Ja tas ir laika jomai piederīgs, tad cik ilgs tas valodas dzīvē tas būtu?
6.4. Vārdu secība;
|
Ik gadu tiek organizēta akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Nosakot latviešu valodu par vienīgo valsts valodu Latvijas Republikā, Satversme neierobežo šodien tik aktuālo mazākumtautību valodu lietojumu.
7.1. Liekvārdība;
|
Patērētāju apkalpošana biežāk tiek uzticēta darbiniekiem ar labām latviešu valodas, krievu valodas, krievu un angļu valodas zināšanām un prasmēm, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju komunicētsazināties viņiem vēlamajā valodā.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tieši uzņēmuma darbinieku valodu prasmes lielā mērā nodrošina uzņēmuma konkurētspēju tirgū.
4.1. Lietvārds;
|
Dibinot jaunu uzņēmumu, uzņēmējam ir nepieciešams darbaspēks.
7.1. Liekvārdība;
|
Ja darbaspēka pieprasījums pēc tā netiek apmierināts, tiek kavēta uzņēmuma attīstība.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Pēc 1991. gada šī darbaspēka migrācijas plūsma ir sarukusi, savukārt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā darba meklējumos ārpus Latvijas ir izbraukusi liela daļa izglītoto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kam itostarp ar labasām latviešu valodas un citu valodu zināšanasām.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Darbaspēka trūkums ir kļuvis par vienu no lielākajiem šķēršļiem uzņēmumu attīstībā, kas, iespējams, ir veicinājiiemesls darba devēju joprojām pielaidīgākuai attieksmei pret darba ņēmējiem bez latviešu valodas zināšanām. Šajos apstākļosprasmes. Šī iemesla un gribas trūkuma dēļ ir apgrūtinoši nodrošināt un ievērot valsts valodas hierarhijas principu.
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Nereti jāsaskaras ar situācijām, kad darbinieki valsts valodu zinaprot, bet nelieto.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Bez Satversmes šo uzdevumu veic Valsts valodas likums, ko Saeima pieņēma 1999. gada 9. decembrī un kas stājās spēkā 2000. gada 1. septembrī. Valsts valodas likums stājās tobrīd spēkā esošā Valodu likuma vietā. Pašlaik spēkā esošais Valsts valodas likums tapa laikā no 1995. gad (VVL 2000) stājās spēkā Valodu likuma vietā (VL 1989). Tagadējā Valsts valodas likuma izstrāde sākās 1995. gadā un notika smagā cīņā ar opozīcijas piesaistītajiem Eiropas Padomes un EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija) ekspertiem, kuru mērķis bija liberalizēt daudzas normas, kas skāra kā valodas prasmes līmeņu noteikšanu, tā valodas lietojumu uzņēmējdarbībā;. Par Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs), vadoties no Valsts valodas likuma 26. panta, pārrauga tā ievērošanu Latvijas Republikālikuma pārraugu Latvijas Republikā ir noteikts Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs).
8. Tekstveide;
|
CentraTā darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Centra uzdevumu īstenot ir iespējams, piepildsasniedzot Valsts valodas likuma mērķus, proti, nodrošinot: latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā; mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas; latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas nozīmē, ka atšķirībā no valsts un pašvaldību iestādēm, kurās valsts valodā jāprot runāt visiem darbiniekiem, neatkarīgi no amata (atšķiras tikai apjoms), - privātajā sfērā valsts valoda jāprot tiem darbiniekiem, kuru amata pienākumos ietilpst kaut viena no uzskaitītajām likumīgām sabiedriskajām interesēm. Arī uz profesijām privātajā sektorā attiecas atbiLietojuma apjoms katrai profesijai noteikts Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 733 „Noteikumi par valstošs valodas lietojuma apjoms, kas ir regulēts Ministru kabineta noteikumoszināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (MK 733, 2009).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
8. Tekstveide;
|
Rīgā un Latgales reģionā, īpaši reģiona lielākajās pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē –, to etniskā sastāva dēļ biežāk nākas saņemt sūdzības par Valsts valodas likuma prasību neievērošanu, bet konkrēti, par latviešu valodas neprasmi vai šīs prasmes nepietiekamību.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Zemgalē un Vidzemē situācija ir labāka, jo šajos reģionos nevaldav tik raksturīga citas valodas, (parasti – krievu –) pašpietiekamība. Šis pats kritērijs kalpo par ir izšķirkliošs arī iestāžu un organizāciju sniegtajaiā publiskajaiā informācijaiā jebkādā formātā – audio, video, rakstiski, mutvārdos un jebkādos publiskos informācijas nesējos.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču gan valsts, gan pašvaldību iestādes šos noteikumus reizēm apiet, jo informācija bukletos, brošūrās, pašvaldības izdotajās avīzēs, kurās atspoguļota informācijas ziņas par institūcijas darbību valsts valodā un svešvalodā, netiek izsniegta personām pēc to pieprasījuma, bet gan patvaļīgi izvietota publiski vai arī personu pastkastītēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka ": „Uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus".” (VVL 2000) Tātad privātajā sfērā uzrakstiem jābūt valsts valodā, pirmkārt, ja tie skar likumīgas sabiedriskās intereses, otrkārt, ja tie paredzēti sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Valsts valodas likumā nav speciāla regulējuma par preču zīmēm, taču, ņemot vērā, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu, arpēc analoģijas metodes palīdzību ir jānoskaidro, vai uzraksts izkārtnē skar vai neskar likumīgas sabiedriskās intereses vai neskar un tikaiun tāpēc ir vai nav sniedzams latviski. Īss secinājums no izklāstītā -Tātad, izņemot tiesību aktos stingri atrunātus gadījumus, valsts un pašvaldību iestāžu darbs norisinās tikai valsts valodā.
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Bieži vien nākas novērot, ka šo atļaujošo normu līdztekus valsts valodai lietot arī svešvalodu, izmanto bez saprātīgas nepieciešamības, ieraduma vai iztapības dēļ. Šis apstāklis, centra ieskatā, ievērojami traucē iekļaut mazākumtautību pārstāvjus Latvijas sabiedrībā un raida nepareizus signālus par latviešu valodas nozīmību.
7.1. Liekvārdība;
|