Tallinas Universitātes zinātnes prorektore Katrina Niglasa (Katrin Niglas) nesenā intervijā uzsvēra, ka pašlaik universitātei ir svarīgāk uzlabot studentu un doktorantu angļu valodas zināšanu līmenias, nekāvis viņu igauņu valodas prasmes (Künstler 2011).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Taču, lai igauņu valoda būtu pilnvērtīga, tajā jābūt iespējamsi runāt par zinātni un domāt zinātniski.
6.1. Saistāmība;
|
Igauņu valodas politikaā tiek uzskataīts, ka igauņu zinātnes valodas attīstībai ir svarīgi, lai augstākā izglītība tiktu nodrošināta igauņu valodā.
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt demogrāfiski procesi norāda uz to, ka augstākā izglītība Igaunijā nevar būt tikai igauņu valodā, jo tādā gadījumā Igaunijas augstskolās drīzumā nemācītosies pietiekami daudz studentu.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Tāpēc tiek veidotas studiju programmas angļu valodā, gan maģistrantūras, gan bakalaura studiju līmenī.
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Tas iet roku rokā ar Igaunijas augstākās izglītības internacionalizēšanas stratēģiju, kas atbalsta angļu valodas izplatīšanos konkurenētspējas nodrošināšanai.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
|
Papildus igauņu un angļu valodai, Igaunijā ir iespējams saņemt pirmās pakāpes augstāko izglītību tikai vai daļēji krievu valodā, taču krievu valodas loma Igaunijas augstākajā izglītībā pēdējo 20 gadu laikā ir strauji samazinājusies.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Igauņu valodas attīstīšanbas plāns 2011–2017 [Eesti keele arengukava 2011–2017].
3. Vārddarināšana;
|
Baiba Saulīte Ir trīspadsmitais datums, un es atkal jūku prātā. Baiba Saulīte Ievads Lai arī raksta nosaukums varbūt šķiet intriģējošs, šī nebūs eseja par valodnieka domām trīspadsmitajā datumā, kas ir tieši dienu pirms “„raksta par kaut ko mistisku” iesniegšanas termiņa jau iecienītā rakstu krājuma “„Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 13. numuram.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Te netiks arī uzskaitīts, kuru jomu pārstāvji no skaitļa trīspadsmit baidās visvairāk, bet tiks analizēts, ko par t. s. nelaimīgo skaitli “trīspadsmit” varam spriest, aplūkojot apmēram trīspadsmit LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas (MIL) lolotās valodas krātuves.
1. Tehniskais noformējums;
|
Raksta nosaukumā patiesībā izmantots citāts no Hermaņa Paukša lugas “„Sieviete bārā”, un tieši šis teikums, kas, šķiet, iemieso ko patiešām noslēpumainu, atras un maģisku, iekļauts vairākos MIL veidotajos valodas resursos, tāpēc rakstā tiks atkārtots.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Dažādos “izdevuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” krājumos gan jau ir bijušas publikācijas, kurās popularizēti vai pētījumiem izmantoti MIL veidotie resursi (piem.ēram, Andronova, Andronovs 2011; Auziņa, Darģis 2017,4; Auziņa, Darģis 20147). Šoreiz, izmantojot iespēju meklēt konkrētu leksēmu, īsi raksturotas visas MIL galvenās valodas krātuves – populārākās vārdnīcas, dažādi tekstu korpusi, runas korpusi, kā arī parādītas plašās iespējas, ko tie var sniegt dažādu nozaru speciālistiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Lai ierobežotu aplūkojamo piemēruvalodas materiāla apjomu, aplūkoti tikai gadījumi, kur nelaimīgais skaitlis pierakstīapzīmēts ar vārdu, nevis ar skaitlicipariem. Šķiet, gandrīz visos MIL izstrādātajos resursos sastopams skaitlis trīspadsmit, bet diemžēlizvērsti netiks aplūkotas pilnīgi visas valodas krātuves.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Piemēram, “„Latviešu valodas seno tekstu korpusā” (http://www.korpuss.lv/senie/), meklējot vārdlietojumu “13”, varam redzēt, ka tas sastopams galvenokārt rindu numerācijā un 16.–18. gadsimta tekstos neparādās īpaša valodas lietotāju attieksme pret šo skaitli.
1. Tehniskais noformējums;
|
Viens no galvenajiem “„Tēzaura” mērķiem ir apkopot visus vārdus, kas sastopami latviešu valodas tekstos, tādēļ vārdnīcas izveidē līdz šim izmantoti gandrīz 300 dažādui avotui (pilns avotu saraksts: http://tezaurs.lv/#/avoti), bet vārdnīcas primārais avots sākotnēji ir bijis “„Latviešu literārās valodas vārdnīca” (LLVV), kuras oriģināls pieejams arī elektroniski (http://www.tezaurs.lv/llvv/).
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Jāpiebilst, ka “„Tēzaurā” nav ievietoti piemēri no oriģinālajiem avotiem, bet automātiski tiek piedāvāti piemēri no “„Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas korpusa” (LVK2013), ja konkrētais vārds korpusā parādās.
1. Tehniskais noformējums;
|
Veidojot šo rakstu, “„Tēzaurāa” tika izmantota iespējdatos, kas aprakstīti JSON formātā, tika apskatīti gan šķirkļavārdusi, gan arī šķirkļusi, kuros kā vārds vai vārda daļa ietverts saliktenis “trīspadsmit, piemēram, meklējot savienojumu trīspadsmit, tiek atrasti vārdi trīspadsmitais (sk. 1. att), divtrīspadsmit, trīspadsmit”s. 1. attēls.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Te nu arī gaidītā pārdabiskā parādība: nelokāms vārds, kam ir, protams, no formālās analīzes viedokļa, nevis valodas lietotāja ieskatā, atradies kas pārdabisks: nelokāms vārds locījumā, jo „atsevišķos gadījumos nelokāmie skaitļa vārdi var iegūt arī locījukāmas formas” (LLVV ierobežojis, ka tikai datīvSmiltniece 2013, 424). LLVV norādīts, ka iespējams tikai datīvs, instrumentālis un lokatīvs, bet MLVV nav minētas konkrētāas iespējamās locījumu formas, tāpēc šajā rakstā tās. Tas automātiskās locīšanas sistēmai ļauj pieņemt, ka iespējamas visas locījumu formas daudzskaitlī (mākslīgi ģenerētaās unformas apzīmētas ar *): – nom. trīspadsmit: ģen. trīspadsmitu*, dat. trīspadsmitiem, akuz. trīspadsmitus*, lok. trīspadsmitos. It kā nekas briesmīgs, “Lai nenobiedētu „Tēzaurāa” atrastas arī citas parādības, kas neiekļaujas vai ir grūti iekļaujamas sistēmā. Tomēr šajā gadījumā arī MIL datorlingvistiem tekstu morfoloģiskās marķēšanas vajadzībām nav izdevies sakārtot ‘pulksteņa laika momenta’ no divpadsmitiem līdz divdesmitiem paradigmu, un nav skaidrs, kāda irlietotājus, ‘pulksteņa laika momenta no divpadsmitiem līdz divdesmitiem’ apzīmētājiem nav dota automātiskā locīšanas tabula. Tomēr problēma paliek – pagaidām MIL datorlingvistiem nav izdevies atrast labāko risinājumu, lai morfoloģiskās marķēšanas vajadzībām (sk. nodaļu „Tekstu korpusi”) aprakstītu, piemēram, vārdformas “trīspadsmitos” pamatformau un morfoloģiskās pazīmes.
8. Tekstveide;
|
Ja pārlūko pašu šķirkļu saturu, var apskatītrast gan mūzikas (tercdecima ‘intervāls, kas aptver 13 pakāpes (oktāva + seksta)’), gan literatūrzinātnes (rondele ‘dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas’), gan reliģijas (barmicva, barmicvahs ‘ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem’) terminus, kuru skaidrojumā minēts skaitļa vārds trīspadsmit.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
TāpaSavukārt frazeoloģismu vidū stabili turas velna ducis (ducis fraz. velna ducis ‘trīspadsmit (māņticīgo uztverē – nelaimīgs skaitlis)’ avots – LLVV).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|