Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Līdztekus jau pieminētajai Ainažu apkaimei un Latvijas pilsētās dzīvojošajiem igauņiem visas tradicionālās igauņu kopienas Latvijā ir runājušas dienvidigauņu valodā; 20.–21. gadsimtā viņišie iedzīvotāji 20.–21. gs. bijuši divvalodīgi (dienvidigauņu – –latviešu), uzskatījuši sevi par Latvijai piederīgiem un atbilstoši arī izvēlējušies pilsonību.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad 2008. gadā kopā ar Tartu Universitātes studentiem apmeklējām Ludzas un Alūksnes apkaimes dienvidigauņus, izrādījās, ka to lielākā daļa sevi uzskata sevi par latviešiem.
6.4. Vārdu secība;
Latvijas dienvidigauņu valoda līdz šim apskatīta, galvenokārt vadvisbiežāk balstoties pēcuz runātāju identitātesi vai pētot valodu kontaktus.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kā reģionus ar jauktu apdzīvotību Latvijas pierobežā viņš min (sākot no rietumiem) Ainažus (Heinaste), Ipiķus (Ööbiku), Ķirbeni (Kirbeli), Araksti, Ērģemi (Härgmäe), Pedeli (Pedeli), Lugažus (Luke), Api (Hopa), Veclaiceni (Vana-Laitsna) u. c. (ibid.turpat, 115). Šo robežreģionu dienvidigauņu iedzīvotāju valodas lietojumu viņš plašāk neapskata.
1. Tehniskais noformējums;
Minētoinētajos reģionus igauņu apdzīvotība atšķirībā no valodas salām daudzviet ir visai vēlīna, radusies, piemēram., saimniecību izpirkšanas gaitā, taču līdztekus pastāv arī senas dienvidigauņu apdzīvotas saliņas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Arī 19. gadsimtas. otrajā pusē Ziemeļlatvijā saimniecības nopirkušo dienvidigauņu zemnieku pēcteču valoda neapšaubāmi ir izpētes vērta.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tartu Universitātes dialektoloģijas ekspedīcija 2008. gada vasarā austrumu pierobežā Kornetu, Veclaicenes un Alūksnes apkaimē atrada daudzus labus valodas teicējus atrada tieši kādreizējo saimniecību pircēju mazbērnu un viņu pēcteču vidū.
6.4. Vārdu secība;
Tomēr lielākoties viņu dzimtas saknes meklējamas tuvākajos Dienvidigaunijas pagastos. Bija pārsteidzoši, ka viņu valodas lietojumā bijaPārsteigumu radīja teicēju valodā sastopamaās savdabīgaās formas, kas agrāk bija zināmas tikai dienvidigauņu leivu un Ludzas igauņu valoduas salās. SekojošiTurpmāk rakstā tuvāk tiks apskatītasi dažādasi dienvidigauņu valodas formaspaveidi Latvijā un to kopīgās valodnieciskās iezīmes.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Leivu valodas sala Pētnieki visai vienprātīgi ir uzskatījuši leivu valodas salu par dienvidigauņu senās apdzīvotībās teritorijas turpinājumu Ziemeļlatvijā (Iva 2007b; Vaba 2011), sk. 1. karti.
7.2. Mazvārdība;
Tomēr Salacas apkaimes lībiešu valodas un igauņu valodas izlokšņu leksikas sakarību dialektometriskais pētījums parādīja, ka leivu izloksnei ir ievērojami lielvairāka kopīgā daļa ar Salacas lībiešu valodu nekā citām igauņu valodas izloksnēm (Pajusalu u. c. 2009); šāds rezultāts liecina par ciešajiem vēsturiskajiem kontaktiem starp leiviem un lībiešiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Leivu izloksnē lībiešu valodai līdzinājušies pat daži ļoti bieži lietojami vārdi, piemēram., aizlieguma vārds ala ‚‘ne-’ (citur dienvidigauņu izloksnēs är ’‘~ ar’), aim ‚‘saime’ (citur hõim), amatš ‚‘līdz’ (sal. lībiešu ama ‘viss’); l. Līdzīgi ir bijuši arī daži biežākie atvasinājuma sufikspiedēkļi, piemēram., -ži: illuži ‘lēni’, irmuži ‘bailīgi’.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Leivu valoda unikālā veidā apvieno dažas lībiešu un dienvidigauņu savdabīgās valodas iezīmes, piemēram., lauzto toni (intonāciju) un laringālo klusīlglotālu slēdzeni vārda beigās, kas abi leivu izloksnē var būt sastopami pat vienā vārdā, piemēram., ra’a’ ‚‘naudas’, pa’ata’ ‚‘runā!’ (sk. fonētisko aprakstu sk. Teras 2010).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Leivi Igaunijā agrāk dēvēti par Gaujas zemniekiem (Koiva maarahvas), jo valodas salas vistālāk uz rietumiem esošie valodas salas ciemi atradās Gaujas upes apkaimē Gulbenes un Alūksnes rajonā.
6.4. Vārdu secība;
Lai gan leivi apdzīvoja visai plašu teritoriju (Vaba 1997a, 21. karte), viņu pierakstītā valoda ir visaikopumā viendabīga (sal.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā ir Veru rietumdaļai raksturīga izloksne ar spēcīgāmu latviešu valodas ietekmēmi, kurai piemīt zināma līdzība arī ar 2008. gadā Alūksnes apkaimē ierakstītajiem izlokšņu paraugiem.
6.1. Saistāmība;
Ievērojams ir fakts, ka leivu valodā iesniegušiespamanāmi Tartu dialektam un arī kādreizējai Tartu rakstu valodai raksturīgie jauninājumi, piemēram., -de illatīvs: kambridõ ‚‘istabā, kambarī’, sal. ig. kambrisse, un veida apstākļa vārdi ar -de- sufiksu: kangõdõ ‚‘ļoti, stipri’, sal. ig. kangesti.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ludzas igauņu valodas sala Dienvidigauņu dialekta Ludzas igauņu valodas sala, kas atrodas Ziemeļdienvidu LatvijLatvijas austrumdaļā, Latgalē, Ludzas pilsētas apkaimē (Pajusalu 2009), ir bijusi vēl lielāka, un pēc valodas un, acīmredzot, arī apdzīvotības vēstures vēl daudzpusīgāka nekā leivu teritorija (sk. 1. karti).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patiesībā darīšanatie ir bijusi arši dienvidigauņu dialektā runājošiem ciemiem daudzvalodīgajā Latgalē, starp latgaļliešu, baltkrievu, ebreju u. c. tautu ciemiem daudzvalodīgajā Latgalē.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
PētnTieki uzskatījušits, ka Ludzas igauņi ir to dienvidigauņu zemnieku pēcteči, kas ieradās no Igaunijas 17. gadsimtās., pēc tam, kad Zviedrija iekaroja Dienvidigauniju un sāka reformāciju, no kuras bēga vietējie katoļticīgie zemnieki bēga (Kallas 1894), vai 18. gadsimtas. sākumā Ziemeļu kara notikumu rezultātā (piem., Ojansuu 1912 un Prants 1928).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Daudzi Ludzas igauņu pēcteči līdz šai dienai ir aktīvi katoļi, un viņiem patīk vēstīt tradicionālo uzskatu par to, ka tieši katoļticības saglabāšana ir bijusi viņu pārcelšanās pamatā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;