Aptuveni 13 miljonus vārdlietojumu lielais korpuss, kurā iespējams meklēt pēc dažādiem parametriem, ļauj skaidrot politiskās runas kopsakarības.
6.1. Saistāmība;
|
Saeimas laikā ir priecājusies par savu kārtas numuru: Man šķiet, es esmu trīspadsmitā, man tāds jauks cipars ir iekritis. (Saeimas korpuss) S. Tomēr vairumā gadījumu šis skaitlis lietots konkrēta daudzuma vai secības nosaukšanai, tāpēc sīkāk Saeimas korpusā šoreiz aplūkoti laikā no 1993. gada līdz 2016. gada beigām biežāk lietotie vārdu savienojumi, kuru atkarīgais komponents ir “trīspadsmit” vai “trīspadsmitais”.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
8. Tekstveide;
|
Tālāk minētais skaitļa vārds tiks aplūkotis divios sadarbībā ar Rēzeknes Augstskolu un Vītauta Dižā Universitāti (http://hipilatlit.ru.lv/lv/) izstrādātieajos korpusios.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Piemēram, kārtas skaitļa vārda forma MuLa atrasta piecas reizes triju autoru tekstos.
7.2. Mazvārdība;
|
Acīmredzot pareizrakstības nostiprināšanai vajadzētu ilgāku laika posmu, vairāk vienotības un, protams, arī un plašāku tekstu korpusu.
7.1. Liekvārdība;
|
Paralēlajā korpusā LiLa, kurš ir vairāk nekā astoņus miljonus vārdlietojumu liels, vārda daļa “trīspads”mit atrasta kopumā 102 reizes: 22 reizes latviešu-–lietuviešu korpusā, 80 – lietuviešu-–latviešu korpusā.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
3. Vārddarināšana;
|
Ne tādēļ, ka lietuvieši mazāk baidītos no „nelaimīgā” skaitļa minēšanas, bet acīmredzot tādēļ, ka lietuviešu oriģinālliteratūra korpusā ievietota vairāk nekā latviešu oriģinālliteratūra. Šajosā korpusosā var gan iemācītiesnoskaidrot, kā “trīspadsmit” ir lietuviešu valodā, gan skatīt, kādā kontekstā tas lietots un vai, piemēram, vai lietuviešu valodā ir saistīts ar kaut ko nelāgu.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vispārīgi aplūkojot korpusus, šķiet uzkrītoši, cik populārs var būt šī skaitļa vārda lietojums atsevišķu autoru darbos, piemēram, Jurga Ivanauskaite (Jurga Ivanauskaitė) to lieizmantojusi 50 reižu no visām 80 korpusā kopumā atrastajām vārdformām, savukārt latviešu-lietuviešu korpusā no 22 atrastajām vārdformām Anitas Liepas darbā “„Ekshumācija” tas parādās deviņas reizes. Runas korpusi Runas tehnoloģiju izstrādei un runātās valodLai gan bieži lietots, arī šajos darbos tas parasti nav saistīts ne ar ko nelāgu. Jurgas Ivanauskaites prozā šim „nelaimīgajam” skaitlim ir drīzāk maģiska konotācija: Stāvot kalna pakājē, var redzēt tikai tās spirālisko smaili ar trīspadsmit vijumiem, kas simbolizē trīspadsmit garīgos pakāpienus, kuri mūsu aptumšoto ikdienišķo apziņu šķir no apskaidrotā Budas esības. Ar nepatīkamām asociācijām, balstoties uz LiLa datiem, gan latviešu, gan lietuviešu oriģinālliteratūrā saistās 13. janvāris, piemēram, latviešu – Ir piektdiena un trīspadsmitais janvāris, kas jau pēc noklusējuma neko labu nevēsta, un lietuviešu – Tajā baismīgajā trīspadsmitā janvāra naktī... Trīspadsmit runas korpusos Runas tehnoloģiju izstrādei un runas pētījumiem MIL ir izveidoti arī divi runas korpusi, kuru apjoms ir 8 stundas 44 minūtes (LaRKo; http://larko.ailab.lv) un 100 stundas (RK; nav publiski pieejams) un 100 stundas (RK).
8. Tekstveide;
|
Savukārt, lai pētītu bērnu valodas attīstību, izstrādāts “„Morfoloģiski marķēts longitudināls bērnu runas korpuss” (Bērnu runas korpuss; http://lamba.korpuss.lv).
1. Tehniskais noformējums;
|
Visos runas korpusos audiomateriāli transkribēti t. s. ortogrāfiskajā transkripcijā, kas ir burtiska sacītā atveide rakstos mašīnlasāmā formā, ievērojot latviešu valodas vārdu pareizrakstības principus. Tas nozīmē, ka tiek pierakstīts viss teiktais, arī pārteikšanās, vārdu atkārtojumi, neskaidri izrunāts teksts. Interpunkcija ortogrāfiskajā transkripcijā netiek izmantota, runātais tiek pierakstīts vārdiem, tostarp rakstot gan ciparus, gan arī saīsinājumus.
7.1. Liekvārdība;
|
Papildus tekstā tiek norādīti arī neverbālie elementi, pauzes un teksts svešvalodā (piemēram, (.h) norāda ieelpu) un pauzes (piemēram, (.) norāda klusuma pauzi), bet netiek izmantotas pieturzīmes.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Līdzīgas atkāpes no pareizrunas normām jau iepriekš aplūkotas rakstu krājumā “„Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” (Auziņa 2014).
1. Tehniskais noformējums;
|
Bērnu runas korpusā redzams, ka skaitliļa vārds “trīspadsmit” lietots tikai vecāku runā un, protams, bez nelāgas pieskaņas. Tas parādās, piemēram, skaitot: (viena (1.54) divas (2.03) trīs (1.69) četras (1.78) piecas (0.92) sešas (0.94) septiņas (0.76) astoņas (0.71) deviņas (0.66) desmit (1.15) vienpadsmit divpadsmit (0.48) trīspadsmit (0.47) četrpadsmit piecpadsmit (1.07) sešpadsmit (.) septiņpadsmit un (0.94) astoņpadsmit (0.33) nu re (2.91)) vai iepazīstino. Tāpat skaitļa vārds trīspadsmit parādās runas situāciju (as aprakstā: šodien ir (.) ē trīspadsmitais maijs (.h) ir pāri astoņiem jau vakarā mēs vēl (.) un tagad Bērns1 ar Bērns2J. ar A. te taisa klučus lielajā istabā (.h) ir izmests konstruktors un es ceru ka viņi atgriezīsies istabā un mēs varēsim turpināt runāt (.)).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Varētu pat teikt, ka ir izveidojies savdabīgs skaitļa “vārda trīspadsmit” korpuss, kurš noteikti ir papildināms, bet kurā nav pārāk daudz liecību par trīspadsmit kā maģisku vai nevēlamu skaitli.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Kad šis „nelaimīgais” skaitlis un „stindzinošie” valodas piemēri tik aukstasinīgi iztirzāti un izanalizēti dažādos kontekstos un ar dažādām pieejām, var uzelpot – latvieši īpaši nesirgst ar triskaidekafobiju.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai arī cik nelāgs reizēm šķistu šis skaitlis, ir dzīve arī pēc trīspadsmitā datuma.
7.2. Mazvārdība;
|
Un, bez šaubām, komentāri par valodu būs arī pēc “krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 13. numura, bet tie jau nākamajā, 14. numurā.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Inta Urbanoviča Ciešamā kārta lietišķajā tekstveidē Ievads Lietišķā valoda ir vienas no literārās valodas izpausmes jomāveidiem, un gadsimtu gaitā dažādu tradīciju ietekmē tā ir kļuvusi par savdabīgas un specifiskas valodiskās izteiksmes apkopojumu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pēdējo gadu laikā lietišķā valoda ir ieguvusi daudz plašāku lietojuma diapazonu – tā vairs nav tikai normatīvo aktu vai administratīvo dokumentu sausā valoda, bet gan ir kļuvusi par plašu komunikatīvo sistēmu, kas izpaužas gan mutvārdos, gan rakstveidā ļoti daudzveidīgā kontekstā.
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Lietišķajai valodai ir raksturīga savapiemīt stilistiskā savdabība, kas ļauj to nošķirt no citiem valodas paveidiem.
6.5. Izteicēja izveide;
|