Visu, kas saistīts ar skolu un izklaidi, daru angļu valodā. „Facebook”, „Instagram”, „Tik Tok”, „Snapchat”, „Netflix”, „Youtube …” [..] tā ir visa mana dzīve, kura ir angļu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Daudzi skolotāji stundās izmanto materiālus angļu valodā, sagatavo „Zoom” angliski, jo paši ir mācījušies angļu valodā, ar draugiem kontentu apspriežam angliski, jo arī lietojam to angliski.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Un vispār, man liekas, ka drīz angliski runās visi, jo pat mans mazais brālis, ar mantām spēlējoties sarunājas angliski! ” „Savu lielāko dzīves daļu esmu pavadījis, spēlējot datorspēles, arī onlainā.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
|
Joki, sarkasms, kultūra kā tāda ir tāda mega brīva …[..]. Jā, man patīk, ka angļu valodā esmu gudrs, vismaz kādā mācību priekšmetā varu izcelties.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visi mani draugi runā angliski brīvi, un mums ir arī draugi onlainā, kuri nav latvieši.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Droši vien no malas citiem liekas freaky, ka nerunājam latviski, bet mēs to nejūtam.” Pārdomām Analizējot skolēnu atbildes uz intervijas un aptaujas jautājumiem, nākas secināt, ka šobrīd jauniešu vidū strauji izplatās tā sauktā “digitālā emigrācija”, t. i., virtuālā emigrēšana uz citu valsti, citu vidi, citu realitāti, pārņemot konkrētās vides kultūras, valodas u. c. iezīmes.
1. Tehniskais noformējums;
|
Neskatoties uz to, ka pieaugušajiem, šī jaunā tendence var šķist neīsta, traucējoša, realitāti kropļojoša, tā ir īsta un reāla mūsdienu jauniešu dzīves sastāvdaļa.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
IzPārmaiņas skāra arī valodu, pievēršot dažādu disciplīnu pētnieku domas valodas lietojumam un tās centrālajai lomaitāpēc dažādu nozaru speciālisti sāka pētīt valodas lietojumu komunikācijā, komunikācijas un kultūras procesosu.
3. Vārddarināšana;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Elektronisko mediju apvērsums kultūrā un valodas lietojumā lika padziļināti pievērsties tieši rakstu valodas pirmsākumiemi, tās statusam kultūrā, nozīmei, jauno komunikācijas iespēju ietekmei uz pašas valodas attīstību, domāšanu un kultūru. Tādi autori kā Ēriks Heivloks (Eric A. Havelock), Džeks Gudijs (Jack Goody), bet varbūt visietekmīgāk H. M. Maklūensjo īpaši Herberts Māršals Maklūens (Herbert Marshal McLuhan) un Volters Džeksons Ongs (Walter Jackson Ong) par vienu no centrālgalvenajiem jautājumiem savos pētījumos izvirzīja rakstu valodas vietu Rrietumu (apgaismības) kultūrā un attīstošos mediju ietekmi uz to (Meyrowitz 1985, 10–22).
8. Tekstveide;
|
Bet tā ir arī būtiski daudz brīvāka un pašapzinīgāka oralitāte, kura pastāvīgi balstās rakstības un drukas izmantošanā, kas ir vienlīdz būtiska gan tās aparātu ražošanā un operēšanā, gan arī to pielietojumā [..].” (Ong [1982], 2013, 133) Rakstība zaudē savu materialitāti,daļēji pāriejot uz elektroniskiem analogiem un vēlāk uz digitāliem kanāliem, kur raksta grafiskās zīmes cita koda darbības rezultātā parādās uz ekrāna un zaudē savu ciešo neirobioloģisko sasaisti ar rakstītā autoru -– rakstošā (runājošā un domājošā) cilvēka žestu (Flusser [1987], 2011, 19). Jau druka sarauj šo saiti, mehanizējot raksta tapšanu un atstājot iespaidu uz pašu rakstu, ieviešot precizitāti, sakārtojumu, sadalījumu, viennozīmīgumu, citu loģiku. 19.gs. vidū ieviešas rakstāmmašīnas, kas efektivizē rakstību, bet padara to neatkarīgu no rakstītā jēgas19. gs. vidū nozīmīgs jaunieviesums, kas ievērojami izmaina rakstīšanas veidu, ir rakstāmmašīna (Kittler [1987], 1999, 199), v. Vēl vairāk tā izmainās 20. gs. gaitā, fotogrāfijai un audiovizuālajiem medijiem daļēji inkorporējot, daļēji konkurējot ar rakstību informācijas saglabāšanas un komunikācijas funkciju plānā. Mainoties laika un telpas uztverei, rakstība ieņem jauno vietu, ikdienā nostiprinoties attēla medijiem – fotogrāfijai, kino, TV. Rakstu valodas vieta mainās šo mediju sniegtajā multimodālajā komunikācijas vidē, ko H.
8. Tekstveide;
|
Savulaik Dite Liepa, pētot preses valodas izpārmaiņas 20. gs. 90. gados, saistīja publicistiskā stila izpārmaiņas saistīja ar demokratizāciju.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
|
Valodas izvēle, stila jautājumi un hibrīdas formas jaunajās kopienāsun stila izvēle cieši saistītia ar rakstītāja identitāti un personību, kas spēj attīstīties, izteikties, izkopt savu rakstīšanas stilu tieši kopienas atbalsta dēļ. Te j, tādēļ skolā būtu jārūpējas par personības attīstību – tādas personības, kura spēj izteikties, patstāvīgi attīstīties, izkopt savu rakstīšanas stilu. Interesanti, ka interneta kopienas piedāvā praktisku komentāru, kas var kļūt par atbalstu lietišķās vai radošās rakstīšanas jomā, tomēr šis sociālais atbalsts stila izveidē ir atkarīgs no kopienā iesaistīto personu valodas kultūras. Vispār kolektīvi kopienā vai organizācijā rakstīti, komentēti un konsultēti teksti ir viena no mūsdienu tekstu pamatformām. Jāatceras, ka (rok)raksts un autors, kas izsakās, rakstībarakstīts teksts, literatūra un autorība ir kultūrvēsturiski saistīti fenomeni. Taču iInterneta īpatnība saistīta arī ar pretējas ievirzes parādībām – tekstu kolektīvā autorību un anonimitāti. Pirmkārt, daudzi formāti un aplikācijaraksturīga iezīme ir anonimitāte, jo daudzi rakstītāji sociālajos medijos un interneta komentāros izmanto segvārdu, iesauku u. tml., vai tekstu kolektīvā autorība. Daudzās pliedāvā strādāt pie rakstīta teksta kolektīvi (totnēs iespējams kolektīvi veidot tekstu (to kopā radot tekstu un savstarpēji rediģējot), l. Liela nozīme tekstradē ir tādiem paņēmieniem kā kopēšanai, fragmentu izgriešanai, ielīmēšanai.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Mūsu priekšstatus par stilu un tā funkcionālo lietojumu ietekmē arī privātā un publiskā sajaukšanās (Boeder 2005) interneta medijos. Tā, pPiemēram, privāta rakstura vēstījumi emocionāli ekspresīvā stilistikā nereti sasniedz arī darba kolēģus, ar kouriem ir formālas attiecības, un otrādi, – standartizētie, formalizētie attiecīgās platformas runas uzvedības noteikumi strukturē arī tuvu cilvēku savstarpējo komunikāciju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Publiskās komunikācijas vide atkarīga no iesaistīto komunikatoru izvēlēmes, gaumes, ideoloģiskajiem uzskatiem un stila izjūtas, bet arvien lielākā mērā – no emocijām, kuras mēģināts paust gan valodiskiem (leksikostilistiskiem un rakstu valodu organizējošajiem grafiskajiem līdzekļiem, tai skaitā, izmantojot interpunkcijas pieturzīmes un emocijzīmes vizuāluā tēlua veidošanai (emocijzīmes)), gan nevalodiskiem (izmantojot tekstā iespraustus vai pievienotus grafiskus un citādus vizuālus, audiāluattēla, skaņas un audiovizuālus vēstījumus) līdzekļiem.
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kopumā izpārmaiņas, kuras šobrīd skar mūsdienu latviešu rakstu valodu, varētu saistīt ar kultūras virtualizāciju, elastīgumu un foruma (sarunas) modeļa dominēšanu (uz digitālā koda un interneta pamata, bet arī pārkāpjot to robežas).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Interneta rakstu valodas “„jaunās” parādības, kas tikai daļēji ir jaunas, a. Būtībā komunikācijā visbiežāk lietotajiem medijiem mainoties, jāpilnveido rakstu valodas normas. Ar līdzīgām problēmām sastapušies gan latviešu grafēmikas attīstītāji gadsimtu gaitā (Urbanoviča 2006), gan leksikas, gramatikas un valodas kultūras pētnieki un sakārtotāji, tomēr jāievēro to pamatā cita loģika, arvien plašāk, dažādāk un dziļāk ikdienas sociālajā dzīvē integrējot jauno mediju tehnoloģijas. Šī raksta virsrakstā vārds “jauns” likt. Šobrīd attīstību nosaka jauna loģika – jauno, digitālo mediju loģika. Jēdzienu jaunais var divējādu nozīmi. Tas apzīmē gan saprakstu valodas lietojuma parādības, kas saistītas ar vēl joprojām attīstībā esošiem procesiem, parādības, kuru jēga vēl nav īsti apzināta un kuras līdz ar to pilnvērtīgi aprakstīt pagaidām nevar, tomēr tendenču virzieni un iemesli ļauj tās iezīmēt. Jaunai divējādi. Šajā rakstā tas mazāk saprotamasts kā vēsturiska parādība, bet vairāk ir saistīts ar dzīvi (augšanu, attīstību) -– šajā nozīmē tā ir filozofiska kategorija, kas nesaraujami saistīta ar tapšanu (Deleuze 1995).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Ar multimodalitāti tātad saprot multimodālu stāvokli vai īpašību, kas piemīt, piemēram, komunikācijai, vēstījumam vai tekstam, kas tātad ir pieejams vairākām jutekļu sistēmām un/vai vairākām kognitīvajām sistēmām, tās dažādi kombinējot un variējot.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Multimodālās komunikācijas pārvaldīšana (Facebook, Instagram, Twitter utt. -– interneta, betkā arī hibrīdajā jeb tehnoloģiski paplašinātajā telpā) ir sava veida kultūras kapitāls.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Palīgverba būt nullforma īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. personā. ir fakultatīva, piemēram, naktī sasnidzis pirmais sniegs, tā iespējama arī citās izteiksmēs (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Mūsu kategoriju modelis šeit var dot atbildi: jā, jo sintagmas mūsu pieredzē veidosies atšķirīgas sintagmas.
6.4. Vārdu secība;
|