Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tā kā angļu valodas lietošana ir kļuvusi populāra starptautiskajā komunikācijā, biznesā, tehnoloģijās un pētniecībā, tā nereti tiek apsūdzēvainota par citu valodu apguves graušanu un draudiem valodu un kultūru daudzveidībai (Henry, Apelgren, 2008).
7.3. Neiederīgs vārds;
Pretējās domās ir valodnieki, kas aizstāv angļu valodas kā lingua franca lomu. HoDžuliana Hausea (2008Juliane House) apgalvo, ka angļu valoda ir noderīgs instruments starpvalodu un starpkultūru saziņai, un tās lietošana neiznīcinās daudzvalodību. Gluži pretēji v (House 2003). Viņša pauž viedokli, ka angļu valoda var motivēt citu valodu runātājus īpaši sargāt savu vietējo valodu, lai saglabātu savu etnisko identitāti un kultūrvēsturiskās tradīcijas. Ļoti gribētos ticēt, ka šādi varētu tikt ietekmēta latviešu valodas lietošana, tomēr, vērojot šī brīža tendences, maz kas par to liecina.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Lai cik dīvaini tas šķistu šobrīd, tomēr angļu valoda nav vienmēr nav bijusi viena no visietekmīgākajām valodām un nav kalpojusi kā starptautiska saziņas valoda.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr angļu valoda kļūst par pasaules vadošo valodu, tieši balstoties uz tās lietotāju skaitu, kurš pastāvnemitīgi aug.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī V.ineta Ernstsone un L.aura Tidriķe atzīmē: “„Viens no galvenajiem uzdevumiem jauniešu vecumposmā ir meklēt un atrast savu personisko un sociālo identitāti, kur viens no komponentiem ir arī valoda.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Jauniešu identitātes meklējumus ietekmē viņu piederība pie vienaudžu grupas un pie kādas no jauniešu subkultūrām.” (Ernstsone, Tidriķe 2006, 8) Šie angļu mēlē komunicējošie jaunieši ir šobrīd populāra subkultūra, kurus vieno ne tikai šī vēlme komunicēt svešvalodā, v. Viņiem ir kopīgas noteiktas intereses, brīvā laika pavadīšanas veidi un pat kopīgas iezīmes ārējā veidolā. NeapstrīdamiProtams, valoda galvenokārt ir “„ideju, emociju un vēlmju paziņošanas metode, izmantojot ar brīvprātīgi veidotusiem simbolusiem” (Sapir, 1921), tomēr jāatzīst, ka tā pārraida ne tikai paredzētoārraida informāciju, t. Tai ir arī sociāla nozīme, un tajā ir iekļauti identitātes, grupas un sociālās klases piederības sociālie marķierrādītāji (Grosjean, 1982).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valodas attieksmei ir ietekmeLingvistiskā attieksme saistīta ar sabiedriskāo, institucionālāo, starppersonu un individuālāo līmenīi, kastā ietekmē uztveri un lēmumu pieņemšanu (Giles, Billings, 2004).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Individuālā līmenī valodaslingvistisko attieksmei var mainīties individuāluas vajadzībuas, motīvui un sociāloās situāciju rezultātāas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Nozīmīgi notikumi, piemēram, vardarbība, masu protesti, partizānu aktivitātes, valdības uzspiesta politika, var arī izraisīt lingvistiskās attieksmes maiņu (Baker, 1992). Ņemot vērā to, kaTā kā angliski runājošās valstīs neatkarība un demokrātija pastāv daudz ilgāk nekā pie mums, Latvijā, jauniešus ļoti piesaista tieši angliski runājošo valstu jauniešu attieksme pret dažādām sabiedrības aktivitātēm, polititiskajiem uzskatiem, utt. Tie nav tik rezervēti un konservatīvi kā Latvijā.
4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunieši, kuri piedalījās intervijās, uzskata, ka viņi vairāk līdzinās tieši aktīvajai sabiedrības daļai, nevis, piemēram, vecākusaviem vecākiem ar rezervētajaio attieksmei.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Vēlme iederēties konkrētā grupā vai kopienā veido arī lingvistisko attieksmi pret valodām, kuras tiek šajos kolektīvos tiek lietotas.
6.4. Vārdu secība;
Papildus Kolins Beikers (1992Colin Baker) aprakstījais vairākus apstākļus, kas var veicināt lingvistiskās attieksmes maiņu.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pirmkārt, sabiedrības integrācija var veicināt šo maiņu, īpaši tiem, kas plāno apmesties attiecīgajā kopienā (Beiker 1992).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Mūsdienu vidusskolēni intervijās pauž tieši šo gatavību dzīvot, ceļot un studēt šajās angliski runājošajās valstīs.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Otrkārt, lingvistiskās attieksmes maiņu var veicināt kontakts starp kopienām, kas panākts ar kopīgiem mērķiem, kultūras aktivitātēm, sportu, reliģiju, vaļaspriekiem un interesēm, arī palielina iespējas mainīt lingvistisko attieksmi.
Tieši pateicoties tamtāpēc, ka mūsdienu jauniešus visā pasaulē vieno šobrīd vieno kopīgi vaļasprieki, un sociālāso mediju platformas, padara angļu valodu tik pievilcīgu.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Jāsaprot ir viens, ka valoda būtībā ir viens no visspēcīgākajiem cilvēku socializēšanās instrumentiem; tā mūs satuvina, veido dažādas sabiedrībuas grupas un kultūras.
4.1. Lietvārds; 7.1. Liekvārdība;
Internets un popkultūra ir pārņēmušasi pasauli.
6.1. Saistāmība;
No vienas puses, komunikācija notiek distancēti, jaunieši atrodas katrs savā zemē, tomēr virtuāli ir kopā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jauns bilingvisma paveids Latvijā? Vadoties no pasaules pieredzes bilingvisma pastāvēšanai sabiedrībā, Latvijā attiecībā uz bilingvismu un bilingvālo izglītību līdz šim attiecināja latviešu un krievu valodas līdzās pastāvēšanu.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;