus: līdz Bībeles pirmā tulkojuma iznākšanai 1689. gadā – šo posmu raksturo neliels ciešamās kārtas konstrukciju lietojums; no pirmās Bībeles līdz 19. gs. vidum – šajā posmā vērojams krass ciešamās kārtas konstrukciju skaita palielinājums, ko noteica tulkojuma oriģinālvalodas stila specifika; no 19. gs. vidus līdz mūsdienām – šim posmam raksturīga tendence samazināt pasīva konstrukciju lietošanu (sk. Veidemane 2002, 415). 210. gadsimtās. ir vērojams, ka ciešamās kārtas lietojums tekstveidē atkal ir palielinājies, un pasīva konstrukcijas ir sastopamas visos valodas paveidos. Šķiet, no pašreizējā skatu punkta minētajam dalījumam būtu pievienojams ceturtais posms – no 20. gs. nogales līdz mūsdienām, ko raksturotu ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežuma paliellietojuma paplašināšanās, tomēr šādam apgalvojumam būtu nepieciešami papildu statistiski pētījumi, izmantojot jau izstrādātus parametrus.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Pētot jau apstrādātos datus, var secināt, ka ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežums irvarētu būt atkarīgs no dominējošās kontaktvalodas, proti, laikā, kad Latvijas teritorijā galvenā kontaktvaloda ir ģermāņu grupas valoda, latviešu valodā palielinās pasīva konstrukciju lietojuma biežums.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Arī pašam bērnam tiks jautāta piekrišana mērījumu veikšanai. (Vēstule, 25.09.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
|
Ja rakstiskajā procedūrā lēmums netiek pieņemts, šo jautājumu izskata nākamajā klātienes sēdē. (Nolikums, 01.11.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Valentīna Skujiņa uzskata, ka lietišķās valodas specifika paredz ciešamās kārtas konstrukciju iesaisti dokumentu tekstveidēos (noteikumos, instrukcijās, sludinājumos u. tml.), jo tādējādi var uzsvērt nepieciešamību veikt kādu darbību noteiktos apstākļos, noteiktā laikā un, neminot darītāju, uzsvērt pagātnē veiktas darbības rezultāta klātesamību tagadnē: darbs ir pabeigts, raksts ir uzrakstīts, tilts ir uzbūvēts, līgums ir noslēgts (un tātad patlaban ir spēkā) (Skujiņa 2003, 64).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ciešamās kārtas konstrukciju izvēle lietišķajā tekstveidē ir saistāma ar noteiktiem gramatiskiem un stilistiskiem faktoriem, jo šīs konstrukcijas: palīdz akcentēt darbības objektu, kā arī darbības rezultātu; kļūstot par klišejām, standartizē un atvieglo saziņu lietišķajā tekstveidē; palīdz izvairīties no informācijas nevajadzīgas atkārtošanas; ļauj tekstu noformēt atbilstoši formālās etiķetes prasībām.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Lietišķajā tekstveidē ciešamās kārtas konstrukcijas tiek izmantotas, lai akcentētu darbības objektu, jo uz to ir vērsta darbība, un tas adresātam no semantiskā viedokļa ir svarīgāks. Tā, pPiemēram, teikumā Pieteicējam ir uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. (Spriedums, 25.11.2010.), galvenā uzmanība ir vērsta uz sodu, nevis uz darītāju, kas šo sodu ir piešķīris.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Ciešamās kārtas konstrukcijas tiek lietotas arī tādēļ, lai uzsvērtu darbības rezultātu, piemēram: Līgums ir sastādīts un parakstīts divos eksemplāros uz trim lappusēm katrs. (Līgums, 01.08.2005.); Iestāde par tiesas sēdes vietu un laiku tiks informēta likumā noteiktajā kārtībā. (Spriedums, 09.09Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir noteikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 29. panta astoto daļu (Par atklātā konkursa nolikumu 23.11.201306.). Šādos piemēros svarīga ir nosauktā darbība, kas ietver galveno informatīvo slodzi, un konstrukcija kopumā akcentē darbības rezultātu, neizceļot darītāju.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Lietišķā valoda ir klišejiska, tāpēc tajā bieži vien tiek reproducēveidotas valodas vienības pēc viena un tā paša parauga. Šī iemesla dēļ viena tipa dokumentos vai arī līdzīga veida konstrukcijās biežiteikumos atkārtojas vienas un tās pašas ciešamās kārtas konstrukcijas. Tā, pPiemēram, līgumu tekstos regulāri ir sastopamas tādas frāzes kā līgums ir sastādīts divos eksemplāros; tiek noteikti šādi pienākumi; visi strīdi tiek izskatīti tiesā; tiek risināts sarunu ceļā; līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku; tiek noteikts pārbaudes laiks; no brīža, kad līgums ir parakstīts; līguma nosacījumi var tikt grozīti vai papildināti, pusēm par to vienojoties u. c. No vienas puses, šāds klišejiskums ir vērtējams pozitīvi, jo atvieglo lietišķās videso saziņu, tomēr, no otras puses, tas ierobežo citas līdzvērtīgas valodas izteiksmes iespējas.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Ciešamās kārtas konstrukciju vietā reizumis precīzākas un iederīgākas var būtir darāmās kārtas konstrukcijas, kas ļauj tekstā nosaukt darbības veicēju. Tā, pPiemēram, frāze darbiniekam tiek noteikts pārbaudes laiks kontekstā varētu būt pārprotama un dažādi interpretējama, jo nav skaidri uztveranosakāms darbības veicējs, savukārt darāmās kārtas konstrukcija darba devējs nosaka darbiniekam pārbaudes laiku ir nepārprotama.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Ciešamās kārtas konstrukcijas var palīdzēt tekstveidē izvairīties no informācijas atkārtošanas, lai vairākkārt izteikumā nebūtu vairākkārt jāmin viens un tas pats darbības veicēītājs.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vienā lietišķajā tekstā bieži dominē viens darbības veicējs, tāpēc tā atkārtošana rada neveiklu un smagnēju izteiksmi, turklāt ir arī lieka, jo darbības darītājs ir skaidri saprotams pēc konteksta. Šādos piemēros ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz novirzīt adresāta uzmanību uz tekstapašu darbību un objektu, neatkārtojot identisku darāmās kārtas konstrukciju, piemēram: SIA „XXX” pilnvaro darbinieci YY iesniegt VID Centra rajona nodaļā iesniegumu par 10 pavadzīmju numuru piešķiršanu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Piemēra pirmajā teikumā ir lietota darāmā kārta, kurā ir nosaukts darbības veicējs SIA „XXX” un darbības objekts YY, savukārt otrajā teikumā strukturāli līdzīgau informācijau ir iekļautzsaka ciešamās kārtas konstrukcijā, lai atkārtoti nebūtu jāmin darbības veicējs un uzmanība tiktu koncentrēta uz objektua.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lietišķajā tekstveidē ciešamās kārtas konstrukcijas parasti izmanto, noformējot atsauces uz normatīvajiem aktiem, tiesību normām vai citiem likumisku ierobežojumu avotiem. Šāda tipa konstrukcijās darbības darītājs ir vispārzināms – tas galvenokārt ir valsts likumdošanas varas vai izpildvaras īstenotājs.
7.1. Liekvārdība;
|
Nav vajadzības minēt konkrētā likuma izstrādātājus, jo viņu atbildība ir ar likumu noteikta un vispārzināma arī ārpus konkrētā dokumenta teksta.
7.1. Liekvārdība;
|
Tātad darbības veicējs netiek minēts nevis tāpēc, ka tas nebūtu zināms, bet gan tādēļ, ka tas visiem ir ļoti labi zināms un skaidri definētir pašsaprotams.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Turklāt lielākoties šis darbības veicēdarītājs vismaz viena dokumenta robežās ir viens un tas pats, tāpēc ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz izvairīties arī no darbības veicējatā atkārtotas nosaukšanas. Šāda izteiksmes īpatnība ir tipiska lietišķās valodas pazīme: Administratīvā atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173. panta pirmajā daļā.. (Vēstule, 20.03.2008.); Iedzīvotāju reģistra likuma 3. pantā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistra uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušo personu uzskaiti ([..)] (Lēmums, 15.04.2011.); Administratīvā procesa likuma 375. panta pirmajā daļā norādīts, ka iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumus (nolēmumu). (Paskaidrojums, 16.05.2013.). 4.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ciešamās kārtas konstrukciju izvēle ir saistāma arī ar iespēju nodrošināt lietišķā teksta atbilsmi formālas etiķetes prasībām, kas pieprasa oficiālumu un neitrālu izteiksmi.
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Vēl viens piemērs: Bez pirkuma apliecinoša dokumenta garantija netiek nodrošināta. (Garantijas talons, 11.02.2006.). Šajā piemērā darāmās kārtas pretstatāmā gramatiskā konstrukcija būtu es nenodrošinu / mēs nenodrošinām / iestāde nenodrošina u. tml., kas padarītu tekstu personiskāku, tāpēc ciešamās kārtas konstrukcija ir iederīgāka.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|