Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Pirmkārt, par papildinformāciju šajā pētījumāir uzskatāmīta apakšnosaukumā ietvertā norāde par cēlienu vai daļu skaitu izrādē.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Protams, šāda veida informācijai ir vienīgigalvenokārt organizējošs raksturs, tai maza sakara aristība ar žanroloģijas terminoloģiju, bet, aplūkojot pieteikto tēmu kopumā, tā tomēr ir jāpiemin.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažreiz šī norāde ir ne tikai informējoša, bet arī asprātīga un skatītāju ieintriģējoša, piemēram, – komēdija bērniem no astoņiem līdz astoņdesmit gadiem 2 daļās (Punktiņa un Antons 1985).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tradicionālais dalījums – traģēdija, komēdija un drāma, arī traģikomēdija un melodrāma – izmantots tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļā (39,31 %), t. i., 57 no aplūkotajiem iestudējumiem (traģēdija – 5, komēdija – 32, drāma – 13, traģikomēdija – 3, melodrāma – 4).
7.1. Liekvārdība;
Pārējos gadījumos nomenklatūras vārdam pievienots vēl kāds diferencētājelements (piemēram, muzikāla, dzīves, lauku), bet par tiem rakstīts vienkopussk. raksta turpinājumā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Interesanti, ka jau vairākupēdējos gaduos Liepājas teātrī nevienai izrādei nav dots šis apakšnosaukums – traģēdija, toties ir dažas traģikomēdijas, piemēram: traģikomēdija (Filumena Marturano 2013), sadzīviska traģikomēdija (Gogolmogols 2012vairāk izmantots nosaukums traģikomēdija (Gogolmogols 2012; Filumena Marturano 2013).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Aplūkonalizējamajā materiālā tie konstatēti 28,28 % jeb 41 gadījumā (luga – 18, izrāde – 14, dramatizējums – 9).
7.3. Neiederīgs vārds;
Visbiežāk vārdam izrāde pievienots apzīmētājs muzikāla, tādējādi kā žanrisko apzīmējumu norādot muzikāla izrāde, piemēram, muzikāla izrāde 2 cēlienos (Mūzikas skaņas 1993); muzikāla izrāde bērniem (Pelnrušķīte 2012, Runcis zābakos 2012), muzikāla izrāde bērniem 2 cēlienos (Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu 2009; Runcis zābakos 2012). 20. gadsimta 80. gados ir bijis populāri apakšnosaukumā ietvert terminu dramatizējums, kas nozīmē – skatuvei pārstrādāts literārs darbs. Pētījuma materiāls rāda, ka šŠādi apakšnosaukumi veidoti divējādi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Ja dramatizējuma nosaukums atšķiras no oriģināldaiļdarba, tad papildinformācijā ietvertas arī ziņas par dramatizējuma avotu, piemēram, – Zentas Mauriņas autobiogrāfiskā romāna „Tālā gaita” dramatizējums (Cilvēka griba ir viņa debesis 1997).
7.3. Neiederīgs vārds;
No citiem teātra uzveduma veidiem jāaplūkojami mūzikli un operas, kas jaunākajā posmā ir būtiska Liepājas teātra repertuāra daļa.
4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide;
Par mūzikliem, kas pēc definīcijas ir muzikāls skatuves darbs ar operetes, baleta, dramaturģijas un estrādes mākslas elementiem, nodēvēti vairāki vērienīgi iestudējumi, piemēram, – mūzikls (Neglītais pīlēns 2000,; Vestsaidas stāsts 2010), mūzikls pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem (; Pūt, vējiņi! 2011).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Savukārt tām dažām izrādēm, kam dots operas vārds, kas arī ir muzikāli dramatisks skatuves darbs, terminējums iekrāsos konkretizēts ar dažādiem papildkomponentiem, piemēram, – opera melodrāma 2 cēlienos (Agrā rūsa 2007), rokopera (Kaupēn, mans mīļais 1999), tautas opera 2 cēlienos pēc Raiņa lugas „Zelta zirgs” motīviem (Stikla kalns 2003).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar to arī pārskats par tradicionālajām skatuves darbu formām būtu beidzams, jo terminoloģiskā līmenī ne salonkomēdija, ne likteņtraģēdija, ne kamerluga, ne operete, ne vodeviļa, ne skečs, ne farss, ne bufonāde, ne klaunāde u. c. dramaturģiska darba paveidi Liepājas teātrī nav konstatēti.
7.2. Mazvārdība;
Iespējams, tas saistāms ar teātra epizāciju, – vēstījuma detaļu pārsvaru pār dramatisko elementu –, bet daudzos gadījumos tas skaidrojams ar to, ka dramatizējumā saglabāts oriģināldaiļdarba žanriskais apzīmējums.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atsevišķos gadījumos apakšnosaukumā saglabāta informācija, ko oriģināldarba autors devis savam prozas sacerējumam, piemēram, muzikāli patiesīgs stāsts jaunatnei (Sūnu ciema zēni 1999). Andreja Upīša stāsta apakšnosaukums izrādes programmā papildināts vienīgi ar vārdu „muzikāli”.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Interesi piesaista vēl daži ar literatūrzinātnes terminoloģiju saistīti izrāžu atslēgvārdi – poēma, leģenda, parodija, fantāzija, improvizācija, dialogs, trilleris, piemēram, muzikāli dramatiska poēma (Māte un neitronbumba 1985), muzikāla leģenda (Minhauzena precības 2013), komiska parodija (Atsaldētais 2012), teatrāla fantāzija 2 daļās (Bonžūr, mesjē Pero! 1985), skatuviska improvizācija divos cēlienos (Tās dullās Paulīnes dēļ... 1996), dialogs 2 daļās (Rīt 17.04 1984), trilleris 2 cēlienos (Bērniņi 2008).
7.1. Liekvārdība;
Turklāt vienā gadījumā abi termini saistīti kā defissavienojums – luga-romance 3 cēlienos ar priekšspēli (Santa Krusa 1995).
7.1. Liekvārdība;
Pirmkārt, atslēgvārdam tiek pievienots vēl kāds literatūrzinātnes termins, kas kopā ar pamatterminu veido vārdkopterminu, piemēram, muzikāli satīriska komēdija (Ceplis 2010), – muzikāli dramatiska poēma (Māte un neitronbumba 1985), skatuviska improvizācija divos cēlienos (Tās dullās Paulīnes dēļ... 1996), komiska parodija (Atsaldētais 2012), romantiska drāma no leišu vēstures 5 cēlienos (Vaidelote 1981).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Atis Rozentāls par izrādi „Malēnieši”, kura nodēvēta par karnevālu, saka: „Klaunāde ir atslēga, ar kādu šis materiāls ir slēgts [..] klaunāde jeb balagāns.” (Rozentāls 2012, 2) Savukārt Ilze Kļaviņa, analizējot izrādi „Ragana”, kuras apakšnosaukums ir kaislības senlaiku garā, lieto tādus izteikumus kā „šausmu pasaka”, „dekadentiski manierīgs” un „grotesks spēles veids”, kas atgādina agrīnā ekspresionisma pirmās „gotiskās” jeb „šausmu filmas” (Kļaviņa 2011, 8).
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Nobeiguma vietā Pēc visa iepriekš teiktā var rasties neskaitāmi daudz jautājumu: vVai šis materiāls rāda teātra attīstības iezīmes?, vVai tas ietekmē potenciālā skatītāja izvēli?, vVai izrādes veidotāji apakšnosaukumam veltī pietiekami lielu vērību?, vVai tas atspoguļo teātra repertuāra politiku?, vVai tas ir kļuvis par teātra mārketinga komponentu?, vVai tas vispār ir svarīgi?, kKo ar to visu iesākt? u. tml. Lai arī interesanti liekas visi šie jautājumi, šeitajā vietā liekams punkts. Šī rRaksta iecere bija ieskatīties Liepājas teātra izrāžu žanroloģijas jautājumā tikai lingvistiskajā aspektā, ar interesi vērojot un aprakstot apakšnosaukumu terminoloģiskos risinājumus. Pētījuma aAvoti Advents Silmačos 2012 – melodrāma; Lauris Gundars „Advents Silmačos”; rež. Ģirts Ēcis.
2.3. Sākumburti; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;