Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Vienlaikus gan igauņu, gan lietuviešu valodnieki veic priekšdarbus vēsturiskās vārdnīcas rakstīšanai – digitalizē vecos rakstus pieminekļus un veido valodas korpusu.
6.1. Saistāmība;
Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas ideja arī nav jauna (Andronova u.  c. 2006).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīns jau 1933. gadā rakstījis, ka „par mērķi mums jāsprauž sev „Thesaurus linguae letticae” – latviešu valodas klēts, kur būtu savākti visi latviešu valodas vārdi ir no tautas mutes, ir no tekstiem” (Endzelīns 1933, 818). 1936. gadā LU filoloģijas un filozofijas studentu organizācija „Ramave” aicināja visus interesentus iesaistīties vēsturiskās vārdnīcas materiālu vākšanā, publicējot noteikumus un paraugus, kā vārdi būtu jāizraksta uz lapiņām (Ramave 1936).
1. Tehniskais noformējums;
Saprotams, ņemot vērā iepriekš minētās dažādu valodu vārdnīcas – to apjomu un sastādīšanas laiku – projekta dalībnieki apzinās, ka četros gados iespējams veikt vien visai nelieliu iestrādi vārdnīcai.
6.1. Saistāmība;
Jaunajā projektā plānots palielināt izstrādāto un publicēto šķirkļu skaitu līdz aptuveni 1000 šķirkļiem, turklāt cenšoties reprezentatīvi pārstāvēt visas vārdšķiras.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
No perioda sākuma līdz 1714. gadam bibliogrāfiskajā rādītājā „Seniespiedumi latviešu valodā 1525—–1855” (1999) ir 138 bibliogrāfiskas vienības.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Lai gan korpusam jau pievienotai tādi plaši izdevumi kā Georga Manceļa „Postilla” (1654 – ap 1000 lpp.), Jaunās Derības 1685. gada izdevums (ap 500 lpp.), tiek gatavots arī Vecās Derības teksts (ap 1900 lpp.), tomēr trūkstošo tekstu apjoms ir pārāk plašs, lai ar esošo finansējumu tos īsā laikā pievienotu korpusam.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
No otras puses, vārdnīcas vajadzībām nav arī īsti nepieciešams korpusu papildināt ar nerediģētiem atkārtotiem izdevumiem kā, piem., G. Manceļa „Postillas” 2. izdevumu (1699).
1. Tehniskais noformējums;
Tāpēc plānots projekta laikā korpusam pievienot vispirms trūkstošos nozīmīgākos izdevumus – G. Manceļa vārdnīcu „Lettus” (1638), 1685. gada Kurzemes baznīcas rokasgrāmatu „Vermehretes lettisches Handbuch”, atsevišķus Georga Elgera darbus. 16.—–17. gs. latviešu valodas materiālu veido ne tikai iespiestie teksti, bet arī manuskripti.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Megastruktūru veidos informatīva ievaddaļa, vārdnīcas raksturojums, avotu, saīsinājumu u. c. saraksti, kā arī vārdnīcas šķirkļu kopums.
1. Tehniskais noformējums;
Tie ir gan personvārdi (Ecehiels, Elizabete, Mozus u.  c.), gan vietvārdi (Ieģipte, Kana, Roma u.  c.), kas var būt gan latviskas cilmes, gan aizgūti.
1. Tehniskais noformējums;
Vēsturiskajā vārdnīcā nozīmes formulēšanai bieži pietiek ar vārda mūsdienu ekvivalentu, piem., adata ‘adata’, nevis ‘tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā – spraudziņa pavediena ievēršanai’, kā lasāms „Latviešu literāras valodas vārdnīcā”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārdiem 16.—–17. gs. tāpat kā tagad nozīmes bieži ir plašākas, tāpēc tās ir jādala sīkākās daļās līdzīgi kā mūsdienu skaidrojošās vārdnīcās, reizēm ņemot tās arī par pamatu, piem., vārdam maģums ir fiksētas divas nozīmes: 1. ‘mazums’, 2. ‘mazotne, bērnība’; abuls 1. ‘āboliņš’, 2. ‘ābols’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Nobeigums Latviešu vēsturiskās vārdnīcas projekts ir tikai savas tapšanas sākuma stadijā, kaut darbs ir aizsākts jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.
3. Vārddarināšana;
Salīdzinot ar citām valodām veltīto iznākušo un iznākošo vārdnīcu gatavošanas laiku, tas patiešām ir niecīgs.
7.2. Mazvārdība;
Arī „Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca” varētu būt ne tikai mūsu valodas pagātnes, bet arī šīsdienas un rītdienas liecinieks. Literatūra Andronova, E., Siliņa-Piņķe, R., Trumpa, A., Vanags, P. Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas (16.-–18. gs.) projekts: pirmā posma rezultāti un turpmākie uzdevumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Ir ziņas, ka tāda tikusi veidota jau 1938. gadā, tomēr tolaik tā. Tolaik vārdnīca netika pabeigta.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdz pirmās sinonīmu vārdnīcas iznākšanaitam sinonīmikai, sinonīmijas izpētei, sinonīmu sistematizēšanai latviešu valodniecībā bijis pievērsts maz uzmanības. Vārdnīcas veidošanu uzņēmās aAutoru kolektīvsam (E.lza Grīnberga, O.skars Kalnciems., G.ustavs Lukstiņš., J.ānis Ozols), kam bija jāveic liels darbs vārdnīcas materiāla vākšanā un apstrādē, papildus meklējot atbildes uz latviešu valodniecībā līdz tam nerisinātiem teorētiskās leksikogrāfijas jautājumiem.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Dažu gadu laikā šim pašam autoru kolektīvam izdevās iegūt papildu materiālu, laiun 1972. gadā varētuja laist klajā otru papildināto u sinonīmu vārdnīcas izdevumu (LVSV2-1972 izdevumu).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Nākamā izdevuma veidotājiem tiek izvirzaīts uzdevumus „veikt priekšdarbus zinātniskai sinonīmu vārdnīcai, kur jābūt pamatvārdu nozīmes precīzam dalījumam, sinonīmu atšķirības skaidrojumam un literāriem citātiem” (Karulis 1973, 5).
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;