Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4111 vienumi
Ja ikdienas politikā valodas ietekme ir vāji redzama – un tieši tas taču ir labas politikas uzdevums, proti, valodu izpārmainīt klusām, bet tās varu padarīt iespaidīgu –, karā valodas lietojums nereti kļūst eksaltēts.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viņš parāda, kā īsā laikā tādi vārdi kā “uzvilkt”, “fanātisms”, “organisks”, “mūžīgs” un daudzi citi ieguvauši specifisku nozīmes nokrāsu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Aizgājušā gadu simteņa deviņdesmito gadu grāvējfilma „Rembo” (Rambo), ļaužu prātos, visticamāk, ir iegūlusi visupirms ar Silvestra Stalones tēlotā supervaroņa neticamajām cīņām un mūždien puskailo muskuļoto torsu, tomēr tā ir arī sava laika un ideoloģisko cīņu liecība.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Filmas „Rembo III” darbība norisinās PSRS un Afganistānas karā, kur pret Ppadomju armiju varonīgi cīnās Rembo kopā ar afgāņu kaujiniekiem, bet filmas beigās lasāms īpašs veltījums, kur uzslavē “„galanto afgāņu tautu”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tolaik uz rietumiem no dzelzs priekškara visiem bija skaidrs, ka afgāņu partizāni ir “„brīvības cīnītāji”.
1. Tehniskais noformējums;
Pavisam ātri amerikāņiem nācās atskārst, ka Rembo bijair velti pūlējies, un pat nācās pārrakstīt valodu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Izsakoties teorētiski, kad realitāte tiek pārdēvēta, tā patiešām izmainās.
3. Vārddarināšana;
Islāma vēstures pētnieks Hjū Kenedijs (Hugh Kennedy) atgādina, ka “„nepastāv vispārpieņemts tiesisks priekšstats par to, kas ir kalifāta likumības nosacījumi,”, un līdz ar to principā varētu secināt, ka “„Bagdādī pretenzijas ipso facto nav nelikumīgas – pastāv vesela plejāde ar precedentiem” (Kennedy 2016, 321).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Diskusijas par un ap Islāma valsts nosaukumu bija spilgts piemērs, kas raksturo vārdu nozīmīgumu – šajā gadījumā tie ietekmēja to, kā tiks vests karš, un, līdz ar to, kā, kad un kuras asinis tiks izlietas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Atšķirībā no kara, par kura ideoloģizāciju retai kāds šaubās, zinātne šķiet kā viena no retajām cilvēciskās darbības formām, kur valda taisnīgums un objektivitāte.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss ir atblāzma no konkrētas filoszofiskas un valodiskas nostājas, kas nemaz ne tik sen bija pavisam citāda.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Filoszofs Martiīns Heidegers (Martin Heidegger), aprakstot jaunlaiku (ap 16.–17. gs.) zinātnes pašizpratnes tapšanu, runā par to, ka “„zinātne kļūst par pētījumu, pateicoties projektam un nodrošinot to pasākuma izpildes stingrībā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Visupirms jau jēdziens “projekts”, kā arī tā darbības termiņš – trīs gadi – norāda, ka izziņa principā ir pabeidzama, tai ir kaut kāds sākums un gals, bet beigās top produkts – zināšanas, ko var kraut kaudzītē gluži kā dēļus gaterī vai konservu bundžas zivju rūpnīcā. Šādā nozīmē profesionāls zinātnieks ir kaut kas pavisam cits nekā viedais vīrs vai sieva, vispārīgi izglītots gudrais, tostarp studia humanitatis humānists.
5.2. Lieka pieturzīme;
Piemēram, nosacījums, ka jāapraksta “R„rezultātu sociāli ekonomiskā ietekme un publicitāte”, paredz, ka zināšanas ir nevis ir pašvērtīgas, bet gan tām piemīt specifisks pielieizmantojums.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja sociāli ekonomiskā ietekme nav pamatota, tad pieteikuma vērtētāji var norādīt, ka projekts nav pilnvērtīgs, bet tādā gadījumā arī piedāvātās zināšanas tiek noraidītas kā nepietiekami labas, citiem vārdiem, kā “„nezinātniskas”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Mūsdienu vēsturnieks un filoszofs Martins Džejs (Martin Jay) jaunlaikus raksturo ar apzīmējumu “metodes fetišs”.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Frānsisa Bēkona un Renē Dekarta(Francis Bacon) un Renē Dekarta (René Descartes) jaunā filoszofija un jaunā zinātne izveidoja jaunu valodu, kas būtiski izmainīja veidu, kā runā par zinātni un kādus apzīmējumus piemēro gan dabas, gan cilvēciskās dzīves (kultūras) aprakstam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Tas, kā mēs šodien universitātēs, skolās un pat žurnālos runājam par “„zinātni”, ir vistiešākajā veidā saistīts ar jaunlaiku filoszofijas radīto nozīmju sistēmu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Modernās zinātnes laboratorijās aculieciniekus ar miesu un asinīm, kuru mirstīgums bija nepieņemams, aizstāja t. s. necilvēku liecības.” (Jay 2005, 36–37). Likās, ka ar metožu drošticamību tiks nobruģēts ceļš uz neapšaubāmu patiesību.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Runājot par valodas varu, īpašu uzmanību izpelnās plašsaziņas līdzekļi – vismaz divu iemeslu dēļ, proti, tie nostiprina priekšstatu par to, kas ir patiess un aplams, un tie ir viena no acīmredzamākajām valodas organizētas lietošanas formām (atšķirībā no ikdienas sarunām, kas lielā mērā ir spontānas, maz kontrolētas).
5.3. Pieturzīmes trūkums;