|
Ilgajā cilvēces vēsturē ir radīts ne mazums valodas teoriju, bet nemitīgi parādās arvien jaunas – tās piedāvā citu skatupunktu, kas ļauj 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Valodas gramatikas apraksts pirmām kārtām ir nepieciešams šajā valodā runājošajai sabiedrībai, un tam ir jāatbilst sabiedrības aktuālajām vajadzībām. Šī iemesla dēļ līdzās spēj pastāvēt 1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; |
|
Valsts valodas statusa pastāvības apziņa ir priekšnoteikums saliedētai sabiedrībai un labi funkcionējošai demokrātijai, kas nepastāv pati par sevi, bet gan tā jāveido diendienā.
7.2. Mazvārdība; |
|
Valsts prezidente Vaira Vīķe 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Politikas plānošanā neatkarīgi no attīstības dokumenta veida ietverami šādi rīcības posmi: situācijas raksturojums, analīze, t. sk. pētījumu izmantošana dokumentu sagatavošanas posmā; galveno esošo un potenciālo problēmu formulējums; ietekmes sākotnējais izvērtējums; iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekmes (t. sk. ietekmes uz valsts budžetu) novērtējums 1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Valsts valodas politikas stratēģiskā plānošana Ideālā variantā politikas plānošana 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” sadaļas 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Laikā, kad tika izveidota V 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Pēc 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Par valsts valodas politiku atbildīgās institūcijas ir Saeima, Valsts prezidenta institūts, Ministru kabinets, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās pārraudzībā esošās institūcijas – Latviešu valodas aģentūra (LVA), Valsts izglītības satura centrs, Tieslietu ministrija un tās pārraudzībā esošais Valsts valodas centrs, kā arī Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija un citas institūcijas, kuru atbildība noteikta valsts valodas politikas attīstības plānošanas dokumentos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
|
Atsevišķu institūciju padotība un nosaukumi pēdējo divdesmit gadu laikā ir mainījušies, ko galvenokārt ir noteikusi nepieciešamība pēc valsts budžeta līdzekļu konsolidācijas un 7.1. Liekvārdība; |
|
Valsts valodas politika ir izteikti horizontāla joma, kas skar tādas nozares kā izglītība un zinātne, kultūra, iekšlietas, tieslietas, ārpolitika, ekonomika un migrācijas procesi, kā arī reģionālā politika u. c. 1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Latvijas Republikā pašlaik eksistē pašas nepieciešamākās valodas politikas realizēšanas institūcijas, kas tieši 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Jāuzsver, ka I 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Ministru kabineta noteikumi Nr. 528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” kopš 2003. gada 16. septembra ir papildināti ar ministrijai deleģētajiem uzdevumiem izstrādāt valsts valodas politiku un organizēt un koordinēt valsts valodas politikas īstenošanu, ko nosaka šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētās funkcijas. 2006. gada 11. septembrī darbu valsts valodas politikas izstrādē un valodas politikas īstenošanas koordinācijā uzsāka I 7.1. Liekvārdība; |
|
Jāatzīst, ka 2008. gada ekonomiskās krīzes iespaidā šo institūciju funkcijas tika pārskatītas un daļa i 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Valsts valodas politika un diasporas politika Līdz 2018. gadam, kad Saeimā tika izstrādāts un pieņemts Diasporas likuma projekts, I 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Līdz ar 1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; |