|
Izmaiņas nevar pārvērst par ļaunuma d 2.1. Vārdu pareizrakstība; |
|
Irina Levontina (Ирина Левонтина), piekrizdama tiem, kas saka, ka ne mēs valdām pār valodu, bet valoda – pār mums (Левонтина 2015, 8), atgādina, ka valodas organisms ir pārsteidzoši dzīvīgs; tam grūti kaut ko uztiept; jauni vārdi vai jaunas vārdu nozīmes liecina par attiecīgu nepieciešamību; ar laiku šīs nozīmes tiek atmestas vai pieņemtas kopā ar jauno saturu (Левонтина 2016, 17 1. Tehniskais noformējums; |
|
Iespējams, reizēm norādījumi tomēr izriet no vienkāršotas pieejas dažādām runas situācijām. 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
|
Ikdienas lietojuma situācijās, iespējams, būtu lietderīgi nevis censties šādas vienības izsvītrot no jauniešu un citu latviešu valodas lietotāju runas, bet paskaidrot attiecīgos valodnieciskos aspektus, dažādus lietojuma kontekstus (piemēram, vēsturiskā lietojuma situācijas vai stilizācija) un pārrunāt variantus, kas arī ir pieejami latviešu valodā, piemēram, runa ir, atkarībā no konteksta – šādi piemēri, turpmākie piemēri, turpmākajā tekstā norādītie piemēri u. c. Tādējādi paplašinās izpratne, bagātinās valodas resursu krājumi un netiek novilktas robežas, kuru nepieciešamība ne vienmēr ir pavisam skaidra.
8. Tekstveide; |
|
Priedēkļu un prievārdu sāga Nav datu, 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.8. Palīgteikuma tips; |
|
Tas pats sakāms par darbības vārdu pielietot salīdzinājumā ar 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Attiecībā uz darbības vārdu apmācīt, iespējams, varētu izvirzīt apsvērumu, ka apmācīt iezīmē darbības pilnīgu vai daļēju pabeigtību, atsaucoties uz līdzīgas 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Piemēram, žurnālistiskās pētniecības vietnē Re:Baltica lasāmā raksta 1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; |
|
Tāpat jāpiekrīt vērojumam, ka norādāmie vietniekvārdi arvien biežāk 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Latviešu valoda nekad nav bijusi 1. Tehniskais noformējums; |
|
Arī pašlaik aizguvumus izmantojam aizgūtnēm, it īpaši sarunvalodā un neformālajā rakstveida saziņā. Taču to netrūkst arī oficiālos dokumentos.
7.2. Mazvārdība; |
|
Nomainoties iekārtām un apgūstot jauno dzīvestelpas realitāti, sabiedrības un līdz ar to arī kultūras, tostarp valodas lietojuma, izmaiņas 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Ne velti 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; |
|
Iespējams, ka attiecīgā izteiksme gluži vienkārši atsvaidzina saziņu, dod iespēju 1. Tehniskais noformējums; |
|
Turklāt šie faktori neattiecas tikai uz jaunāko paaudzi – sterila valoda ir sinonīms ne vien samākslotai, bet arī garlaicīgai, izolētai un 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Vēl jāpiebilst, ka 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Tiesa, līdzīgi kā ar kalkiem, te galvenā ir valodas izteiksmes formu un līdzekļu daudzveidība – noderīgi, ja tomēr atceramies un attiecīgā situācijā izmantojam, piemēram, ģenitīva piesaisti ( 1. Tehniskais noformējums; |
|
Pat ja abu darbības vārdu nozīmes nevar uzskatīt par identiskām, tad tās ir pārāk tuvas, lai būtu iespējams 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Un rodas jautājums, vai šī termina cēlonis ir nezināšana vai apzināta vēlme 1. Tehniskais noformējums; |
|
Nevaram neņemt vērā, ka laika formu lietojums, kas latviešu valodā, ja to salīdzinām 5.2. Lieka pieturzīme; |