Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Pirmatnējā igauņu tautasdziesma nebija tikai ganu saucieni vien, bet arī kāzu dziesmas – kaasitamine, populāras bija arī pļaujas dziesmas ar refrēnu üles, kuras dēvē par – leesitus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Latvietis zina kādas divas trīs rindas, kurās atrodami aliterāciju un asonanšu pāri: „Riti, riti, rīta rasa”, „; Gludu, gludu galvu glaudu” vai „Liptin lipa liepu lapa”.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Igauņu valodā sākumatskaņas varam atrast arī parastā teikumā: päike paistab palavalt (‘saule spīd karsti)’, murest murtud (‘no bēdām salauzts jeb bēdu salauzts)’, soe süda (‘silta sirds)’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: ”Sibulasta tegin sillad” ( ‘No sīpoliem taisīju tiltus)’, ”Ma laulan mere maaks” ( ‘Es dziedāšu jūru par zemi)’ u. c. Tautasdziesmu radīšana laika gaitā tikusi pakļauta īpašai sistēmai.
1. Tehniskais noformējums;
Igauņu dzejnieks un daudzu eseju autors Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) rakstā „Literārās valodas daudzie aspekti” žurnāla „Keel ja Kirjandus” (Valoda un Literatūra) 2011. gada 6. numurā uzsver: „Vārdu līdzību, bez šaubām, uztvēra jau agrāk, to apstiprina arī tautas neliterārās valodas folklorā esošās aliterācijas, asonanses un atskaņas.
7.2. Mazvārdība;
Ikoniskais jeb atdarinošais valodas lietojums ļauj atšķirt, piemēram., somu vārdus: sihinä (‘šņākoņa)’ un suhina (‘svilpšana, šalkoņa)’, ripinä (‘čaukstoņa, čaboņa, urdzēšana)’ un rapina (‘čaboņa, čirkstoņa)’, kihinä (‘šņākoņa, čurkstoņa, mudžēšana)’, kahina (‘čaboņa, čaukstoņa, švīkstoņa)’ un kohina (‘rēkoņa, dārdoņa, kņada)’, tomēr nenovelkot starp tiem skaidru robežu.” Arī igauņu vārda rääkima (‘runāt)’ un somu puhua (‘runāt)’ izcelsmē viņš saskata onomatopoēzi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Igauņu tautasdziesmās vārdu skaniskums tiek panākts ar visu līdzskaņu un patskaņu atkārtojumu, tomēr biežāk senajās igauņu tautasdziesmās tiek atkārtoti līdzskaņi l, s, m, n, k, t;, patskaņi a, e, u, ü, ä,ö, õ;, divskaņi au, õu, ae.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: Mina mõista, miks ei mõista (‘Es domāju, kāpēc nedomāt)’; Tõin mina tapja Turgimaalta (‘Atvedu es kāvēju no Turku zemes)’; Üle mere meeste kätte (‘Pāri jūrai vīru rokās)’; Ära mu härjad väsisid (‘Mani vērši, nenogurstiet)’; Laula, laula, suukene (‘Dziedi, dziedi, mutīte)’.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, Ilmara Lābana aforistiskie īsdzejoļi no krājuma „Rrooza Selaviste” („Rroosi Selaviste”): „Istus kirstus ja karastus Kristuse karistus” (burtiski „‘Sēdēja šķirstā un rūdījās Kristus sods”’) vai „Orgasm puuris orgiga purismi orgiat” (burtiski „‘Orgasms urba ar iesmu pūrisma orģiju”’), vai „Kõik roomad roomavad Rooma” („‘Visi romieši rāpu (lien) uz Romu”’).
1. Tehniskais noformējums;
Ilmars Lābans gājis vēl tālāk un sacerējis palindromus (palindromi – vārdi, kas lasāmi no abām pusēm ar vienādu jēdzienisko nozīmi), onomatopoētiskus dzejoļus un skaņu dzeju (sound poetry).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turklāt viņš valodai tuvojas kā pašvērtībai, nevis kā vienīgajam komunikācijas instrumentam.“” Atdzejojot ne vienmēr iespējams atveidot precīzi artveidot patskani ar patskani, ar līdzskani ar līdzskani, ar divskani ar divskani, biežāk šīs sakarības tiek lauztas, tomēr latviešu valodā ir pietiekami daudz iespēju panākt skaniskuma principa saglabāšanos ar citiem paņēmieniem.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Dienvidigauņu izloksnes veido vienu no diviem galvenajiem igauņu valodas dialektiem līdztekus ziemeļigauņu izloksnēm, uz kurāsm balstīta igauņu literārā valoda.
6.1. Saistāmība;
Vēsturiski dienvidigauņu un ziemeļigauņu izloksnes ir bijušas dažādas radniecīgas Baltijas jūras somu valodas. NSavukārt no senos laikos pastāvējušrunātās dienvidigauņu valodas savukārt izveidojās visai atšķirīgasi valodas formaspaveidi, kuraus mūsdienās dēvē par Mulgi, Tartu, Veru un Setu izloksnēm.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visu šo izlokšņu areāli dienvidos savulaik iesniegušies Latvijas teritorijā, leivu un Ludzas igauņu valodu salas pat pilnībā atradušās Latvijā. Šis rRaksts sniedz pārskatu par šīiem savdabīgajāiem igauņu valodas formāpaveidiem Latvijā, to kādreizējo izplatību un vēlāko likteni.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dienvidigauņu izloksnes – senākās Baltijas jūras somu valodas pēctečiturpinājums Visas Baltijas jūras somu valodas ir samērā tuvas viena otrcita citai.
7.3. Neiederīgs vārds;
PēdējTo dēļ dienvidigauņu izloksnes uzskatītas arī par starpposmu starp Baltijas jūras somu valodām un tālāk austrumos esošajām somugru valodām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uz dienvidigauņu izlokšņu primārumuaritāti Baltijas jūras somu valodu veidošanās procesā norādījuši vairāki pazīstami Baltijas jūras somu valodu vēstures pētnieki, piemēram., Peka Sammallahti (Pekka Sammallahti 1977) un Tīts Reins Vītso (Tiit-Rein Viitso 1985, 2000) (Pajusalu 1996:, 24–26).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
P. Kallio Baltijas jūras somu vēlo pirmvalodu ir iedalījis vispirms piekrastes un iekšzemes dialektos; n. No piekrastes dialekta izveidojās visas Baltijas jūras somu valodas, izņemot dienvidigauņu; iekšzemes dialekta vienīgais pārstāvis mūsdienās iru mūsdienās pārstāv vienīgi dienvidigauņu izloksnes (Kallio 2007:, 243).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
P. Kallio izsaka pieņēmumu, ka Novgorodas apkaimē agrīnajos viduslaikos runātā senā čudu valoda vistuvākā ir tieši dienvidigauņu valodai (ibid.turpat).
7.3. Neiederīgs vārds;
P. Kallio uzskata, ka lībiešu valoda no citām Baltijas jūras somu valodām nošķīrusies ar nākamoajā sazarošanosās posmā, ziemeļigauņu valoda no somu un citām tālāk ziemeļos esošajām Baltijas jūras somu valodām – vēl vēlāk.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;