Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Diez vai vācu tautības luterāņu mācītājs un mājas spiestuves īpašnieks Kristofs Harders (1747–1818), strādādams Rubenes draudzē (1772–1816), varēja iedomāties, ka viņa vārds tiks pieminēts vēl mūsdienās latviešu kalendārvārdu sakarā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pie viņa nozīmīgākajiem izdevumiem pieskaitāmsder „Vidzemes kalendārs” (1781–1790), kurā bez praktiskiem padomiem tika iekļauti arī 88 latviski personvārdi: Ticula, Žēlīte, Sirsnīte, Gudriņš, Bezviltis, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte u. c. No tiem laikiem uz palikšanu nostiprinājusies tikai Skaidrīte.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ne tikai pieminēto personvārdu dēļ, taču Vidzemes kalendārs, līdzīgi kā citi kalendāri, ir kļuvušis par kultūrvēsturisku vērtību.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tiek ierosināts kalendārā atstāttikai tos vārdus, kourus tautā lieto, un svītrot tos, kas ir sveši, nedaiļskanīgi un kourus tauta nelieto.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika ierosināts latviešu kalendāros uzņemiekļaut arī labākos krievu personvārdus un, bet no katoļu kalendāra – tos, ko lieto Latgalē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču kalendārvārdu izdevējiem ieteikums nebija saistošs, tādēlļ kalendārvārdu sarakstos maz kas mainījās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tolaik Latvijā dzimušajiem bērniem doti arī tādi neierasti vārdi, piem.ēram, Bēgule (1915. gadā) un Daiļprātiņš (1912. gadā Krustpils draudzē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā pie labāka uzvārda tika iedzīvotāji ar tādiem uzvārdiem kā, piemēram, Bezbiede, Ciska, Pautiņš un Struņķe. [..] nav informācijas, vai 1922. gadā Jelgavā reģistrētā puisīša atradeņa uzvārds Ciešulis būtu nomainīts.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iedzīvotāji mainīja gan vārdus, gan uzvārdus. 1920. gs. 30. gados strauji pieauga arī latviskas cilmes vārdu došana jaundzimušajiem. KOtra raksturīga personvārdu iezīme – kā patstāvīgi personvārdi kļuva vārdi, kas agrāk bija tikai saīsinājumi, piemēram, Valdis (no Valdemārs), daudzi personvārdi saglabāja divējādu lietojumu – cilvēki, kuru oficiālie vārdi ir Andrejs, Valdemārs, Gustavs, ģimenes un draugu lokā tika saukti par Andri, Valdi vai Gustu.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cilvēkiem nebija dokumentu, daudzie vārdi pat vienasā ģimenes robežāsē radīja milzu juceklineskaidrības un pārpratumus, kura tad ir īstā māsa vai jaunākais brālis.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
No 1945. līdz 1951. gadam vārda dienas kalendāros vēl tiek uzrādītas, bet no 1952. gada vārdu katalogi no kalendāriem vispār tika izņemti. Piem., piemēram, laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1952. gada 10. februārī G. Arājas rakstā „Šā gada kalendāri” var lasīt: „Kalendaru uzdevums ir apkalpot visplašākās lasītāju masas, tiem ar savu saturu idejiski jāaudzina, jāizglīto, jāsniedz lietderīgi, praktiski un interesanti materiali visdažādākos jautājumos.” (cCitātā saglabāta 50. gadu svešvārdu oriģinālrakstība).) Kā redzams, par vārda dienām nekas nav minēts.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Taču tās nebija tikai Latvijas brīvvalsts laika tradīcijas un „paliekas”, tauta pie vārda dienām bija pieradusi paaudžu paaudzēs, tās pēc ieraduma svinēja tāpat, tāpēc, kad. 1957. gadā Ņ.ikitas Hruščova atkušņa laikā tradīcija kalnendāros rakstuzrādīt personvārdus atkal tika atjaunota, taču līdztekus priekiemam par savu vārdu kalendārā tika secināts, ka daudzi vārdi bija „pazuduši”, sarakstoskalendārā tos nevarēja atrast.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdz 1957. gadam pēc vecajām tradīcijām jaundzimušajiem vēl ik pa laikam tika likti divi vārdi. Piem., tā kā, piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1956. gadā, viņa vecāki vēl „iespraucās” tajā laikā, kad Latvijā bērnus reģistrēja ar diviem vārdiem! „Vienvārda” periods turpinājās līdz pat 199720. gs. 90. gadaiem, kad atkal dtika atļauts likt divus vārdus. 1993. gada 28. oktobrīk stēja likt divus vārdusājās spēkā likums „Par civilstāvokļa aktiem”, kura 30. pantā ir teikts: bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tagad Ārija Iklāva pati brīnās, kā viņai tā atļāva un neaizrādīja. Savulaik varbūtIespējams, toreiz palīdzējais Viļa Lāča atbalsts, vēlākajos gados – kā pati saka, jau pēc inereces kungi vienkārši neķērās klāt.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kalendārvārdu ekspertu komisija (nosacīti sauksim to tā, jo precīzu tās nosaukumu neviens neatceras) sanāca kopā, kā minēts iepriekš, pagājušā gs.adsimta 60. gadu vidū (1964. vai 1965. gadā) – lai vienotos par personvārdu rakstību kalendāros un vienonoteiktām vārda dienām.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Daudzi pret komisiju izturējās skeptiski, tāpat kā pret pašām vārda dienām, bija bažas arī par komisijas pastāvēšanu – cik tā ir nepieciešamaību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmajā sēdē uz galda bijauši 9 dažādi kalendāri: baznīcas, dabas, vēstures, nez no kurienes uzradies uz galda bija arī ārzemju latviešu trimdā izdots – iespējams, kāds bija to atvedis (ar visiem pirmskara latviešu vārdiem, piem.ēram, Daiļprātiņš, par ko visi pasmējās) – dažādajos kalendāros nesakrita ne vārdu rakstība, ne svinamie datumi (pēc kura kalendāra vārdi jāatzīmē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, stāstīja, kāpēc vēlas vārdu kalendārā, pamatoja, ka vārds esot izplatīts, tīkams, moderns utt. Sēdēs runāja arī par vārdu izrunu, piem.ēram, diskutēja, kā pareizi izrunāt personvārdus Elga, Velga, Zemgus. Arī pPadomju gados komisija sanāca ik pa diviem trim gadiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā bija viena no noevardarbīgas pretošanās formām.
9.1. Neuzmanības kļūda;