Ciešamās kārtas konstrukciju izvēle lietišķajā tekstveidē ir saistāma ar noteiktiem gramatiskiem un stilistiskiem faktoriem, jo šīs konstrukcijas: palīdz akcentēt darbības objektu, kā arī darbības rezultātu; kļūstot par klišejām, standartizē un atvieglo saziņu lietišķajā tekstveidē; palīdz izvairīties no informācijas nevajadzīgas atkārtošanas; ļauj tekstu noformēt atbilstoši formālās etiķetes prasībām.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Lietišķajā tekstveidē ciešamās kārtas konstrukcijas tiek izmantotas, lai akcentētu darbības objektu, jo uz to ir vērsta darbība, un tas adresātam no semantiskā viedokļa ir svarīgāks. Tā, pPiemēram, teikumā Pieteicējam ir uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. (Spriedums, 25.11.2010.), galvenā uzmanība ir vērsta uz sodu, nevis uz darītāju, kas šo sodu ir piešķīris.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Lietišķā valoda ir klišejiska, tāpēc tajā bieži vien tiek reproducēveidotas valodas vienības pēc viena un tā paša parauga. Šī iemesla dēļ viena tipa dokumentos vai arī līdzīga veida konstrukcijās biežiteikumos atkārtojas vienas un tās pašas ciešamās kārtas konstrukcijas. Tā, pPiemēram, līgumu tekstos regulāri ir sastopamas tādas frāzes kā līgums ir sastādīts divos eksemplāros; tiek noteikti šādi pienākumi; visi strīdi tiek izskatīti tiesā; tiek risināts sarunu ceļā; līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku; tiek noteikts pārbaudes laiks; no brīža, kad līgums ir parakstīts; līguma nosacījumi var tikt grozīti vai papildināti, pusēm par to vienojoties u. c. No vienas puses, šāds klišejiskums ir vērtējams pozitīvi, jo atvieglo lietišķās videso saziņu, tomēr, no otras puses, tas ierobežo citas līdzvērtīgas valodas izteiksmes iespējas.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Ciešamās kārtas konstrukciju vietā reizumis precīzākas un iederīgākas var būtir darāmās kārtas konstrukcijas, kas ļauj tekstā nosaukt darbības veicēju. Tā, pPiemēram, frāze darbiniekam tiek noteikts pārbaudes laiks kontekstā varētu būt pārprotama un dažādi interpretējama, jo nav skaidri uztveranosakāms darbības veicējs, savukārt darāmās kārtas konstrukcija darba devējs nosaka darbiniekam pārbaudes laiku ir nepārprotama.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Ciešamās kārtas konstrukcijas var palīdzēt tekstveidē izvairīties no informācijas atkārtošanas, lai vairākkārt izteikumā nebūtu vairākkārt jāmin viens un tas pats darbības veicēītājs.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vienā lietišķajā tekstā bieži dominē viens darbības veicējs, tāpēc tā atkārtošana rada neveiklu un smagnēju izteiksmi, turklāt ir arī lieka, jo darbības darītājs ir skaidri saprotams pēc konteksta. Šādos piemēros ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz novirzīt adresāta uzmanību uz tekstapašu darbību un objektu, neatkārtojot identisku darāmās kārtas konstrukciju, piemēram: SIA „XXX” pilnvaro darbinieci YY iesniegt VID Centra rajona nodaļā iesniegumu par 10 pavadzīmju numuru piešķiršanu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Piemēra pirmajā teikumā ir lietota darāmā kārta, kurā ir nosaukts darbības veicējs SIA „XXX” un darbības objekts YY, savukārt otrajā teikumā strukturāli līdzīgau informācijau ir iekļautzsaka ciešamās kārtas konstrukcijā, lai atkārtoti nebūtu jāmin darbības veicējs un uzmanība tiktu koncentrēta uz objektua.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lietišķajā tekstveidē ciešamās kārtas konstrukcijas parasti izmanto, noformējot atsauces uz normatīvajiem aktiem, tiesību normām vai citiem likumisku ierobežojumu avotiem. Šāda tipa konstrukcijās darbības darītājs ir vispārzināms – tas galvenokārt ir valsts likumdošanas varas vai izpildvaras īstenotājs.
7.1. Liekvārdība;
|
Nav vajadzības minēt konkrētā likuma izstrādātājus, jo viņu atbildība ir ar likumu noteikta un vispārzināma arī ārpus konkrētā dokumenta teksta.
7.1. Liekvārdība;
|
Tātad darbības veicējs netiek minēts nevis tāpēc, ka tas nebūtu zināms, bet gan tādēļ, ka tas visiem ir ļoti labi zināms un skaidri definētir pašsaprotams.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Turklāt lielākoties šis darbības veicēdarītājs vismaz viena dokumenta robežās ir viens un tas pats, tāpēc ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz izvairīties arī no darbības veicējatā atkārtotas nosaukšanas. Šāda izteiksmes īpatnība ir tipiska lietišķās valodas pazīme: Administratīvā atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173. panta pirmajā daļā.. (Vēstule, 20.03.2008.); Iedzīvotāju reģistra likuma 3. pantā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistra uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušo personu uzskaiti ([..)] (Lēmums, 15.04.2011.); Administratīvā procesa likuma 375. panta pirmajā daļā norādīts, ka iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumus (nolēmumu). (Paskaidrojums, 16.05.2013.). 4.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ciešamās kārtas konstrukciju izvēle ir saistāma arī ar iespēju nodrošināt lietišķā teksta atbilsmi formālas etiķetes prasībām, kas pieprasa oficiālumu un neitrālu izteiksmi.
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Vēl viens piemērs: Bez pirkuma apliecinoša dokumenta garantija netiek nodrošināta. (Garantijas talons, 11.02.2006.). Šajā piemērā darāmās kārtas pretstatāmā gramatiskā konstrukcija būtu es nenodrošinu / mēs nenodrošinām / iestāde nenodrošina u. tml., kas padarītu tekstu personiskāku, tāpēc ciešamās kārtas konstrukcija ir iederīgāka.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Nevēlamās tendences ciešamās kārtas lietojumā Laika gaitā ir iesakņojies viedoklis, ka ciešamās kārtas konstrukciju lietojums valodas praksē no stilistiskā viedokļa ir ierobežojams (Cīrule, Cīrulis et al. 1972, 48; Freimane 1993, 212; Skujiņa 2003, 64).
7.1. Liekvārdība;
|
Ciešamās kārtas formas ir ieteiktsesaka lietot šādos gadījumos: pirmkārt, teikumos, kuros nav minēts darītājs un darbības vārds ir tagadnes 3. personas formā, piemēram, joprojām gausi ar zemi ziemājiem (labāk – joprojām gausi tiek arta zeme ziemājiem) (Freimane 1993, 212), otrkārt, teikumos, kuros centrā ir nenoteiktas personas darbības vārds un līdz ar to darbības subjekts nav skaidri nosaukts, bet ir aptuveni noprotams, piemēram,; parku izposta, bet mūrus atstāj (labāk – parks tiek izpostīts, bet mūri – atstāti) (Strazdiņa 1976), otreškārt, teikumos, kuros nav minēts darītājs un izteicējs izteikts ar darāmās kārtas saliktās tagadnes vai saliktās pagātnes daudzskaitļa 3. personas formu ar -uši, piemēram, Sokrātam pasnieguši kausu ar indi (labāk – Sokrātam tika pasniegts kauss ar indi) (Ceplīte 1985; Freimane 1993, 212).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Jānis Endzelīns norāda, ka šādas pasīva konstrukcijas ar darītāju ģenitīvā ir sastopamas arī dainās: balti man vaidziņi, ne ūdeņa balināti (Endzelīns 1951, 984). Šādu konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā ir sastopams, reti, tomēr lietišķajā tekstveidē šādi piemēri ir atrodamios gadījumos tas ir atrodams arī lietišķajā tekstveidē, piemēram: Uz doto brīdi metālkonstrukciju krāsojums nav Pasūtītāja pieņemts. (Pretenzija, 10.02.2003.); Informācija nav Valsts policijas apstiprināta ([..)] (Lēmums, 04.11. 2015.).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Darbības veicējs šādos piemēros parasti ir dzīva būtne, kas, pēc teksta rakstītāja/veidotāja domām, tekstveidēā tomēr ir jāpiemin, kaut gan galvenais akcents tiek likts uz darbības objektu. Ņemot vērā to, kaTomēr lietišķajos tekstos šādas konstrukcijas ir reti sastopamauztveres latviešu valodā vispār, lietišķajā tekstveidē tās tomēr nevajadzētu izmantot, lai teksts būtu vieglāk un skaidrāk uztverams visiem: gan tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan tiem, kas to lieto kā svešvalodu. Teikumus būtu ieteicams veidot darāmajāglošanas dēļ labāk aizstāt ar darāmo kārtāu: krāsojums nav pasūtītāja pieņemts (labāk – pasūtītājs nav pieņēmis krāsojumu); informācija nav Valsts policijas apstiprināta (labāk – Valsts policija nav apstiprinājusi informāciju).
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citi piemēri: Minēto grozījumu izdarīšana iepirkuma konkursa nolikumā ir nepieciešama un pamatota ar šādiem, bet ne tikai, zemāk norādītiem normatīviem aktiem ([..)] (Par atklāta konkursa nolikumu, 23.11.2006.); Turklāt valstij atļautās rīcības slieksnis ir ierobežots ar pienākumu ievērot 3. panta fundamentālo principu, proti, „Tautas viedokļa brīvību izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.” (Atklāta vēstule, 05.06.2006.); Ar lietas materiāliem ir pierādītas sūdzības iesniedzēja darbības Ceļu satiksmes noteikumu 314.1. apakšpunkta prasību pārkāpumā. (Spriedums, 09.09.2013.); Lūgums atbrīvot no valsts nodevas samaksas par blakus sūdzību pamatots ar parādnieka slikto mantisko stāvokli. (Lēmums, 16.11.2011.); Tiesa konstatē, ka konkrētajā lietā nav nozīmes policijas darbinieku veiktajām fotofiksāžām, jo pārkāpums pierādīts ar citiem lietas materiāliem. (Spriedums, 25.11.2011.).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Aizvien biežāk lietišķajā tekstveidē parādās ciešamās kārtas konstrukcijas, kurās darbības darītājs ir iekļauts konstrukcijā no (subjekta jeb darbības veicējazteikts ar vārdu savienojumu no (kā) puses. Šādos piemēros darītājs parasti ir dzīva būtne, kas nodrošina ciešamajā kārtā izteiktās darbības norisi, piemēram: Pašvaldības policija un administratīvā inspekcija īpašniekiem 2012. gadā jau sastādījusi 7 protokolus, 2011. gadā tie ir 6, bet 2010. gadā 3 protokoli – neviena soda nauda no īpašnieku puses nav tikusi samaksāta.( (Pārskats, 12.10.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Ja transformētu špēdējo teikuma daļu pārveidotu darāmajā kārtā, veidotos teikums: Neviens īpašnieks nav samaksājis soda naudu.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|