Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Ja žagu vai šķavu periodiskumu vēl varētu uztvert kā skaitāmu priekšmetu, t. i., fizioloģisku norišu, secību, tad, piemēram, izsitumu gadījumā vienskaitlis nav loģisks – izsitumi ir sīku plankumiņu, vāšu vai pūslīšu kopums uz ādas vai gļotādas (Guļevska 1987, 327).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī termina nozīmē ir tikai daudzskaitlis – izsitumi, bullozi izsitumi, izsitumu periods, izsitumu tīfs u. tml. (sk. https://termini.gov.lv/atrast/izsitumi/lv).
1. Tehniskais noformējums;
Tas, ka gramatikās u. c. latviešu valodas aprakstos netieši par lietojamām atzītas arī abstraktu nojēgumu vienskaitļa formas, radījis ļoti neskaidru situāciju gan formu lietojumā, gan to normēšanā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tā kā paralēli tiek lietoti gan daudzskaitlinieki rūpes, sāpes, bailes, dusmas utt., gan to vienskaitļa formas, tad rodas pamatots jautājums – vai visi vienskaitļa formu gadījumi ir iederīgi un attaisnojami: (26)a. Arī tā finansējuma piesaiste pilnībā ir paša Centra rūpe. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Katrai dusmai un aizvainojumam ir kāds iemesls. (lvTenTen14) Kā redzams (26)–(29) piemēros, lielākoties abstraktu nojēgumu vienskaitļa formas lietojums tiek izmantotas kā stilistiskas izteiksmes līdzeklis, taču jāatzīst, ka tas notiek bez pietiekama pamatojuma.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Otrkārt, normatīvā aspektā tomēr pietrūkst skaidrāku norādījumu, kādos gadījumos – ja vispār – būtu akceptējamas daudzskaitlinieku vienskaitļa formas.
3. Vārddarināšana;
Tādi vispārīgi formulējumi kā „daudziem šīs grupas daudzskaitliniekiem iespējamas vienskaitļa formas, sevišķi dzejas valodā” vai “„vairākus šīs grupas lietvārdus [daudzskaitliniekus] var lietot arī vienskaitlī, mainot vārda nozīmes nokrāsu” valodas lietotājos, visticamāk, ir radījušis priekšstatu, ka lielāko daļu daudzskaitlinieku iespējams lietot vienskaitlī.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Poētiskums var piemist ne tikai dzejai vai daiļprozai, bet arī sarunvalodai vai atsevišķiem literārās valodas valodas lietojuma gadījumiem.
7.1. Liekvārdība;
Ceturtkārt, daļai daudzskaitlinieku (it īpaši vielas vai masas nosaukumiem), vērojama nozīmes attīstība tādā ziņā, ka šiem vārdiem iespējams lietot abu skaitļu formas bez nozīmes atšķirības, piemēram, ķimikālijas un ķimikālija, siekalas un siekala.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vai šādu gadījumu skaits pieaugs, to šobrīd grūti prognozēt, to rādīs latviešu valodas lietvārdu semantiskās sistēmas attīstība.
7.1. Liekvārdība;
Taču daļai daudzskaitlinieku, iespējams, būtu jāpārskata to leksikogrāfiskais apraksts vārdnīcās, šķirklī iekļaujot arī norādi par vienskaitļa formām, kā arī jāpapildina piemēru materiāls, lai būtu pārstāvēti abi skaitļi.
7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodas sakarkontekstā te uzmanība pievēršama vācu, krievu un angļu valodai, turklāt ne tikai mūsdienu, bet arī 19. un 20. gs.adsimta tekstos, kad īpaši strauji veidojās un attīstījaās latviešu literārā valoda. Šai rakstā citu valodu ietekme daudzskaitlinieku lietojumā tuvāk nav aplūkota, jo nepieciešami plašāki dažādu valodu sastatāmie pētījumi atšķirīgu stilu un žanru tekstos.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kausas pilskalns (Ludzas raj.ona Pasienes pag.astā) atradās Zilupes kreisajā krastā netālu no Latvijas un Krievijas robežas.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pilskalna plakums bija tikai līdz 25 m plats, bet toties 130 m garš.
7.1. Liekvārdība;
Tanī patšā gadā pilskalnu plašāk aprakstīja E. Brastiņš, pilskalna pakājē atklājot arī apmetnes kultūrslāni.
7.3. Neiederīgs vārds;
Spriežot pēc arhīvu dotumiem, nākošamo reizi pilskalns tika speciālistui apsekotsja pilskalnu tikai 1979. gadā, kad arī tika konstatēts, ka pilskalns irtas iznīcināts.
4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Iespējams, ka kāda nozīme pilskalna iznīcināšanā bijaa saistāma ar kļūdaiu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, jo pieminekļa oficiālā novietnea bija nepareizi atzīmēta pat citā rajonā – Krāslavas raj.ona Šķaunes ciema padomes teritorijā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kaupra kalna pilskalnā (Rēzeknes raj.ona Viļānu pag.astā) grants rakšana aktivizējās 1960 -to20. gadsimta 60. gadu beigās un 1970-to70. gadu sākumā,. Tika pilnīgibā norokotakti abusi grāvjusi un vaļņusi, kas nodalīja plakumu, kā arī daļu paša pilskalna.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Kad Dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības biedrības komisijai 12. novembrī uz vietas pārbaudotīja pilskalnu, komisijas acu priekšā, norokot līdz 0.5m tika grābta un izvesta grants, norokot apmēram pusmetru biezo kultūras slāni,.
6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
notika grants grābšana un izvešana, koDarbus veica Rēzeknes vVispārējās celtniecības tresta Viļānu iecirkņa ekskavatorists;, granti veda projām vairākas smagās automašīnas.
2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;