Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Liela uzmanība tieka veltīta runas un rakstības atbilsmju vērošanai un veidošanai.
6.5. Izteicēja izveide;
Bendiks izdarījveica plašus valodas prakses vērojumus, diskusijās tika iesaistīta arī sabiedrība.
6.5. Izteicēja izveide;
Bendiks) (Priekšvārds 1958). Šī svešvārdu vārdnīca nākca klajā 1958. gada vidū.
6.5. Izteicēja izveide;
Bendika vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidijs apstiprināja 1966. gadā, taiun tā turpinotāja darboties Valodas un literatūras institūta paspārnē (Literatūra un Māksla 1966).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas politikas īstenošanai tika izveidota jauna struktūra – Valsts valodas centrs (VVC).
7.1. Liekvārdība;
Kopš 1993. gada centrs ir valsts pārvaldes iestāde Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas,. Tas īstenojot valsts politiku, kā arī uzraugota un kontrolējot normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas jautājumos, nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību (Ppieejams: http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/par/par.html S, skatīts 20.10.2015.).
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
No 2001. gada 29. janvāra Valsts valodas centrs pārietgāja Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā (Ministru kabineta rīkojums Nr. 57), bet no 2005. gada (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 202) – Tieslietu ministrijas pakļautībā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Komisijas galvenie uzdevumi ir: regulāri izvērtēt literārās valodas kodificēto (normatīvos dokumentos un izdevumos ietverto) normu atbilstību valsts valodas likumībām, izskatīt un novērtēt priekšlikumus par kodificēto normu maiņu; izstrādāt un apstiprināt valodas praksei nepieciešamos normatīvos dokumentus; dot atzinumus par valsts institūciju likumu un lēmumu projektiem, kas skar Komisijas kompetenci; organizēt lingvistiskus un sociolingvistiskus pētījumus par latviešu valodas normu atbilstību valodas praksei (Turpat, 3., 4. lapa)–4). Latviešu valodas ekspertu komisijā irbija priekšsēdētājs, tā vietnieks, sekretārs un 18 komisijas locekļi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzās „Vārdu un uzvārdu rakstības pamatprincipiem”, „Noteikumiem par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos” apspriests atsevišķu vārdu lietojums, piemēram, vispārējs un vispārīgs lietojums, un norādīts, ka nosaukumā „IZM Vispārējās vidējās izglītības departaments” vārds vispārējais jāaizstāj ar vispārīgs (Turpat, 122.–123. lapa.).
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Papildus piedalījušies pieaicinātie valodnieki: L. Balode (par lietuviešu personvārdiem), T. Karma (par igauņu personvārdiem), A. Stafecka (par latgaliešu personvārdiem). (LNA LVA 2705 . fonds, 1. apraksts 8. lieta, 60. lapa). Šajos gados sākusies (un joprojām, īpaši strīdīgos gadījumos, turpinās) principiāla diskusija par lielo sākumburtu lietošanu nosaukumos, proti, daļa ekspertu uzskata, ka lielo sākumburtu lietošanā vairākvārdu nosaukumos ieviešams formāls princips: nākamais vārds pēc īpašvārda (vairākvārdu nosaukumos) vienmēr rakstāms ar lielo sākumburtu.
1. Tehniskais noformējums;
Sēžu protokoli liecina, ka tajās spriests par atsevišķu vārdu lietošanu un pareizrakstību, piemēram, grifs vai greifs, regula vai rēgula, advents vai advente, dēmons vai demons u. c. (Turpat, 36.a un 37.lapaa, 37; pasvītroti atbalstītie vārdu rakstības varianti).
1. Tehniskais noformējums;
Izvilkumi no šiem protokoliem apliecina, ka diskutēts par līdzskaņu miju vārdos finanšu un finansu; lielo sākumburtu lietojumu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku nosaukumā u. c. (Turpat, 20.–21. lapa).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Viņa šajā amatā irbija divus gadus.
6.5. Izteicēja izveide;
Tieka spriests par tautību un valodu nosaukumiem – tie pieejami gan VVC mājaslapā sadaļā LVEK lēmumi, gan Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.
6.5. Izteicēja izveide;
Sēdēs diskutēts par svešvārdu komikss, karaoke, samits u. c. pareizrakstību, lielo sākumburtu lietojumu t. s. laikmeta nosaukumos renesanse, atmoda; nomenklatūras vienību dome, valde, padome u.  tml. pareizrakstību, ieņemamo amatu un goda nosaukumu rakstību, arī personvārdu atveidi un pareizrakstību.
1. Tehniskais noformējums;
Kopš 2006. gada komisijas sastāvs nebijtika atjaunināts, tāpēc 2010. gadā pēc vairāku valsts iestāžu reorganizācijas un strukturāliem grozījumiem ar Tieslietu ministrijas rīkojumu tieka izveidots jauns Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvs. 2010 – –2015 2010. gada 3. martā ar toreizējā tieslietu ministra M.areka Segliņa rīkojumu Nr. 1-1/77 tieka apstiprināts Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvs.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Kopumā pārskatot LVEK darbību – pārrunātos valodas jautājumu risinājumus un lēmumus, redzams, ka komisija vairāk strādājusi, reaģējot uz ar jautājumiem, kurus uzdod interesenti uzdevuši gan Latviešu valodas aģentūras konsultantiem, gan Valsts valodas centram; retāk tikuši apskatīti pašu valodnieku proaktīvi virzītie valodas „sakārtošanas” uzdevumi.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ekspertu komisija bija vairākkārt pievērsusi uzmanību valodas ūzusa nekonsekvencēm šajā jomā, un tika lemts, ka tā iespējami jāsakārto.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Tās ir kā post factum kustība, kas piedāvājot latviešu ekvivalentu brīdī, kad valodā jau visai aktīvi dzīvo ienācējvārds.
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Spilgts piemērs ir selfijs, kurš dzirdams un redzams latviešu tekstos krietni biežāk nekā valodnieku piedāvātais fotopašportrets un pašfoto (līdzīgi arī brownie, nevis brūnītis, cupcake, nevis glazūrkēkss, angliskais medijs, nevis plašsaziņas līdzeklis u.  c.). Jāatzīst, ka būtisks jautājums ekspertu darba sarunās līdz šim palicis neatbildēts: nav izdevies vienoties izpratnē, kas atzīstams un pieņemams par tradīcijas jēdzienu valodas lietojuma kontekstā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;