Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Sāksim ar tādiem gadījumiem, kur aizgūtais īpašības vārds latviešu valodā netiek morfoloģiski adaptēts un deklinēts, piemēram: hot (bilde), kreizī (ideja), kūl (beibes), super (koncerts), top (spēle). Kā šādu lietojumu interpretēt?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzināsim šos divus teikumus: pirmajā kods tika pārslēgts, tikai iestarpinot tikai vienu vārdu, bet otrajā – jau veselu vārdu savienojumu: (1) Trešdienu gaida laikam visvairāk – tā ir Crazy diena, – jo trakāk, jo labāk (2). Jau šodien pirmajā dienā uzzināju, ka restorāna šefs ir totally crazy guy. :) intriģējoši. [..]. Pāreja no vārda līmeņa koda maiņas gadījuma uz valodā pilnībā integrētu aizguvumu ir pakāpeniska: sākotnēji adaptācija var būt tikai fonoloģiska, vēlāk – arī morfoloģiska.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Starp citu, kodu maiņa dažkārt var atspoguļoties arī grafiski: ja tiek saglabāta citas valodas rakstība (kā minētajos piemēros), visticamāk, šādā gadījumā uz pavisamkaut uz īsu brīdi tieka mainīts kods, un vārda aizguvuma vēl nav.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tad jau var atzīt, ka sastopamies ar īstu aizguvumu, bet no citiem leksikas elementiem tas atšķiras ar to, ka nav lokāms; tā morfoloģisko adaptāciju var dēvēt par nulles adaptāciju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodā ir nostiprinājies ļoti maz nelokāmu aizguvumu (piem.ēram: haki, (sar.) lillā, rozā, retro u. tml.), tādēļ pēc kādar laikua būs interesanti pavērot, cik un kādi pašlaik nelokāmie aizguvumi no angļu valodas būs saglabājušies, un vai, piemēram, grūtāk adaptēsies īpašības vārdi, kas beidzas ar patskani (fensī, kreizī, trendī – līdzīgi kā aizgūtie lietvārdi ar galotnēm ē, i, o, u)utt.), salīdzinot ar īpašības vārdiem, kas beidzas ar līdzskani.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Runājot par morfoloģisko adaptāciju un salīdzinot ar aizguvumiem no vācu un krievu valodas, jāsaka, ka angļu valodas morfoloģija ir atšķirīga: īpašības vārdiem nav saskaņojalokāmu galotņu (tikai salīdzināmās pakāpes), tādēļ angļu valodas aizguvumu nedeklinēšanai latviešu valodā varētu būt devējvalodas ietekme.
7.3. Neiederīgs vārds;
Formu super un superīgs lietojums atribūta un predikatīva pozīcijā internetā. 3.
7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodā aizguvumi no vācu un krievu valodas parasti tiek (vai tika) adaptēti, pievienojot (vai mainot) fleksijas, piemēram: fein-s (< fein), forš-s (< forsch), švak-s (< schwach), krut-s (< krut-oj/крут-ой), riž-s (< ryž-ij/рыж-ий), tup-s (< tup-oj/туп-ой) (LSV).
6.5. Izteicēja izveide;
Salīdzināsim: Lietvārds Īpašības vārds Nenoteiktā forma Noteiktā forma kulinār-s kulinār-s kulinār-ais minerāl-s minerāl-s minerāl-ais glamūr-s glamūr-s glamūr-ais feik-s feik-s feik-ais Protams, tikai daļai aizguvumu ir lietvārda un īpašības vārda pāri, tādēļ dažviet var saredzēskatīt tikai netiešu internacionālismu modeļa ietekmi – fleksīvās adaptācijas atbalstu, t. i., – lai arī lietvārda un īpašības vārda pāra nav, īpašības vārds tik un tā tiek adaptēts, pievienojot fleksiju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pie aizgūtiem celmiem var pievienot ne tikai galotnes, bet arī piedēkļus: visbiežāk -īg- (piem.ēram: kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s, LSV), ļoti reti –arī -isk- (piemēram, forma super-īg-s interneta lietojumos pašlaik ir fiksēta apmēram 182 000 reižu, bet super-isk-s – tikai aptuveni 10 reižu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad blakus šādām formām nav atbilstošu lietvārdu, es tās piedāvātu uzskatīt par izveidotām adaptīvā, nevis derivatīvā ceļā: citā valodā eksistējošs vārds nav uzskatāms ne par semantisku, ne formālu šo formu derivācijatvasināšanas pamatu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cenšoties formas kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s izskaidrot derivatīvi, varētu mēģināt tās atvasināt arī no nelokāmām formām kreizī, kūl, super, bet atvasinājumi no īpašības vārdiem ar piedēkli -īg- nav bieži sastopami, acīmredzot, dominē vārddarināšana no lietvārdiem (MLLVG I 271,; LVG 267).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tas visdrīzticamāk ir tādēļ, ka pašlaik latviešu valodā tas tiek uzskatīts par produktīvāko un lietotājam pamanāmāko: pievienojot šo piedēkli, aizgūtais celms eksplikatīvi/eksplicīti (t. i., ņemot talkā atsevišķu marķieri, kuram aizguvumā nav citas funkcijas) tiek pieskaitīts piegūst kādības īpašības vārdiem raksturīgās semantiski gramatiskās pazīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinājumā ar nelokāmajiem aizguvumiem sufiksālajām formām dažos gadījumos, šķiet, ir arī kāda īpašību pastiprinoša, akcentējoša nokrāsa – iespējams, tas ir saistīts ar piedēklim -īg- piešķirtraksturīgo pazīmi apzīmēt aktīvas īpašības (MLLVG I 253–254; LVG 266–2667).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Sufiksālās adaptācijas kontekstā interesanti ir tas, ka literāros internacionālismos skaidri dominē adaptīvais piedēklis -isk-, piemēram: cin-isk-s, drast-isk-s, ekscentr-isk-s, jurid-isk-s, kosm-isk-s utt. Ņemot vērā, cik bieži šajos aizguvumos sastopams piedēklis -isk-, varētu šķist, ka, arī adaptējot jaunākos aizguvumus, tas tiek izmantots, bet, kā jau tika minēts, tas notiek reti.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Runātāji -isk- visdrīzticamāk uzskata par mazāk produktīvu nekā -īg- un varbūt to saista ar normatīviem internacionālismiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vērtējot abu piedēkļu produktivitāti, par aktīvāku un dzīvotspējīgāku būtu jāuzskata -īg-, jo tas biežāk tiek lietots nenormētajā valodā (t. i., to neatbalsta kāda noteikta tradīcija), tas ir ieguvis pirmo vietu arī Blinkenas (2002, 186) pētījumā, kurš balstīts uz biežuma vārdnīcas (LVBV) datiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kādēļ vienā gadījumā aizguvumi tiek adaptēti, pievienojot tikai locījumu galotnes, bet citos – arī piedēkļus? VisdrīzākDomājams, ka valodas lietotāji vienkārši svārstās starp diviem adaptācijas veidiem (neskaitot nelokāmās formas): kā jau minēts, aizguvumam pilnīgi pietiktu ar fleksiju pievienošanu, bet ar šo adaptācijas veidu konkurē eksplikatīvā/eksplicītā vārda klases apzīmēšana ar derivatīvo piedēkli.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā jau iepriekš minēts, mūsdienu lietuviešu valodā adjektīvuno angļu valodas aizguvumūto adjektīvu adaptācija, pievienojot galotnes, ir sastopama ļoti reti – visbiežāk tie tiek izmantotasi vai nu morfoloģiski neadaptētasi, vai sufiksālas formasar adaptīviem sufiksiem.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vai arī, piemēram, verbālu aizguvumu gadījumā latviešu valodā nav svārstīšanās starp fleksīvo un sufiksālo adaptāciju: aizgūtie angļu valodas darbības vārdi jau izsenis tiek adaptēti, pievienojot piedēkli -ē- vai -o- un nekad – tikai pievienojot fleksijas, piem.ēram, kancel-ē-t, print-ē-t, sken-ē-t, (ie-)ček-o-t, čill-o-t, džump-o-t, seiv-o-t (< cancel, print, scan, check (in), chill, jump, save) u. tml. 5. Ņemot vērā iepriekš minēto, latviešu valodā var izdalīt trīs tipus jaunāko angļu valodas adjektīvo aizguvumu funkcionēšanai latviešu valodās tipus: (1) nulles adaptācija, kad aizguvums neiegūst nekādu aizguvējvalodas morfēmu, (2) fleksiju pievienošana, (3) derivatīvā piedēkļa (un nepieciešamo galotņu) pievienošana.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;