Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Tā, piemēram, otrā nozīme ‘norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts’ (Nopirkt grāmatu priekš abiem.), trešā nozīme ‘norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts’ (Sagādāt produktus priekš pusdienām.).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tā, protams, valodas normēšanā nevajadzētu būt, jo vārdnīcas ir viens no svarīgākajiem valodas prakses, t. sk. gramatikas jautājumu, uzziņu avotiem.
1. Tehniskais noformējums;
Vārdnīcu, it īpaši elektronisko, materiāls prasa sevišķu atbildību, jo tieši šos avotus visplašāk izmanto valodas lietotāji, kuri ne vienmēr pievērš uzmanību dažādām gramatiskām niansēm, stilistiskām norādēm, izvēlētajiem piemēriem u. tml. Tāpēc nebūtu ieteicams steigties ar dažādu valodas gramatiskās sistēmas variāciju iekļaušanu gramatikās, vārdnīcās u. c. materiālos literārās normas statusā, pat ja atkāpes ir ļoti izplatītas un valodas kultūrā par tām rakstīts jau ilgstoši.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus, lai cik tas nešķistu pašsaprotami, svarīgi ir rūpēties arī par dažādu tekstu kvalitāti, t. i., par labiem un žanriski daudzveidīgiem mūsdienu latviešu literārās valodas paraugiem, kas sniegtu laikmetīgu priekšstatu par valodas gramatisko sistēmu un tās normu īstenošanos.
1. Tehniskais noformējums;
Tas liek domāt, ka neiederīgas lietvārda skaitļa formas nav tikai valodas lietotāju nevērība un ka izskaidrojums varētu būt meklējams lietvārdu skaitļa lietojuma atšķirībās dažādos valodas paveidos, to atspoguļojumamā normatīvos avotos, kā arī valodu savstarpējos kontaktos. Šai rakstā uzmanība pievērsta daudzskaitlinieku lietojuma aktualitātēm, balstoties uz Kitijas Nagles 2019. gadā aizstāvēto maģistra darbu „Vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku lietojums latviešu valodā” (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju noslēgumā; darba vadītāja – Andra Kalnača).
6.1. Saistāmība;
Iepriekš definīcijā minētā priekšmetu formālā klasifikācija pēc galotnēm attiecas tieši uz otrās grupas, t. i., neskaitāmiem, lietvārdiem – šai gadījumā vienskaitļa vai daudzskaitļa formai nav tieša sakara ar priekšmetu daudzumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Lietvārda viena vai otra skaitļa formu, resp., vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku, veidolu nosaka valodas tradīcija (Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002, 52–53; Smiltniece 2013, 338), kas ne vienmēr ir konsekventa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirībā no vārdiem siekalas un sviedri “„Latviešu valodas vārdnīcas” šķirklī asaras norādīta arī vienskaitļa forma asara, lai gan visi piemēri, ieskaitot frazeoloģismus, ietver tikai daudzskaitļa formu (Guļevska 1987, 77; sk. arī https://tezaurs.lv/asaras).
1. Tehniskais noformējums;
Turpretī (8) piemēri ar siekalu, šķiet, ir uz robežas starp vārdformas stilistisku lietojumu un tādiem lietvārdiem kā iepriekš minētie asinis, māli, smiltis, kam iespējamas abas skaitļa formas bez stilistiskas un arī nozīmesemantiskas atšķirības.
7.1. Liekvārdība;
Tomēr valodas kultūras aspektā neitrālāks un iederīgāks būtu „tradicionālais” daudzskaitlis siekalas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Daudzskaitļa forma griķi šai gadījumā nav piemērota, teikuma daļa būtu jāpārveido [..] medus ir gaišāks nekā parasti. (11b) piemērs faktiski norāda uz runātu valodu, kurā tiek plaši izmantota metonīmija, kas var izpausties arī kā daudzskaitlinieku lietojums vienskaitlī (sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;
Kā norādījusi Gunta Smiltniece (2013, 342), dažādu augu nosaukumus, kuri ir daudzskaitlinieki, iespējamas lietot vienskaitlī, ja tiek runāts par vienu atsevišķu augu vai arī šo vārdu lieto vispārinātā nozīmē, apzīmējot augu sugu vai kā terminu (sk. arī Ahero et. al. 1959, 387), piemēram, lielā nātre, sīkā nātre, tīruma sinepe, parastā dille, rūpnieciskais cigoriņš, Tatārijas griķis, vasaras rapsis, ziemas rapsis (sugu nosaukumi no https://termini.gov.lv/).
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, ka tādos piemēros kā (12b), (12d), (12e) izpaužas krievu valodas ietekme, kur atšķirībā no latviešu valodas augu un to sugu, augļu, dārzeņu, pārtikas produktu u. c. priekšmetu kopums tiek nosaukts vienskaitlī (sk., piemēram, Paegle 1989, 80; Corbett 2000, 80; par nevēlamām vienskaitļa formām vispārinājuma nozīmē un krievu valodas ietekmi sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;
Jāatzīst, ka vienu un to pašu vārdu lietojums daudzskaitlinieka funkcijā un vienskaitlī terminoloģiskās vārdkopās valodas lietotaājos tomēr rada neskaidrību, kā arī vājina daudzskaitlinieku statusu kopumā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Garšā jaušama karamele. (lvTenTen14) b.[..] alus dzidrs smukā krāsā. nav pārgāzēts un labi tur putu... esmu ticis līdz pusglāzei, un kāds puscentimetrs putas joprojām ir virsū.
1. Tehniskais noformējums;
Arī daudzskaitlinieks atkritumi (Guļevska 1987, 89) nereti dažādos tekstos tiek lietots vienskaitļa formā: (19)a.[..] turklāt tā pēc vienreizējas izmantošanas ir atkritums. (LVK2018) b.[..] divi garāmgājēji pamanījuši atkrituma tvertnē saini. [..]. (LVK2018) c.[..] paliek plēves, kas kā atkritums ir jāsavāc. (LVK2018) d.[..] pudeles ir ļoti plaši izmantots iepakojums un arī dabā visbiežāk sastopamais atkritums. (LatvianWaC) Tā nešaubīgi ir valodas kļūda, kas, protams, būtu jālabo, visos gadījumos vienskaitļa vietā liekot daudzskaitli, jo minētajos (19) piemēros nekādas stilistiskas papildinformācijas nav.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Interesants ir arī daudzskaitlinieka ziepes vienskaitļa formu gadīlietojums.
7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt vārdnīcu vietnē www.tezaurs.lv minēts, ka vārdu savienojumam ir vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa (sk. https://tezaurs.lv/ziepes).
1. Tehniskais noformējums;
Var uzskatīt, ka vienskaitļa formas lietojums te ir lieks, jo frazeoloģismam jau tāpat piemīt sarunvalodas vai pat vienkāršrunas nozīme, bet, runājot par ziepēm kā mazgāšanas līdzekli, vienskaitlis ziepe nevajadzīgi radapiešķir vienkāršrunas iespaidu visam tekstam kopumā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodā vērojams arī šo vārdu lietojums vienskaitlī, ja teksta autoram nepieciešams radīt šķietami neformālāku saziņu, draudzīgāku izteiksmi: (22)a.Garastāvoklis tīri labs, toties šodien parādījās kaut kāda iesna. (lvTenTen14) b.[..] ja arī uznāk kāds krekšķis vai iesna, tad tiekam cauri ar mīlestību, atbilstošu uzturu, tējiņām. (lvTenTen14) c.[..] kāda nebūtiska iesna vai klepus. (lvTenTen14) (23)a.[..] tas ir bijis kāds parasts izsitums. (lvTenTen14) b.
1. Tehniskais noformējums;