Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Biedrojamā zīme [šajā kontekstā – defise] te nav vēlama, jāizsakās kaut kā citādi. (LVA, 10. lp.) Marksisms-ļeņinisms. Īsti –- [defise] nebūtu vietā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Varbūt te varētu darināt salikteni. (LVA, 1. lp.). Marksisms-ļeņinisms vajadzētu rakstīt bez domu svītras [defises].
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Defise tomēr tika saglabāta terminā marksisms-ļeņinisms (LLVV 5, 96 ), tā lietojama saliktos uzvārdos.
1. Tehniskais noformējums;
Pēc protokoliem, izvērtējot referātu saturu, lielākā daļa tur sniegto atzinumu jau iztirzāti Jāņa Endzelīna grāmatiņā „Dažādas valodas kļūdas” (Endzelīns 1928), Pētera Ozoliņa – „Valodas prakses jautājumos” (Ozoliņš 1935), un Veltas Rūķes „Valodas un rakstības jautājumos” (Rūķe 1940), kā arī iepriekš iznākušajās J.
5.2. Lieka pieturzīme;
Viņa rakstos ir nievājoši izteicieni par valodniekiem, ka viņi respektē „buržuāziskos valodniekus”, nevis „Marra mācību uz marksisma-ļeņinisma pamatiem”, ka valodas „tīrīšana un latviskošana” ir sabiedrības vajadzību neievērošana un patvaļa” (Ozoliņš 1948), ka „ sociālistiskā pārkārtošana nevar notikt atrauti no krievu valodas. [..] Krievu valoda – ir sociālistiskā laikmeta valoda”, ka „ir jāizbeidz sekošana tādām grāmatām kā vācu laikā izdotai „Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcai”” (Ozoliņš 1949).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna vēsturiski nozīmīgajām tēzēm” (Niedre 1948, 2. lpp.).
7.1. Liekvārdība;
Pēckara periodā valodas prakses sēdes notika no 1947. gada decembra līdz pat 1950. gada 14. martam (Cīņa 1950), un šādos politiskā terora apstākļos ne katrs valodnieks to varēja veikt.
7.2. Mazvārdība;
Pret buržuaāzisko idealismu mūsu valodniecībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Latvijas PSR Ministru Padomes 1946. gada, 5. jūnija. lēmums Nr. 480.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Lai sasniegtu pētījuma mērķi – gūtu priekšstatu par dažādos Latvijas reģionos lietotajiem neoficiālajiem urbanonīmiem, to darināšanas tendencēm, izveides motivāciju, lietojuma biežumu un funkcijām – tika izveidota anketa, kas galvenokārt tika izdalīta iepriekš minēto pilsētu skolās. 2012. gadā aptaujā piedalījās dažādu Latvijas Universitātes fakultāšu studenti, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas un Rēzeknes 5. vidusskolas vecāko klašu skolēni, bet 2013. gadā Rīgas Centra sākumskolas 6. klašu skolēni, Rīgas Hanzas vidusskolas, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Bauskas Valsts ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Pētījumā uzmanība pievērsta urbanonīmuiem – vietvārduiem, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (VPSV 2007, 413) –, precīzāk, neoficiālajiem jeb slenga nosaukumiem.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Piemēri izkārtoti alfabēta secībā, norādot arī topoobjektu oficiālo nosaukumu, skaitu, resp., cik reizes attiecīgais slenga vietvārds minēts anketās, kā arī pilsētu (saīsinājutā formā – skat. saīsinājumu sarakstu), kur minētais neoficiālais nosaukums ir reģistrēts.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Apkopotajā anketu materiālā visbiežāk minēts ir ātrās ēdināšanas restorāna „Hesburger” slenga nosaukums Hesītis (Rīgā aptaujā tas minēts 85 reizes, Kuldīgā – 44 reizes).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Apkopotais neoficiālo vietvārdu materiāls uzskatāmi liecina, ka visbiežāk slenga toponīmi tiek darināti, lai nosauktu jauniešu satikšanās un pulcēšanās vietas – arī tādas, kurām oficiālo nosaukumu nav, piem.:ēram, Bedre (1x) // Domčiks (1x) (= Doma laukumsa daļa) Rg – neoficiālais nosaukums radies, jo tāpēc, ka agrāk veikto izrakumu rezultātā Doma laukumā ir izveidojusies ieplaka; Černobiļa (1x) (= pamesta ēka aiz Pontonu tilta) B; Čortovka (1x) (= jauniešu pulcēšanās vieta Maskavas ielā) Rz; Getiņš (7x) (= „Ghetto Games” Grīziņkalnā) Rg; Ģertrūde (1x) // Purvs (1x) (= satikšanās vieta Ģertrūdes ielā) Rg; Karātavu laukums (1x) (= laukums pie Kuldīgas Centra vidusskolas); Kurilca (1x) // Kurilka (3x) // Marina (1x) (= smēķētava netālu no Rēzeknes 5. vidusskolas) – respondents anketā piebildis, ka Marina ir kādas skolotājas vārds; Kvadrāts (2x) (= vieta blakus Pēterbaznīcai) Rg – šāda neoficiālā nosaukuma motivācijas pamatā ir vietas forma, kas līdzīga kvadrātam; Monsterītis (3x) // Monsterīts (3x) (= iekštelpu skeitparks „Monsterparks”) Rg; Origo saliņa (2x) (= gājēju saliņa pie Merķeļa, Marijas un Satekles ielas krustojuma) Rg; Seši-vienpadsmit (4x) (= 6. tramvaja un 11. tramvaja galapunkts Stacijas laukumā) Rg; Pentagons (5x) (= basketbola laukums Dārza ielā) B; Titāniks (2x) (= Sv.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.8. Palīgteikuma tips;
Sīmaņa baznīcas skatu laukums) V – skatu laukums respondentiem atgādina kuģi; Truba (1x) (= Rīgas termoelektrocentrāles skurstenis Imantā) Rg; Vecais pasts (1x) (= būvlaukums Satekles ielā pie tirdzniecības centra „Origo”) Rg; Graviņa (2x) (= smēķētava pie Valmieras Valsts ģimnāzijas).
1. Tehniskais noformējums;
Oikodomonīmus jeb atsevišķu ēku nosaukumus, kā minējuši aptaujātie respondenti, nereti pazīst un lieto ne tikai jaunieši, bet dažādua vecumua grupu pārstāvji: Baltā baznīca (3x) (= Sāpju dievmātes katedrāle) Rz; Banāni (2x) // Banāns (1x) (= ēka Purva ielā) V; Burkāns (2x) // Morkovka (2x) (= ēku komplekss oranžā krāsā Ilūkstes ielas un Augusta Deglava ielas krustojumā) Rg – neoficiālais nosaukums radies, jo ēku komplekss ir oranžā krāsā; Elzēā (1x) // Kolhoznieku nams (2x) // LZA (2x) // Staļina dzimšanas dienas torte (1x) // Staļina smaids (1x) // Tramplīns (1x) // Zinātņu augstceltne (1x) (= Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka) Rg; Kaļķene (1x) (= Rīgas Tehniskās universitātes galvenā ēka) Rg – atrodas Kaļķu ielā; Kongress (1x) (= Rīgas Kongresu nams) Rg; Ķīnas mūris (2x) (= gara ēka Nīcgales ielā) Rg; Mauzolejs (2x) (= ēka Stirnu ielā 31) Rg; Mazā pils (1x) (= Slimnīcas ēka) V; Māmuļa (1x) (= Latviešu biedrības nams) Rg; Rainītis (2x) (= Latvijas Universitātes galvenā ēka) Rg – arī šī neoficiālā vietvārda pamatā ir ielas, kurā atrodas ēka, nosaukums; Sīmanene (1x) // Sīmanis (1x) (= Sv.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Reizēm izskaņu -ene, -enis lietojums novērojams arī mikrorajonu neoficiālo nosaukumu darināšanā, piem.ēram: Dauģene (= Daugavgrīva) Rg; Iļģenis (= Iļģuciems) Rg; Ķīpene (= Ķīpsala) Rg; Sarcene // Sarķene (= Sarkandaugava) Rg; Vipingene (= Vipinga) Rz.
7.2. Mazvārdība;
Materiālā ir reģistrētas arī ar slāvu cilmes piedēkļiem -ik-, -čik- darinātas bezgalotnes formas, kas nav adaptētas latviešu valodā: Čiļik (= „Čili pica”) Rg; Ķenčik (= Ķengarags) Rg; Mežik (= Mežciems) Rg; Stadik (= Sporta skolas stadions) Rz; Zolļik (= Zolitūde) Rg.
1. Tehniskais noformējums;
Jauniešu slenga vietvārdu darināšanā – līdzās morfoloģiskajam vārddarināšanas paņēmienam – metaforu lietojums ir izplatīts arī citu valstu – Somijas, Krievijas, Bulgārijas u.  c. – neoficiālajos urbanonīmos (Ainiala, Vuolteenaho 2008, 1031,; Васильева 2011, Влахова- Ангелова 2008).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Apkopotajā latviešu valodas materiālā konstatēts liels neoficiālo vietvārdu skaits, kas veidoti kā metaforas.
7.2. Mazvārdība;