Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Romāniste Regīna Beldava (Beldava 2002)ir referējusi par tēmu '',,Leksikogrāfisks ieskats kulinārijas terminu atveidē Franču-latviešu vārdnīcā''” (Beldava 2002), savukārt, par internacionālo nosaukumu latvisko atveidi rakstu krājuma ‘’Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi‘’ 6. numurā rakstījis valodniekījis Jānis Sīlis (Sīlis 2011, 128).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Jautājumam par ēdienu nosaukumu tulkošanu no latviešu uzvalodas angļu valoduā ir pieskāries žurnālists Kārlis Streips (Streips 2010), bet ''„Pavāru kluba''” valdes loceklis un ēdienkaršu sastādītājs Uldis Šulte (Šulte 2007) ir autors virknei rakstu, kurus veltījis par kulinārās terminoloģijas jautājumiem, t. sk., par pārtikas produktu nosaukumiem un arī aizguvumiem latviešu valodā. Protams, ka latviešu ē (Šulte 2007). Ēdienu un dzērienu nosaukumu izpētei latviešu valodā ir pievērsušies arī citi humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, piemēram, B.rigita Bušmane, L.inda Dumpe, J.anīna Kursīte, E.gita Proveja u. c. Raksta aktualitāti nosaka faktors, ka mūsdienās, ienākot jaunām reālijām un jauniem jēdzieniem, rodas nepieciešamība pēc šo reāliju un jēdzienu apzīmējumiem latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas lietotāju, t. sk., valodnieku un tulkotāju, vidū nav vienprātības par attiecīgaā termina lietojumu latviešu valodā. Tā rezultātā,dēļ ne tikai rakstiskajā, bet arī mutiskajā saziņā latviešu valodā novēroti kļūdaini vai neprecīzi itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumi.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiebilst, ka nepareizsveiksmīgs ēdiena vai dzēriena nosaukuma tulkojums mērķvalodā neliecina par zemu ēdiena vai dzēriena zemu kvalitāti.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vidusjūras klimata ietekmē, tiek iegūti ļoti labas kvalitātes produkti, un, tā kā to apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Kulinārijā sākās izteikta orientācija uz franču virtuvi. Franču virtuvi, bet to savukārt jau agrāk bija ietekmējusi Itālija [...] k. Kultūras ietekmju virzība aptvēra arī Baltiju -– tās augstāko sabiedrības kārtu galdā 18. gs. jau bija tai laikā Eiropā populārie dažādas izcelsmes -– vācu, franču, itāļu, angļu, holandiešu u. c. tautu – ēdieni.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
ItāļViņu izpratnē pagatavošanas prasmetā rodama reģionālās virtuves vienkāršībā, kas ietver augstvērtīgu izejvielu klāstu, prasmi pareizos daudzumos un kombinācijās ēdienam pievienot garšvielas un citas sastāvdaļas, kā arī to sagatavot un pasniegt, iesakot kopā ar piemērotāko dzērienu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nekas šajā itāļiem raksturīgajā procesā, sākot no izejvielu atlases līdz ēdiena servēšanai, itāļiem nav nejaušs, un tas nav tikai ēdiena uzņemšanas brīdis, bet drīzāk baudas mirklis.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Tas liecina par vēlmi atdarināt itāļušīs tautas virtuvi, ieviest un pat pārveidot tās ēdienus, izmantojot Latvijā pieejamos produktus tādās kombinācijās, kādas itālim pat neienāktu prātā! Teiksim. Piemēram, pasniegt makaronu piena zupu vai ((pār)vārītu, nevis al dente) pastu ar kečupu un majonēzi. Šī raksta nolūks nav kritizēt itāļu vai latviešatšķirīgu pieeju ēdiena sagatavošanā, bet pievērst lasītāja uzmanību ne tikai valodas, bet arī ēšanas starpkultūru niansēm. 2012. gadā pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Kā uzsver „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, '' apgalvo: „Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus.
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
PētījumAptaujā to parāda arī aplami gatavošanas paradumi vai apgalvojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Katrs trešais uzskata, ka, vārot makaronus, jāpievieno eļļa vai buljona kubiņš, pēc vārīšanas jānoskalo zem auksta ūdens strūklas vai arī – makaroni ir neveselīgs ēdiens, rada lieko svaru, un, jo makaroni ir dzeltenāki, jo vairāk to sastāvā ir olas. Katrs ceturtais pēc vārīšanas makaronus aplej ar eļļu, lai tie nesaliptu, kas ir kļūdais pieņēmums.''” (Sk. „GfK” aptauja.) 20 gadu laikā Latvijas tirgū ir ievests ievērojams daudzums dažādu iItāļulijas produktiu, izdotas itāļušīs valsts virtuves mākslai veltītas grāmatas.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Jautājums, vai, atverot ēdienkarti, ikvienam ir saprotami latviešu valodā lietotie itāļu ēdienu terminnosaukumi?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunākajai paaudzei, kas prot svešvalodas, bet neprot krievu valodu, ir raksturīga tendence pārņemt aizguvumus no sev zināmāscitām svešvalodasām.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
ViņaBārmenim ir jāpārzina ap 30 dažādi kafijas pagatavošanas un pasniegšanas veidi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Viens no tiem, pavisam necils un neideoloģisks vārdiņš, kas nav vēl atrodams 1973. gadā izdotajā „Latviešu valodas biežuma vārdnīcas” apvienotajā sējumā (LVBV; turpmāk – Biežuma vārdnīca) un gandrīz (šis „gandrīz” nozīmē vienu vienīgo fiksējumu) nav vairs pārstāvēts „Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā” (LK; turpmāk – Līdzsvarotais korpuss), kaut gan kādubrīd ir bijis visnotaļ ikdienišķs un regulāri lietots.
1. Tehniskais noformējums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pārdomas par vārda peidžeris savdabīgo likteni bija arī viens no impulsiem, kas mudināja mazliet uzmanīgāk palūkoties uz vārdiem, kuri aiziet, kautlai gan parasti vairāk uzmanības centrā ir tie, kuri atnāk, tiem veltīta arī vārdnīca – Intas Rozenvaldes „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca” (2004).
1. Tehniskais noformējums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kontrasts ir pamatīgs (pārrēķinot procentuāli, apmēram 160 pret vienu1), tomēr vēl spilgtāka aina paveras periodikas portālā.
1. Tehniskais noformējums;
Pārskatot lietošanas biežuma secībā izkārtoto vārdu sarakstu Biežuma vārdnīcā, lai atrastu tos vārdus, kas aizgājuši tālumā, starp otrā tūkstoša vārdiem pamanāmi vēl daži sovetismi (kas, protams, nav pārsteigums): plēnums (87 lietojumi), ģenitīvenis Vissavienības- (86), sociālisms (83), piecgade (78), komunisms (72), sovhozs (71), brigadieris (71). Bet tTurpat līdzās, vēl joprojām otrajā biežāk lietoto vārdu tūkstotī (kas beidzas ar 62 reizes fiksētiem vārdiem), ir arī daži tādi zinātnes un tehnikas (vairāk gan tehnikas) termini, kuru lietojums mūsdienās jūtami gājis mazumā. Šis fakts varētu būt daļēji skaidrojams arī ar zinātniski tehnisko tekstu acīmredzami nepamatoti lielo īpatsvaru (apmēram 33 %) Biežuma vārdnīcas vārdu izlasē, tomēr dažu terminu lietošanas biežums, salīdzinot ar mūsdienām, ir pārsteidzošs (kaut gan, protams, katram no šiem pārsteigumiem atrodams savs lietišķs skaidrojums).
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;