Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Leivu valodas sala Pētnieki visai vienprātīgi ir uzskatījuši leivu valodas salu par dienvidigauņu senās apdzīvotībās teritorijas turpinājumu Ziemeļlatvijā (Iva 2007b; Vaba 2011), sk. 1. karti.
7.2. Mazvārdība;
Leivu izloksnē lībiešu valodai līdzinājušies pat daži ļoti bieži lietojami vārdi, piemēram., aizlieguma vārds ala ‚‘ne-’ (citur dienvidigauņu izloksnēs är ’‘~ ar’), aim ‚‘saime’ (citur hõim), amatš ‚‘līdz’ (sal. lībiešu ama ‘viss’); l. Līdzīgi ir bijuši arī daži biežākie atvasinājuma sufikspiedēkļi, piemēram., -ži: illuži ‘lēni’, irmuži ‘bailīgi’.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Leivu valoda unikālā veidā apvieno dažas lībiešu un dienvidigauņu savdabīgās valodas iezīmes, piemēram., lauzto toni (intonāciju) un laringālo klusīlglotālu slēdzeni vārda beigās, kas abi leivu izloksnē var būt sastopami pat vienā vārdā, piemēram., ra’a’ ‚‘naudas’, pa’ata’ ‚‘runā!’ (sk. fonētisko aprakstu sk. Teras 2010).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Leivi Igaunijā agrāk dēvēti par Gaujas zemniekiem (Koiva maarahvas), jo valodas salas vistālāk uz rietumiem esošie valodas salas ciemi atradās Gaujas upes apkaimē Gulbenes un Alūksnes rajonā.
6.4. Vārdu secība;
Lai gan leivi apdzīvoja visai plašu teritoriju (Vaba 1997a, 21. karte), viņu pierakstītā valoda ir visaikopumā viendabīga (sal.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā ir Veru rietumdaļai raksturīga izloksne ar spēcīgāmu latviešu valodas ietekmēmi, kurai piemīt zināma līdzība arī ar 2008. gadā Alūksnes apkaimē ierakstītajiem izlokšņu paraugiem.
6.1. Saistāmība;
Ievērojams ir fakts, ka leivu valodā iesniegušiespamanāmi Tartu dialektam un arī kādreizējai Tartu rakstu valodai raksturīgie jauninājumi, piemēram., -de illatīvs: kambridõ ‚‘istabā, kambarī’, sal. ig. kambrisse, un veida apstākļa vārdi ar -de- sufiksu: kangõdõ ‚‘ļoti, stipri’, sal. ig. kangesti.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ludzas igauņu valodas sala Dienvidigauņu dialekta Ludzas igauņu valodas sala, kas atrodas Ziemeļdienvidu LatvijLatvijas austrumdaļā, Latgalē, Ludzas pilsētas apkaimē (Pajusalu 2009), ir bijusi vēl lielāka, un pēc valodas un, acīmredzot, arī apdzīvotības vēstures vēl daudzpusīgāka nekā leivu teritorija (sk. 1. karti).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patiesībā darīšanatie ir bijusi arši dienvidigauņu dialektā runājošiem ciemiem daudzvalodīgajā Latgalē, starp latgaļliešu, baltkrievu, ebreju u. c. tautu ciemiem daudzvalodīgajā Latgalē.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
PētnTieki uzskatījušits, ka Ludzas igauņi ir to dienvidigauņu zemnieku pēcteči, kas ieradās no Igaunijas 17. gadsimtās., pēc tam, kad Zviedrija iekaroja Dienvidigauniju un sāka reformāciju, no kuras bēga vietējie katoļticīgie zemnieki bēga (Kallas 1894), vai 18. gadsimtas. sākumā Ziemeļu kara notikumu rezultātā (piem., Ojansuu 1912 un Prants 1928).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Daudzi Ludzas igauņu pēcteči līdz šai dienai ir aktīvi katoļi, un viņiem patīk vēstīt tradicionālo uzskatu par to, ka tieši katoļticības saglabāšana ir bijusi viņu pārcelšanās pamatā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To, ka viņi vienmēr būtu tur dzīvojuši, viņi neapstiprina un kā pamattautu sevi neizjūt (atšķirībā, piemēram., no Veclaicenes Veru dialekta runātājiem savās dzimtajās vietās).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ievērojamās atšķirības dažādu novadu Ludzas izloksnē drīzāk nosver par labuapstiprina uzskatamu, ka dienvidigauņu ierašanās reģionā notikusi dažādos laika posmos.
4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ludzas areāla rietumu ciemos, īpaši Pildas pagastā, ir vairākas līdzības ar leivu un arī Alūksnes apkaimes t. s. rietumveru izloksni, savukārt Ludzas igauņu austrumu daļā vairāk kopīga ir ar austrumveru un setu izloksni.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Taču ir cilvēki, kuri prot vismaz ierobežotā apmērānedaudz prot runāt Ludzas igauņu valodā – jaunākais no tiem ir trīsdesmitgadnieks, viņam izteicienus un skaitļus Ludzas igauņu valodā iemācījusi vecāmāte.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dienvidigauņu izloksnes Igaunijas un Latvijas robežjoslā No leivu un Ludzas igauņu valodu salām ir savākti visai plaši materiāli, taču to pašu nevar sacīt parteikt tieši par Igauniju robežojošos dienvidigauņu valodudienvidigauņu valodu, kas tiek runāta Igaunijas robežjoslā un igauņu apdzīvotoajās teritorijuās Latvijā.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Saskaņā ar zinātnieku rīcībā esošajām ziņāmiem datiem, tomēr izšķirami četri izlokšņu areāli: (1) d1. Dienvidigauņu valodas rietumu grupas jeb Mulgi dialektā runājošās saimniecības Rūjienas apkaimē.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Saskaņā ar vēstures avotiem, agrākajos gadsimtos šajā apkaimē bijis vairāk dienvidigauņu dialektu runātāju (Pajusalu 1996:, 31-–32).
1. Tehniskais noformējums;
Apkaimes valodai ir bijušas raksturīgas vēl vairākas dienvidigauņu dialekta rietumdaļai tipiskas valodas iezīmes, piemēram., inesīvs ar -n galotni (külän ‘ciemā’), kas atšķiras no austrumdaļas inesīva ar -h galotni (küläh ‘ciemā’).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņiemu kultūras un izglītības centrs bija Alūksne.
6.1. Saistāmība;