Viņu valodas lietojumā vērojamas vairākas arhaiskas iezīmes, piemēram., -hn inesīvs: külähn ‘ciemā’, arī savdabīgi jaunievednājumi, piemēram., allatīvs inesīva vietā: küläl ‘ciemā;, ciemos’ (Iva 2009).
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nomenu morfoloģijas ziņā ir ievērojamis, ka gan Ludzas, gan Veclaicenes apkaimes valodā daudz izmantoti ārvietas locījumi, pat tur, kur būtu sagaidānepieciešams iekšvietas locījums. Īpaši izplatīts tas ir allatīva jeb “‘uz kurieni”’ locījuma gadījumā: Briģi kerigole ‘uz baznīcu’ Briģos, sal. ig. kirikusse, Kornetu mõtsalõ ‘uz mežu’ Kornetos, sal. ig. metsa; r. Retāk sastopama arī inesīva pielīdzināšana allatdesīvam: kerigol ‘baznīcā’, sal. ig. kirikus, mõtsal ‘mežā’, sal. ig. metsas. Ārvietas locījumi negaidīti sastopami arī leivu valodā, piemēram., soulõ ‘uz purvu’, sal. ig. sohu, maalõ ’‘zemē’, sal. ig. maha;. Ludzas igauņu valodā šis princips produktīvi izmantots arī veida apstākļa vārdu darināšanā: aohnalõ ‘lēnām’, sal. ig. aegsasti.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Igaunijā šāds minēto formasu lietojums galvenokārt pazīstams rietumveru izloksnēs.
4.1. Lietvārds;
7.2. Mazvārdība;
|
Inesīva -hn(a) pazīme varēja būs vispārt izplatīta dienvidigauņu izloksnēs otrā gadu tūkstoša pirmajā pusē un vidū, kas liecina par visai agrīnu dienvidu izlokšņu atdalīšanos no Veru un Setu dialektiem. No otras puses, Latvijas dienvidigauņu izloksnēs, no otras puses, atsevišķās formās sastopamas pārsteidzošas līdzības ar vistālāk austrumos esošrunātajām dienvidigauņu izloksnēm arī salīdzinoši tālu uz rietumiem esošajā areālā, kur Igaunijā dienvidigauņu izloksnēs tas nav iespējams.
3. Vārddarināšana;
4.2. Darbības vārds;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Piemēram, līdzīgākais ar vistālāk uz austrumiem esošo dienvidigauņu Setu dialektu no nomena locījumiem ir -st translatīvs, piemēram., suurõst mihest ‘par lielu vīru’, sal. ig. suureks meheks; -st translatīvs sastopams blakus -s(s) translatīvam gan leivu, gan Ludzas igauņu izloksnē (Pildā ieparastāks gan ir -s(s)) u, gan dažiem teicējiem Veclaicenes apkaimē.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Visāos līdz šim izpētītajāos Latvijas dienvidigauņu valodas formāpaveidos kā salīdzinājuma pārākās pakāpes pazīme ir -b, piemēram., suurõb ‘lielāks’, sal. ig. suurem, inäb ‘vairāk’, sal. ig. enam, līdztekus tai vietām sastopama arī -mb: paŕemb ‘labāks’. -b pazīme, no vienas puses, ir raksturīga dienvidu Mulgi dialektam un, no otras puses, dienvidu Setu dialektam. Ņemot vērā tā esastopamību Latvijas dienvidigauņu valodas formās, izmaiņaspaveidos, pārveidojumu *mpi > mb > b varētu uzskatīt par visas dienvidigauņu valodas dienvidu daļas jauninājumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Plašāk nekā dienvidigauņu izloksnēs Igaunijā sastopama divu konjugāciju nošķiršana, turklāt jauns bieži ir tieši refleksīvs verba lietojums, piemēram., līdztekus mõsk ‘mazgā’ arī mõskus ‘nomazgājas’; šī parādība visregulārākā ir Ludzas igauņu izloksnē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Visāos Latvijas dienvidigauņu valodas formāpaveidos ir izplatīts imperfektsa pagātne ar -e un -(d)se pazīmēm, piem., tull´e ‘nāca’, sal. ig. tuli, oll´e ‘bija’, sal. ig. oli, mõistse ‘saprata’, sal. ig. mõistis, taču šoīs pēc analoģijas ceļā radveidojušoās laika pazīmju sastopamība pakļaujases atbilst noteiktiem noteikumprincipiem, un ir iespējsastopamas noteiktiem verbu tipiem (Pajusalu 2005); t. Tādi paši noteikumi konstatēti arī Veclaicenes un Alūksnes teicēju valodas lietojumā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Apvērstais noliegums tomēr mijas ar parasto nolieguma konstrukciju saskaņā ar noteiktieām sintaktiskieām likumieībām.
3. Vārddarināšana;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Verba pozīcija teikumā un vārdu secība plašāk Latvijas dienvidigauņu valodā noteikti ir tēma, par kurāu vērts turpināt pētījumus.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savdabību Latvijas dienvidigauņu leksikā līdztekus latviešu u. c. kopīgiem aizguvumiem izraisījusi līdzīgu sufikspiedēkļu produktivitāte: kõrvus ‘auskars’, võius ‘ziede’, tõisilda ‘citādi’; priekšrokas došan tikusi dota ārvietas locījumiem arī apstākļa vārdos: piemēram., maal ‘zemē’, sal. ig. maas, un savdabīgi celmi, piemēram., haiglõma ‘sāpēt’, kõht ‘spēks’, natto ‘ļoti’, reinik ‘rijkuris’, saganõ ‘līdzīgs’.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Latvijas dienvidigauņu valodas izredzes Dienvidigauņu izloksnes Igaunijā divās pēdējpēdējās divās desmitgadēs ir pieredzēdzīvojušas atdzimšanu.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Dienvidigauņu valodu Latvijā acīmredzot nav iespējams un arī nevajagav nepieciešams veidot par ikdienas saziņas valodu, taču tai tomēr ir sava vieta kā valodas mantojumam.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Vairums no sieviešu un vīriešu 100 populārākajiem vārdiem ir citvalodu cilmes personvārdi: aramiešu – Marta,; Toms un Tomass,; senebreju – Anna, Anete un Annija, Ilze, Elza un Elizabete, Ieva (?) un Eva, Maija, Mārīte un Marija < Mirjama, Zane < Zuzanna, Ruta, Eva, Evija un Evita; Daniels, Jēkabs, Matīss,; sengrieķu – Elīna, Liene un Ilona (ungāru forma), – visi trīs personvārdi < Helēna, Baiba < Barbara, Agnese, Irēna, Sintija, Katrīna, Jolanta, Jana < Johanna, Lidija, Veronika; Andris un Andrejs, Aleksandrs un Sandis, Juris, Kristaps < Kristafors,; latīņu izcelsmes – Kristīne, Laura un Lauris, Diāna, Santa (?)1, Valentīna, Silvija, Vita, Emīlija un Emīls, Paula, Amanda, Regīna, Solvita, Sabīne, Lilija, Viktorija un Viktors,; Adrians, Antons, Dāvis < Dāvids, Kristiāns, Markuss, Mārtiņš un Mārcis,; ģermāņu (senvācu) – Alise < Adelheide; Alberts, Arnolds un Arnis, Arvīds, Haralds, Ēriks, Ernests, Kārlis, Raimonds, Rolands, Rūdolfs, Normunds, Valters, Voldemārs, tostarp daudzās latviešu valodā veidotās hipokoristikas, resp., saīsinātās vai citādi pārveidotās formas, kas ieguvušas oficiālā vārda statusu: Didzis < Dītrihs, Gatis < Gothards, Ģirts < Gerhards, Ingus < Heinrihs, Reinis < Reinhards,; franču – Elita; Armands, Renārs (franču forma < vācu cilmes Reinhards),; angļu, anglosakšu, ķeltu – Edīte, Evelīna, Samanta,; Arturs, Edgars, Eduards un Edvards, Edmunds, Edvīns un Edijs, Ralfs, Rihards un Ričards, Oskars, senziemeļu,; skandināvu – Inga un Ingrīda; Ivars, Gunārs,; somugru – Aina (?), Laila,; Imants, Ilmārs, Raivis, Raivo,; lietuviešu – Daiga (?), Biruta, Rūta,; Aldis, Gints (?); krievu – Svetlana,; Igors, Sergejs, Vladislavs, Vladimirs.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Starp vīriešu vārdiem ir ievērojami mazāk (tikai 10) latviskas izcelsmes personvārdu (minēti popularitātes secībā): Valdis (?), Guntis, Dainis, Agris, Dzintars, Vilnis, Ģirts, Raitis, Viesturs, Modris, Gundars.
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Interesanti, ka latviešu sieviešu populārākais vārds Kristīne (13 0292) tikai nedaudz pārspēj otro populārāko vārdu – Inese (12 537), turpretī vīriešu populārākais vārds Jānis (48 917) vairākkārt pārspēj otro visizplatītāko vārdu – Andris (18 847), kā arī 3,5 reizes pārsniedz populārākā sieviešu vārda Kristīne izplatību.
1. Tehniskais noformējums;
|
Formāli skatoties, visbiežāk sieviešu vārdi sākas ar patskaņiem: A (14 vārdu), I (13 vārdu), E (10 vārdu), kā arī ar līdzskaņiem G (11 vārdu), L (11 vārdu), S (11 vārdu), M (7 vārdi), V (7 vārdi), D (6 vārdi).
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Vīriešu vārdi visbiežāk sākas ar A (21 vārds), bet otrajā vietā ir vārdi, kas sākas tieši ar R (12 vārdiu), tad frekvences ziņā seko E (10 vārdu), V (9 vārdi), G (8 vārdi), M (7 vārdi), I (6 vārdi).
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vairumam populāro sieviešu vārdu ir galotne -a (84 no 100): Inga, Līga, Santa, Marta, tikai 16 personvārdiem – galotne -e: Kristīne, Liene, Zane, Sarmīte.
7.2. Mazvārdība;
|
Ja aplūkojam ne tikai latviešu, bet visu tautību Latvijas iedzīvotājpilsoņu izplatītākos vārdus Latvijā (skat. 3. un 4. tabulu), pirmajā vietā ir personvārdi Anna (kas latviešiemu sarakstā ierindojas sestajā vietā; vairāk nekā 10 000 latviešu un apmēram 8 000 nelatviešu sievietēm ir šis vārds kāir pirmais vai vienīgais) un Jānis (ne tikai pāri pāar 48 000 latviešu, bet arī ap 2 000 cittautiešu ir šis vārds), bet otrajā vietā ir Aleksandrs, kas latviešu tautības100 populārāko vārdu sarakstā ieņem 21. vietu.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|