Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Tomēr Ppadomju laikā notikušās rusifikācijas rezultātā tautas vārdi no baltkrievu valodas oficiālā lietojuma ir izspiesti, tā vietā nākot pareizticīgo kanoniskajām vārdu formām.
2.3. Sākumburti;
Primārie ir uzvārdi, kas veidojušies no personvārdiem, to pamazināmajām jeb mīlināmajām formām vai arī iesaukām, nepievienojot nekādus īpašus formantus.
7.1. Liekvārdība;
Pie substantīviska rakstura uzvārdiem pieskaitāmi tādi, kas sakrīt ar lietvārdiem- apelatīviem: Ціхоня (Cihonjņa), Гарбель (Harbeļs/Harbeļa), Валасач (Valasačs/Valasača), Перагуд (Perahuds/Perahuda), Рабацяга (Rabacjaha) vai personvārdiem vai to formām: Багдан (Bahdans/Bahdana), Вусцін (Vuscins/Vuscina), Бернат (Bernats/Bernata), Ісай (Isajs/Isaja), Валодзька (Valodzjka), Пронька (Proņka).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme;
Citiem vārdiem sakot, substantīvisko uzvārdu piederība vīriešu vai sieviešu dzimtei baltkrievu valodā nav atkarīga no uzvārda pamatā esošā apelatīva gramatiskā tipa – to nosaka kombinācija ar personvārdu vai īpašības vārdu: Васіль Рабацяга (Vasiļs Rabacjagha), Алена Рабацяга (Aļena Rabacjaha).
2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Uzvārdusi, kam vīriešu dzimtē ir galotne -аў (Барысаў), -еў (Агароднеў), -оў (Еўтухоў), -ёў (Канаплёў), latviešu valodā jāatveido, izmantojot burtu -v- (Barisavs, Aharodņevs, Jeutuhovs, Kanapļovs), jo baltkrievu valodā „nebalsīgais у” uzvārdu beigās tiek izmantots tikai nominatīva formā, savukārt citos locījumos nebalsīgais ytas tiek aizvietots ar „в”в, tāpat arī šo uzvārdu formas sieviešu dzimtē satur tikai burtu „в”в – Барысава, Агароднева, Еўтухова, Канаплёва (Barisava, Aharodņeva, Jeutuhova, Kanapļova).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar cilvēkiem jārunā vienkārši – tā, kā viņi saprot un, galvenais, lai viņi saprot.
7.1. Liekvārdība;
Valoda man tāda vienkārša un sulīga, es aplinkus nerunāju.” Par personvārdien nu jau pensionētām bijusī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītājadirektore runājusi un rakstījusi daudz.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Dēls Jānis savulaik izvēlējās vārdu māsai – astoņus gadus vecajam dēlam Jānim sapņu princese bijusi aktrise Velga Vīlipa.
1. Tehniskais noformējums;
Jānis no sajūsmas tik sirsnīgi nopūties, ka Ārija Iklāvai bijis skaidrs: tikko dzimusī Jāņa māsa jāsauc tieši tādā vārdā!
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Jāliek vārds, kādā patiešām cilvēku sauc, nevis mīļvārdiņš, pamazināmā forma, iesauka. Piem.ēram, ieliek vārdu Raimonds, bet vecāki visu mūžu sauc par Miku.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ja jau tik grūti izšķirties, tagad atkal drīkst likt divus vārdus!” Taču Ā.rija Iklāva neatzīst, ka bijusi neierasto vārdu pretiniece.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tādi savulaik bijuši Jasmīne, Narcise, Enija, pret kuriem daudziem bijair bijušas pretenzijas. „Ar laiku jau pierod, vārds iziet tautā un sāk savu dzīvi.
6.5. Izteicēja izveide;
Diez vai vācu tautības luterāņu mācītājs un mājas spiestuves īpašnieks Kristofs Harders (1747–1818), strādādams Rubenes draudzē (1772–1816), varēja iedomāties, ka viņa vārds tiks pieminēts vēl mūsdienās latviešu kalendārvārdu sakarā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bet var jau būt, ka tāds bijais viņa mērķis?
6.5. Izteicēja izveide;
Pie viņa nozīmīgākajiem izdevumiem pieskaitāmsder „Vidzemes kalendārs” (1781–1790), kurā bez praktiskiem padomiem tika iekļauti arī 88 latviski personvārdi: Ticula, Žēlīte, Sirsnīte, Gudriņš, Bezviltis, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte u. c. No tiem laikiem uz palikšanu nostiprinājusies tikai Skaidrīte.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ne tikai pieminēto personvārdu dēļ, taču Vidzemes kalendārs, līdzīgi kā citi kalendāri, ir kļuvušis par kultūrvēsturisku vērtību.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Mainījās izdevēji, tačubet jau pieminētais Vidzemes kalendārs turpināja iznākt līdz pat 20. gs. vidum.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču ar šo kalendāru tika mests izaicinājums latviešu kalendārvārdu sākotnei, sistematizēšanai, un uz šīsšai provokācijas sekotājiem ilgi nebija jāgaidai ātri radās atbalstītāji.
8. Tekstveide;
Fridriha Mēkona priekšlikumu realizēja Auseklis, 1879. gadā izdodot Latviešu gruntniecības kalendāru ar 315 jauniem latviešu vārdiem, un atstājot tikai 40 senos, ierastos vārdus.
1. Tehniskais noformējums;
Jaunos latviešu kalendārvārdus Auseklis visvairāk bija ņēmis visvairāk no latviešu un lietuviešu mitoloģijas un vēstures: – Laima, Rota, Smaida, Spodra, Ceronius, Ziedonis u. c.” (Siliņš 1982, 137) 19. gs. otrajā pusē kalendāru skaits strauji palielinājās: 1874. gadā to bija četri, 1885. – 10, bet 1900. gadā – jau 32 kalendāri!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 9.1. Neuzmanības kļūda;