Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Starp citu, Rīgas vārds diezgan plaši ir izplatīts arī Lietuvas toponīmijā: Ryga – ciems, viensēta, piecas pļavas, ganības, purvs, dīķis u.  c. (Vanagas 1988, 16).
1. Tehniskais noformējums;
Taču par šāda tipa ceļojošiem vietvārdiem, kas ir “„pārvietojušies” tikai pa Latviju, būtu atsevišķs pētījums.
1. Tehniskais noformējums;
Vienīgais kontinenta (arī valsts) nosaukums, kas atrodams Latvijas kartē –, ir Amerika.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide;
Maskava, Ukraina, Palestīna, Varšava), gan kultūrvēsturiskās asociācijas (sk. Ēģipte, Roma, Golgāta), gan attiecīgā topoobjekta novietojums – parasti attālākie reģioni (sk.
7.2. Mazvārdība;
Apkopojot Sibīrijas vārda plašo izplatību Latvijā, jāsecina, ka šādu toponīma izvēli nosaka vairākdažādi motīvi: nomaļa, attāla vieta; tuksnesīga, neauglīga zeme; izsūtījuma, moku, ciešanu vieta.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dzintra Šulce Valodas kultūras kursa vieta un nozīme studiju procesā Ar valodas mācīšanu saistītie speciālisti noteikti būs ievērojuši, ka, dzirdot vārdus „valodas kultūra”, lielākā daļa valodas lietotāju parasti atbild, ka tas nozīmē – savā runā nelietot rupjus, piedauzīgus lamu vārdus, parazītvārdus, slengismus/žargonismus, standartfrāzes vai ko tamlīdzīgu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tās visas ir saistītas savā starpā un būtiski ietekmē mūsu savstarpējoās saziņas kultūru.
6.1. Saistāmība;
Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana ([..)] Augstākais līmenis valodas kultūrā ir valodas meistarība.” (VPSV 2007, 419) Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka pat augstākās izglītības apguvē dominē valodas kultūras pirmais līmenis – pareizība, turklāt viduvējā līmenī.
1. Tehniskais noformējums;
Biežākie studentu jautājumi parasti ir par lietišķo rakstu noformēšanu, vārdu un uzvārdu formu veidošanu, pieturzīmju lietošanu, atsevišķām vārdu gramatiskajām formām (piem.ēram, lietvārdu locīšana un darbības vārdu formu veidošana, sevišķi – pavēles izteiksmē) u.  c. Lai studentiem atvieglotu nepieciešamo jautājumu apguvi, LiepU ir sagatavoti atbilstoši materiāli – tas ir metodiskais studiju līdzeklis, kurā ir apkopota autores pieredze valodas kultūras kursa docēšanā daudzu gadu garumā (Šulce 2016).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Valodas kultūras jautājumiem pastiprināta uzmanība tika pievērsta jau iepriekš, piem.ēram, pētot studiju vidi un ar to saistītos jautājumus augstākajā mācību iestādē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā pilnveidot valodas kultūru? (Šulce 2003, 391–397). Autores praktiskā darba pieredze liecina, ka īpaša uzmanība vienmēr ir jāpievērš tiem mācību līdzekļiem, no kuriem apgūst valodas kultūras jautājumus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tā dod priekšstatu par indivīda izglītības un inteliģences līmeni (domu kultūra), kā arī ir viens no nosacījumiem veiksmīgas karjeras veidošanā.
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Piesārņota runa liecina par dažādām, ne visai pievilcīgām, cilvēka rakstura īpašībām, piem.ēram, par to, ka sarunas partneris nerūpējas par sevi un diez vai ir uzticams arī citās jomās.
7.2. Mazvārdība;
Sevišķi labi to var just, strādājot ar dažādu programmu studentiem, kuri apgūst svešvalodas un pat neapzinās to, ka teikumu konstrukcijas jau ir sākuši veidot atbilstoši angļu, vācu vai krievu valodas paraugiem, ko valodniecībā dēvē par interferenci – valodu kontaktu ietekmētas novirzes no literārās valodas normām. Šādu piemēru ir tik daudz, ka var sagatavot pat veselu pētījumu kaut vai par dažādām lielo sākumburtu lietošanas dažādām tendencēm mūsdienu latviešu valodā vai datuma pierakstu citu valodu ietekmē.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
To nav iespējams izdarīt kampaņveidīgi vienaā studiju kursa ietvarosā, kura apguvei parasti stundu skaits ir minimāls (viens vai divi kredītpunkti), balstoties uz pieņēmumu, ka valodas pamatjautājumi jau ir apgūti vidusskolā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir kaut kas jādara, ja jau valodas vērtības apziņa cilvēkā tomēr snauž.” (Laiveniece 2006, 22) Vērtējot studentu darbus, var konstatēt, ka jauniešu leksikā trūkst atbilstošu vārdu savas domas izteikšanai: tiek atkārtoti vieni un tie paši vārdi vai vienas saknes vārdi, tiek lietoti slengismi, nevajadzīgi aizguvumi (arī saīsinātā formā), parazītvārdi, standartfrāzes u.  tml. Tāpēc viens no valodas kultūras kursa svarīgiem uzdevumiem noteikti ir ievirzīt prasmē izvēlēties izteiksmes līdzekļus atbilstoši saziņas situācijai un mērķim.
1. Tehniskais noformējums;
Lielākā daļa cilvēku, kuri norāda, ka prot baltkrievu valodu, patiesībā runā t. s. trasjankā ‒– krievu un baltkrievu valodas sajaukumā. Šāda situācija Baltkrievijā izveidojusies dažādu iemeslu dēļ, galvenais no tiem ir 19965. gadā Baltkrievijā notikušais referendums, kura rezultātā krievu valoda ieguva tādas pašas tiesības, kādas bija baltkrievu valodai.
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Tāpat novērojama prakse oficiālas izziņas un citus oficiālus dokumentus izdot tikai krievu valodā, pat paralēli neizmantojot tekstu baltkrievu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Alfabēts Mūsdienu baltkrievu valodas grafikaipierakstā izmanto kirilicu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz 1933. gada ortogrāfijas reformai pastāvēja arī šādas atšķirības: skaņu з, c, ц, дз mīkstumu pozīcijā pirms mīksta līdzskaņa apzīmēja ar burtu ь; dubultie (garie) līdzskaņi, kas rodas līdzskaņa + ј kombinācijā ar ј, tika atdalīti ar ь, tikai šņāceņi šādi netika atdalīti utt. 1933. gada pareizrakstības reforma netika pieņemta ārpus Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas (BPSR), tai skaitā Rietumbaltkrievijā, kā rezultātā izveidojās divi baltkrievu valodas ortogrāfijas varianti, kas turpina pastāvēt arī mūsdienās: viens no tiem balstīts 1933. gada reformas ortogrāfijas izmaiņās (oficiālā ortogrāfija), savukārt otra varianta pamats ir literārās baltkrievu valodas normas, kas bija spēkā pirms 1933. gada pareizrakstības reformas (taraškevica, klasiskā pareizrakstība).
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;