Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Kokin minēts 1765. gada revīzijas materiālos no Vecpils pagasta (Mežs 2017, 153, 313). Uzvārda KokinsTā cilme nav īsti skaidra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uzvārds Laizāns (90) ir bijis viens no izplatītākajiem latgaliešu uzvārdiem, kas bijis koncentrēts plašā apgabalā Latgales vidienē (Mežs 2017, 168, 313).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Uzvārda nozīme ir neskaidra. Ilmāra. Meža grāmatā šā uzvārdatā varbūtējā rašanās tiek saistīta ar poļu uzvārdu Łais, kam pamatā personvārds Lais, Leis, kas savukārt radies no viduslejasvācu lise, linse ‘kluss, maigs, mierīgs’ (Mežs 2017, 168). Šāds uzvārda Laizāns skaidrojums liekas maz ticams, jo uzvārds Łais Polijā ir reti izplatītsastopams.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas nav iekļauts, piemēram, Jana. Bistrona 1936. gadā publicētajā pētījumā par poļu uzvārdiem (Bystroń 1936).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Iespējams, šā vārda cilme jāmeklē latviešu resp. latgaliešu valodas leksikā. Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” ir iekļauts vārds laiza no Varakļāniem (ME II 414).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vārdnīcas autori šo vārduto saista ar kopvalodas laiža, kam ir izdalītas vairākas savstarpēji saistītas nozīmes ar kopīgo sēmu ‘kārumnieks, gardēdis’ (ME II 415). Šāda motivējošā pazīme ir visai ticama uzvārdam. Šo hipotēzi Jānis. Endzelīns piedāvā arī vairākiem vietvārdiem ar sakni laiz-/laiž-, atsevišķos gadījumos norādot, ka vietvārda pamatā ir uzvārds (Lvv II 251).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pauls Balodis savā pētījumā „Ne tikai Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš…” uzvārdus Nagla un Nagliņš pieskaita uzvārdiem, kas radušies no darbarīku nosaukumiem (Balodis 2018, 520).
7.1. Liekvārdība;
Piemēram, šis uzvārds minēts arī 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas sarakstos šis uzvārds minēts arī tur: Nagla Alūksnes draudzes Kalnamuižas privātmuižā (LVVA 199. f., 1. apr., 175.I. l.), Naglin Turaidas Lēdurgas draudzes Vidrižu privātmuižā ar Barauskas pusmuižu (LVVA 199. f., 1. apr., 504. l.).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Līdz ar to ir ticamas vairākas šā uzvārda rašanās hipotēzes: 1) uzvārd – tas radies no (1) atbilstoša lietuviešu uzvārda vai sugasvārda; 2) uzvārds radies no, (2) poļu sugasvārda wojewoda vai atbilstoša uzvārda; 3) uzvārds radies vai arī (3) no latviešu valodas sugasvārda vaivads, vaivods. PVar secināt, ka par labu slāvu cilmei vismaz kāds no pētniekiem ir izteicies par pieciem uzvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Starp simt100 Latvijas populārākajiem uzvārdiem nav sastopams neviens, kura pamatā būtu vietvārds.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Lielākā daļa šīs grupas uzvārdu – pieci – ir salikteņi ar priekšvārdu pirmajā komponentā un vācu apelatīvu Sohn ‘dēls’ (iespējams, arī zviedru son) otrajā komponentā.
1. Tehniskais noformējums;
Visi pieci uzvārdi ir simts100 populārāko uzvārdu pirmajā trešdaļā: Jansons (4), Pētersons (11), Andersons (18), Jēkabsons (29), Miķelsons (31). Šobrīd ļoti populārs ir uzvārds Ivanovs (19).
Kā norāda Ilmārs. Mežs, Ivanovs ir izplatītākais uzvārds Latvijas krieviem (Mežs 2017, 130).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Iespējams, personvārds Logins radies no cita personvārda – Longins, kam pamatā latīņu longus ‘ilgs, garš’ (Siliņš 1990, 219).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Starp simts100 populārākajiem uzvārdiem sastopams arī Valters (83).
7.3. Neiederīgs vārds;
Priekšvārdu autori Ilmārs. Mežs, Muntis. Auns, Otīlija. Kovaļevska, Anna. Stafecka.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Atzīti arī sinonīmi izpletņlēcējs un parašutists, finieris un saplāksnis, kaut gan saplāksnis esot ieteicamāks. Tagad rRodas šaubas, vai vārds parašutists (sal. kr. парашютист) iederas literārajā valodā, tas gan ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV 61, 298).
7.1. Liekvārdība;
J. Endzelīnu kāds provocēja un atkārtoti uzrunāja par „biedru Endzelīnu”, viņš uzdeva valodas prakses sēdes vadīt Pēterim. Kļaviņam un pameta sēžu zāli. 1948. gada valodniecības sēdēs tika pārrunāti gan praktiskie latviešu valodas jautājumi, gan doti krievu valodas vārdu tulkojumi, gan skaidrotas atsevišķu vārdu nozīmes Llatviešu valodas tēzauram, – Valodniecības institūts vāca tam materiālus (LVAa, 2. lp.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turpmāk, kopš 1948. gada 27. janvāra, gandrīz katra atklātā valodas prakses sēde tiek sākta ar kādu noteiktu referātu: 27. janvārī „Par prepoziīcijas pie lietāšanu” referē laborante Mirdza Plūme (1918– 1948), 10. februārī „Par prepoziīciju apakš, zem, pirms un priekš ” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Elfrīda Šmite (1909–1989), 23. martā „Par prepoziīciju uz” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Milda Lepika (1890–1976), 26. oktobrī „Par izskaņas -šana un -ums lietāšanu” – jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Mērija Saule-Sleine (1895–1982).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Pēc norādīšanas uz nevēlamām konstrukcijām, tādām kā nākt pie atziņas, pie naudas saņemšanas, pievest piemērus, pielaist kļūdas u. c., kāds no sēdes dalībniekiem iebilst: „Ja citās valodās (krievu, vācu) lietā šādu pie-, tad arī latviešu valodā pie- būtu lietājams”.” Šādau iebilde arī mūsdienās ir dzirdama, un toumu referente novērtē asi, sakot, „pievest piemērus lietā plaši, tas vēl neliecina, ka šī forma ir laba.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;