Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Starp sieviešu vārdiem abos sarakstos ir arī Kristīne, kas latviešu sarakstā ir pirmajā, bet kopsarakstā ir –ceturtajā vietā (matemātiski sarēķinot, gandrīz 1000 nelatviešiemu ir vārds Kristīne).
4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visu Latvijas iedzīvotājpilsoņu 100 izplatītāko vārdu sarakstā parādās arī tādi personvārdi, kādu nav starp latviešu 100 populārākajiem vārdiem, piemēram: Jeļena (kā otrs populārākais vārds kopsarakstā), Tatjana (3. vietā kopsarakstā), Irina (11. vietā), Anastasija (18. vietā), Ludmila (23. vietā), Natālija (31. vietā), Marina (32. vietā), Igors (12. vietā), Dmitrijs (15. vietā), Maksims (25. vietā), Mihails (38. vietā), Vadims (46. vietā), Deniss (47. vietā) u.  c., kas galvenokārt ir slāvu antroponimikona vārdi.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir vērts salīdzināt visu paaudžu latviešu izplatītākos vārdus Latvijā mūsdienu sarakstu (04.04.2018., sk. 1. un 2. tabulu) ar 2017. gadā jaundzimušajiem dotajiemo vārdiem Latvijā (skat. 5. un 6. tabulu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Starp jaundzimušo populārākajiem vārdiem nav neviena deminutīva. Arvien vairākRaksturīgi, ka arvien vairāk tiek izvēlēti vienzilbīgui vārdui (pat 12 no 100 – Ralfs, Marks, Toms, Miks, Pauls, Rojs, Klāvs, Niks, Kurts, Krišs, Maikls, Gusts; sal. 2. tabulāu – visu paaudžu latviešu vārdu sarakstu – un 4. tabulu – Latvijas visu pilsoņu vārdu sarakstu, kur vienzilbīgo vārdu skaits – 5) – tir 5). Tas ir vēl viens arguments, kas irunā pretīrunā stereotipiem par to, ka sieviešu vārdi ir īsāki nekā vīriešu.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Arvien vairbiežāk reģistrēts nelokāmu zēnu vārdu ar nelokāmo galotni -o (7: Rodrigo, Hugo, Bruno, Otto, Leo, Raivo, Marko, sal. 2. tabulu, kur ir tikai 1viens šāda tipa personvārds – Ivo).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienās lietoto terminu kopuma kodols bija izveidojies jau 19. gs. 60. gadu beigās, piemēram, skola, skolot, skolēns, skolotājs, klase, ģimnāzija, [mācību] stunda, augstskola, fakultāte, profesors, students, universitāte, arī daudzi mācību priekšmetu nosaukumi (lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, ticības mācība, aritmētika, algebra, ģeometrija, u.  c.).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Gandrīz visi šie apzīmējumi bija vai nu identiski aizguvumi, vai pēc kontaktvalodu paraugiem “„pārkopētas” (kalkotas) valodas vienības.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds izglītība (vispirms – izglītot) radās diezgan īpatnējā veidā, paplašinot no vācu un krievu valodas atšķirīgu semantisko lauku. 1868. gadā Atis Kronvalds savās publikācijās centās izteikt ‘izglītošanas’, ‘izkopšanas’ jēdzienu un aktivizēja vārdu daiļš un glīts vārddarināšanas potenciālu, paplašināja darbības vārdu glītot garīgā glītuma (civilizēta, izkopta stāvokļa) virzienā un pēc vācu ausbilden parauga pievienoja iz- (/izglītot (Kronvalds 1868; Kronvalds 1868a).
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Pamazām ap vārdu izglītība veidojās stabilu vārdu savienojumu kopums (profesionālā izglītība, arodizglītība, tehniskā izglītība u.  c.), jo latviešu valodā bija nepieciešami izglītības sistēmas attīstības komponentu apzīmējumi.
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna vadītā RLB Valodniecības nodaļa 30. gados sniegusi, no mūsdienu literārās valodas viedokļa, divus pareizus (vispārīgs raksturojums, vispārīgi nosacījumi) un vienu nepareizu (vispārīgie dziesmu svētki) ieteikumu (Endzelīns 2002, 46;, 165;, 171).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Arī turpmākajos gadu desmitos minēto vārdu lietojums būtiski nemainījās, vēl 50. gadu rakstu avotos paralēli pareizajiem apzīmējumiem vispārīgā izglītība, vispārīgā valodniecība, vispārīgā bioloģija atrodama „vispārējā izglītība”, „vispārējā valodniecība”, „vispārējā bioloģija” u.  tml. Protams, termins vispārējā izglītība tika lietots arī ar tam atbilstošo nozīmi, piemēram, runājot par obligātu vispārējo septiņgadīgo izglītību (izglītību visiem).
1. Tehniskais noformējums;
Māksla 1989, 3, 20 1988. gadā latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss, bet 1989. gadā Latvijas sabiedrības spiediena rezultātāietekmē LPSR Augstākā padome pieņēma Valodu likumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piebilstams, ka līdzīgi vācu un krievu valodai arī angļu valodā aplūkojamo latviešu īpašības vārdu (vispārīgs, vispārējs) semantika izsakāma ar vienu vārdu – general, tāpēc tulkotājiem ir jāpārzina dažādie savienojumi ar šo vārdu un to pareizās latviešu atbilsmes latviešu valodā. aApmācība 19. gs. beigās informācijā par rezervistu un zemessargu iesaukšanu uz mācībām laikraksti sāk lietot vārdus apmācība un apmācīšana.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Kārtībniekiem bija uzdots ielenkt un pārmeklēt Biķernieku mežu. [..]. Policija 1937, 5, 223 Latvijas Lauksaimniecības kameras mazpulku nodaļa saņēmusi mazkalibra šautenes, kuŗas izsniegs mazpulkiem apmācībām šaušanā.
1. Tehniskais noformējums;
Zemgales Balss 1937, 107, 4 Aizsargu apmācības. [..] ..Rēzeknē notika taktiskās apmācības, kuŗas vadīja aizsargu štāba apmācības daļas priekšnieks kapt. Ķikulis. [..]. Latgales Vēstnesis 1937, 37, 5 Īpaši pēdējā citātā ir redzama nevēlamā prakse, kad mācības nosauc par „apmācībām”, arī „apmācību daļa” skan nelatviski.
1. Tehniskais noformējums;
Pēc 2.Otrā pasaules kara par dominējošo kontaktvalodu atkal kļūst krievu valoda, un latviešu valodas runātāji vārdus apmācīt un apmācība lieto kā krievu обучать un обучение burtiskas atbilsmes.
1. Tehniskais noformējums;
Padomju Jaunatne 1965, 52, 3 [..] klātienes studentiem ļautu saīsināt eksāmenu sesiju, pagarināt mācību periodu, kas, pārejot uz saīsināto apmācības laiku (4 gadiem) nav liels.
1. Tehniskais noformējums;
Viensējuma Latviešu valodas vārdnīcā (LVV) vārda apmācība definīcija jau ir aizgājusi nevēlamā virzienā (acīmredzot izmantota arī kāda krievu valodas vārdnīca), jo likt pirmo uzsvaru uz teorētiskajām zināšanām ir pretrunā ar šā vārda praktisko ievirzi, sal.: apmācība -as, s.
7.2. Mazvārdība;
Nevēlamu praksi var ilustrēt ar informāciju no Pekinas: Vēstniece Ingrīda Levrence piedalās latviešu valodas apmācības programmas atklāšanā Pekinā. [..] 7. septembrī Pekinas Starptautisko studiju universitātē (Beijing International Studies University) tika uzsākta latviešu valodas bakalaura programmas apmācība. [..] uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu aģentūras atbalstu apmācīs pasniedzējs no Latvijas. (Vēstniece 2015) Otrkārt, par nevēlamu uzskatāms vārda apmācība lietojums, runājot par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, sal.: [..] par pāreju uz apmācību tikai latviešu valodā. nepareizs lietojums [..] valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā. pareizs lietojums [..] apmācības ilgums 6 – –8 gadi. [..]. nepareizs lietojums Mācību ilgums 4 gadi. pareizs lietojums Treškārt, bieži vien daudzskaitļa forma apmācības tiek lietota vārda mācības vietā. Šāda prakse ir nevēlama.
1. Tehniskais noformējums;
Pat zinot par jēdzienu definīcijām un vārdu semantikas daudzšķautnainību, tulkotāji nereti pakļaujas burtiskas atbilsmes inercei, kas rada terminoloģisku nekonsekvenci dažādu organizāciju dokumentu tulkojumos. zZinātne un tehnika – zinātne un tehnoloģija 21. gs. vērojama gan objektīvi pamatota un apzināta, gan arī stihiska latviešu vārdu krājuma reorganizācija.
2.3. Sākumburti;