Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Ne tādēļ, ka lietuvieši mazāk baidītos no „nelaimīgā” skaitļa minēšanas, bet acīmredzot tādēļ, ka lietuviešu oriģinālliteratūra korpusā ievietota vairāk nekā latviešu oriģinālliteratūra. Šajosā korpusosā var gan iemācītiesnoskaidrot, kā “trīspadsmit” ir lietuviešu valodā, gan skatīt, kādā kontekstā tas lietots un vai, piemēram, vai lietuviešu valodā ir saistīts ar kaut ko nelāgu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt, lai pētītu bērnu valodas attīstību, izstrādāts “„Morfoloģiski marķēts longitudināls bērnu runas korpuss” (Bērnu runas korpuss; http://lamba.korpuss.lv).
1. Tehniskais noformējums;
Visos runas korpusos audiomateriāli transkribēti t. s. ortogrāfiskajā transkripcijā, kas ir burtiska sacītā atveide rakstos mašīnlasāmā formā, ievērojot latviešu valodas vārdu pareizrakstības principus. Tas nozīmē, ka tiek pierakstīts viss teiktais, arī pārteikšanās, vārdu atkārtojumi, neskaidri izrunāts teksts. Interpunkcija ortogrāfiskajā transkripcijā netiek izmantota, runātais tiek pierakstīts vārdiem, tostarp rakstot gan ciparus, gan arī saīsinājumus.
7.1. Liekvārdība;
Papildus tekstā tiek norādīti arī neverbālie elementi, pauzes un teksts svešvalodā (piemēram, (.h) norāda ieelpu) un pauzes (piemēram, (.) norāda klusuma pauzi), bet netiek izmantotas pieturzīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Līdzīgas atkāpes no pareizrunas normām jau iepriekš aplūkotas rakstu krājumā “„Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” (Auziņa 2014).
1. Tehniskais noformējums;
Bērnu runas korpusā redzams, ka skaitliļa vārds “trīspadsmit” lietots tikai vecāku runā un, protams, bez nelāgas pieskaņas. Tas parādās, piemēram, skaitot: (viena (1.54) divas (2.03) trīs (1.69) četras (1.78) piecas (0.92) sešas (0.94) septiņas (0.76) astoņas (0.71) deviņas (0.66) desmit (1.15) vienpadsmit divpadsmit (0.48) trīspadsmit (0.47) četrpadsmit piecpadsmit (1.07) sešpadsmit (.) septiņpadsmit un (0.94) astoņpadsmit (0.33) nu re (2.91)) vai iepazīstino. Tāpat skaitļa vārds trīspadsmit parādās runas situāciju (as aprakstā: šodien ir (.) ē trīspadsmitais maijs (.h) ir pāri astoņiem jau vakarā mēs vēl (.) un tagad Bērns1 ar Bērns2J. ar A. te taisa klučus lielajā istabā (.h) ir izmests konstruktors un es ceru ka viņi atgriezīsies istabā un mēs varēsim turpināt runāt (.)).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Varētu pat teikt, ka ir izveidojies savdabīgs skaitļa “vārda trīspadsmit” korpuss, kurš noteikti ir papildināms, bet kurā nav pārāk daudz liecību par trīspadsmit kā maģisku vai nevēlamu skaitli.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Kad šis „nelaimīgais” skaitlis un „stindzinošie” valodas piemēri tik aukstasinīgi iztirzāti un izanalizēti dažādos kontekstos un ar dažādām pieejām, var uzelpot – latvieši īpaši nesirgst ar triskaidekafobiju.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Lai arī cik nelāgs reizēm šķistu šis skaitlis, ir dzīve arī pēc trīspadsmitā datuma.
7.2. Mazvārdība;
Un, bez šaubām, komentāri par valodu būs arī pēc “krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 13. numura, bet tie jau nākamajā, 14. numurā.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Inta Urbanoviča Ciešamā kārta lietišķajā tekstveidē Ievads Lietišķā valoda ir vienas no literārās valodas izpausmes jomāveidiem, un gadsimtu gaitā dažādu tradīciju ietekmē tā ir kļuvusi par savdabīgas un specifiskas valodiskās izteiksmes apkopojumu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēdējo gadu laikā lietišķā valoda ir ieguvusi daudz plašāku lietojuma diapazonu – tā vairs nav tikai normatīvo aktu vai administratīvo dokumentu sausā valoda, bet gan ir kļuvusi par plašu komunikatīvo sistēmu, kas izpaužas gan mutvārdos, gan rakstveidā ļoti daudzveidīgā kontekstā.
7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Lietišķajai valodai ir raksturīga savapiemīt stilistiskā savdabība, kas ļauj to nošķirt no citiem valodas paveidiem.
6.5. Izteicēja izveide;
Latviešu valodniecībā nav daudz pētījumu par lietišķās valodas specifiku – galvenokārt lietišķās valodatās raksturojums ir atrodams galvenokārt stilistikas pētījumos par funkcionālo stilu daudzveidību (sk., piem.ēram, Rozenbergs 1995; Kvašīte 2013) vai arī valodas prakses aprakstos (sk., piem.ēram, Freimane 1993; Krūmiņa, Skujiņa 2002; Skujiņa 2003).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodā darbības vārdus teikumā ir iespējams noformēvar būt darāmajā vai ciešamajā kārtā, kas izriet no kontekstuālās nepieciešamības uzsvērt darbības subjektu (darbības veicēju) vai darbības objektu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pētījuma „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” (2002) nodaļā par darbības vārda ciešamo kārtu ir analizēta pasīva konstrukciju lietojuma statistika un konstatēts, ka literārās valodas attīstībā var izšķirt trīs posmus: līdz Bībeles pirmā tulkojuma iznākšanai 1689. gadā – šo posmu raksturo neliels ciešamās kārtas konstrukciju lietojums; no pirmās Bībeles līdz 19. gs. vidum – šajā posmā vērojams krass ciešamās kārtas konstrukciju skaita palielinājums, ko noteica tulkojuma oriģinālvalodas stila specifika; no 19. gs. vidus līdz mūsdienām – šim posmam raksturīga tendence samazināt pasīva konstrukciju lietošanu (sk. Veidemane 2002, 415). 210. gadsimtās. ir vērojams, ka ciešamās kārtas lietojums tekstveidē atkal ir palielinājies, un pasīva konstrukcijas ir sastopamas visos valodas paveidos. Šķiet, no pašreizējā skatu punkta minētajam dalījumam būtu pievienojams ceturtais posms – no 20. gs. nogales līdz mūsdienām, ko raksturotu ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežuma paliellietojuma paplašināšanās, tomēr šādam apgalvojumam būtu nepieciešami papildu statistiski pētījumi, izmantojot jau izstrādātus parametrus.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pētot jau apstrādātos datus, var secināt, ka ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežums irvarētu būt atkarīgs no dominējošās kontaktvalodas, proti, laikā, kad Latvijas teritorijā galvenā kontaktvaloda ir ģermāņu grupas valoda, latviešu valodā palielinās pasīva konstrukciju lietojuma biežums.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Arī pašam bērnam tiks jautāta piekrišana mērījumu veikšanai. (Vēstule, 25.09.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
Ja rakstiskajā procedūrā lēmums netiek pieņemts, šo jautājumu izskata nākamajā klātienes sēdē. (Nolikums, 01.11.2012.).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Valentīna Skujiņa uzskata, ka lietišķās valodas specifika paredz ciešamās kārtas konstrukciju iesaisti dokumentu tekstveidēos (noteikumos, instrukcijās, sludinājumos u. tml.), jo tādējādi var uzsvērt nepieciešamību veikt kādu darbību noteiktos apstākļos, noteiktā laikā un, neminot darītāju, uzsvērt pagātnē veiktas darbības rezultāta klātesamību tagadnē: darbs ir pabeigts, raksts ir uzrakstīts, tilts ir uzbūvēts, līgums ir noslēgts (un tātad patlaban ir spēkā) (Skujiņa 2003, 64).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;