Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Iespējams, ka veidodarināts no attiecīgā uzvārda (skat. 2.7.); Āris Sēlis < sēlis (sēļu cilts piederīgais), iespējams, darināts no tāda paša uzvārda (Siliņš 1990, 287); Āris Taifuns < taifūns; Edīte Astrīde Usvara < ? uzvara; Elīna Upe < upe.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti šīs apakšgrupas personvārdi tiek darināti ar piedēkļiem, piemēram., deminutīvās nozīmes piedēkļiem -īt-, -iņ- (Mierīte, Lapiņa, Ziediņa). Šajā darbā analizēto personvārdu, kas veidodarināti no sugasvārdiem, vidū saskatāma diezgan plaša semantiskā daudzveidība.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu antroponīmiskajā sistēmā ir izplatīta parādība, kad tās pašas vai līdzīgas saknes personvārdi atrodami gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē, piemēram.: Gunta (6111), Guntis (6079); Daina (4974), Dainis (5960); Andris (21096), Andra (1206). Šie ir jau pierasti šāda tipa vārdu pāri.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Deminutīvi jeb pamazināmās formas ir pierastasi ikdienas saziņā, īpaši tāsie izplatītasi, uzrunājot mazus bērnus.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Daudzos gadījumos bāzes personvārdi paliek neskaidri (sk. Aiguta, Ritmārs). Šādos gadījumos tikai vārda radītājs var sniegt precīzu informāciju par jaunradītā personvārda avotvārdiem.
1. Tehniskais noformējums;
Reti sastopamo priekšvārdu (kā vienīgo vai pirmo vārdu) piemēri: Aiguta – veidodarināts no vecāku personvārdiem Aija un Gotfrīds (radinieki un draugi saukuši par Guti); Helvaldis – ? veidodarināts, savienojot personvārdus Helviga, Helga u. c. sieviešu personvārdus ar Hel- un vīriešu personvārdu Valdis; Laineanna – veidodarināts no personvārdiem Laine un Anna; Lidvaldis – ? veidodarināts no personvārdiem Lidija un Valdis.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Siliņa vārdnīcā minēts šis personvārds un skaidrots kā verbu lidot un valdīt darinājums (Siliņš 1990, 214); Lijamāra – veidodarināts no personvārdiem Lija un Māra; Ritmārs – veidodarināts, savienojot divus personvārdus, piemēram., Rita un Māris, Ritvars un Māra u.  tml., tomēr iespējams, ka iespaidojis personvārds Ritvars; Rozevita – veidodarināts no personvārdiem Roze un Vita; Zemelita – ? veidodarināts no personvārdiem Zemvaldis un Elita vai Melita.; Zigvija – veidodarināts no personvārdiem ar saknēm Zig- un Vij-.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dainvita; Mirdza Mirlita – veidodarināts no personvārdiem ar sakni Mir- un sakni vai izskaņu -Lita; Nilsmihaels Mariansgabriels – veidodarināts no personvārdiem Marians un Gabriels; Patrīcija Džekvelīne – iespējams, veidodarināts, savienojot personvārdus Džeks un Akvelīne; Sanija Anraita – veidodarināts, savienojot personvārdus Andris un Raita vai citus personvārdus ar saknēm An- un Rait-.
7.3. Neiederīgs vārds;
Darinot jaunus personvārdus, bieži tiek savienotas avotvārdu saknes (Zigvija, Dainvita), tomēr konstatēti arī gadījumi, kad no vārda saglabāta tikai kāda skaņu kopa (Aiguta, Liguna).
7.2. Mazvārdība;
Piemēram, Latvijā reģistrēti 3912 Aināri, bet tikai viens Aimārs, 4375 Artjomi, bet viens Artjons, 9180 Ievas, bet viena Eiva u.  tml. Ne tik populāru, īpaši svešo vārdu pārveidošana arī ir diezgan izplatīta Latvijā. Šādas parādības cēlonis varētu būt vecāku personiski estētiski priekšstati par personvārdu, kā arī īpašas oriģinalitātes meklējumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nereti šie vārdi ir radušies citu, eksotisku valodu ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Siliņa vārdnīcā atrodams līdzīgais Dženārs, kas veidodarināts no personvārda Januārijs (Siliņš 1990, 104); Edugars – pārveidots personvārds Edgars; Edvalda – iespējams, pārveidojums no personvārda Ēvalda < senaugšvācu valodā ēva ‘likums’ un waltan ‘valdīt’ (Siliņš 1990, 122); Eiva Krista – ? pārveidots no personvārda Ieva (Siliņš 1990, 110); Eivalds – pārveidots personvārds Ēvalds (sk. Siliņš 1990, 122); Elojs – ? pārveidots personvārds Alojs, kas savukārt radies no personvārda Aloizs.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mārtiņš Ingve – vīriešu personvārds); Druvis Kurbads – Kurbads – tēls latviešu mitoloģijā, latviešu tautas pasaku un teiku varonis; Ēriks Labrencis – latviešu folklorā Labrencis pazīstams kā uguns patrons un aizstāvis pret uguns vainām un ugunsgrēku (Siliņš 1990, 205); Mārtiņš Ingve – varbūt veidodarināts no senziemeļu dieva Ingwio vārda. Šajā gadījumā lietots kā vīriešu personvārds (sal.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra iespējamā vārda izcelsme ir< latviešu valodas vārdi. sniegs un balts (Siliņš 1990, 294).
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, tās varētu būt šīs datu bāzes neprecizitātes, tomēr ir apšaubāmi, ka oficiālā valsts iedzīvotāju reģistrā varētu pieļaut tik daudz kļūdu.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Abasins – arābu personvārds; Aertons – angļu personvārds; Agerons – franču personvārds; Aišana – arābu personvārda Aiša ar nozīmi ’‘dzīvs’ variants (BN); Alāna – veidodarināts no latīņu valodas vārda alānus ar nozīmi ’‘skitu tautas piederīgais’.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmo reizi reģistrēts Latvijā 1510. g. (Siliņš 1990, 118); Feofilaksts – vārds aizgūts no grieķu valodas vārdiem. theos ’‘dievs’ un phileõ ’‘mīlu’.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Neskaidras izcelsmes retie personvārdi Starp retajiem Latvijā reģistrētajiem vārdiem ir daudzi tādiu, kuru izcelsmi un nozīmi noskaidrot pagaidām nav izdevies, lai gan par dažiem no tiem var izteikt hipotēzes.
6.1. Saistāmība; 4.4. Cita vārdšķira;
Acīmredzot tie arī šajā nodaļā iekļautie vārdi lielākoties ir aizgūti no cittautu antropoloģiskajām sistēmām.
7.1. Liekvārdība;
Jāsecina, ka Latvijā visizplatītākie no retajiem, personvārdiem, kas reģistrēti Pilsonības un migrācijas pārvaldes datu bāzē reģistrētajiem personvārdiem Latvijā, ir vārdi, kas aizgūti no citu valodu antroponimikona, turklāt arī liela daļa fonētiski pārveidoto vārdu ir aizguvumi. Pētījuma ietvarosā sieviešu (54 %) un vīriešu (46 %) reto personvārdu apjoms ir līdzīgs.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;