Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4111 vienumi
Tas ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošo normu, kas fiksēta „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (LVPPV 1995).
1. Tehniskais noformējums;
Patskanis o salikteņos „savienotājpatskaņa” funkcijā 1985. gada Pareizrakstības komisijas noteikumi nosaka, patskanis o ir īss salikteņos „savienotājpatskaņa” funkcijā (LVKJ 21, 116), piemēram, agro-kultūra, auto-amatieris, avio-bumba, biblio-grāfija, ekso-derma, elektro-līnija, foto-albums, kino-filma, magneto-biolōģija, moto-tūrisms, radio-aktīvs.
1. Tehniskais noformējums;
Tādi ir salikteņu pirmie komponenti ar video-, foto-, radio-, moto- un elektro- (sk. 3. tab.ulu).
7.2. Mazvārdība;
Līdzīgi burta o lasījumizrunu salikteņu daļā auto-, radio- skaidro arī Egīls Skudra elektronisko grāmatu apgāda „Eraksti” publicētajā elektroniskajā vārdnīcā „O vārdnīca jeb burta o fakultatīvā rakstība” (Skudra, 9).
7.3. Neiederīgs vārds;
Burta e, ē lasījumsizruna: pozicionālie un nepozicionālie platā un šaurā patskaņa e, ē izrunas nosacījumi Arī šaurā un platā patskaņa e, ē nediferencētās rakstības dēļ, lai runātu atbilstoši latviešu valodas ortoepijas normām, ir jāapgūst gan pozicionālie, gan nepozicionālie patskaņu e, ē[e], [eː], [æ], [æː] izrunas nosacījumi, gan izņēmumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kļūdainsa šaurā patskaņa [e], [eː] lietojumsizruna Lai gan lielākoties darbības vārdi pētīt, mērīt, pelnīt valodas praksē tiek lietoti kā 3. (nevis 2.) konjugācijas darbības vārdi, tagadnes formās gaidāmā platā patskaņa [æ] vai [æː] vietā (kā tas būtu, ievērojot pozicionālos ē, ē lietošanas nosacījumus) reizēm ir dzirdams šaurais [e], [eː], piemēram, vārdformas pētu, pēta, pētām, pētāt reizēm izrunā ar šauru patskani [e].
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tomēr ir vārdi, kuros šīs likumības netiek ievērotas, piem.ēram, zemledus, neēdams, neērts, neredzams (Liepa 2012, 197).
1. Tehniskais noformējums;
Nepozicionālie e, ēpatskaņu [e], [eː], [æ], [æː] izrunas nosacījumi nosaka, ka šaurais e, ē [e], [eː] izrunājams gandrīz visos svešvārdos (PPR 2002, 24), piemēram, abreviatūra, adrese, ceremonija, internets, mopēds, velosipēds, violets, plēnums, sers, sezona, medūza.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr arvien biežāk pozicionālie izrunas nosacījumi „ņem virsroku”, piemēram, vārdi serums, medūza, plēnums, tiek izrunāti ar platu patskani nākamajā zilbē sekojošo patskaņu u, ū ietekmē.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt vārdu velosipēds un mopēds kļūdainu izrunu, iespējams, nosaka asociācija ar latviešu valodas vārdu pēda, tomēr abu vārdu pamatā ir aizguvums pedal, kas izrunājams šauri. „Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatā” pie izņēmumiem nosaukti arī vārdi ferma, herbārijs, termometrs, termoss, serbs (LVPPV norādīta šo vārdu izruna ar šauru patskani).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā kā patšis priekšvārds līdz šim iepriekš nav bijis populārāko skaitā, vērojama nekonsekvence priekšvārda izrunā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ieteicams būtu ievērot konsekvenci un priekšvārdu izrunāt ar platu e[æ] (atbilstoši 3. dekl. ledus, medus, klepus u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Latviskas cilmes personvārdos, kas ir sugasvārdu homonīmi, jāievēro pozicionālie nosacījumi, piemēram, Gundega, Mētra, Selga, Vēsma (visi e, ē plati) (Strautiņa, Šulce 2009, 33). ParalēlformasIzrunas varianti 1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar -rt vai –-rties (bērt, dzert, pērt, spert, svērt, tvert, vērt), īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes personu formās un no tagadnes celma veidotajās formās (vajadzības izteiksmes vienkāršajā tagadnē, darāmās kārtas tagadnes lokāmajā divdabī, ciešamās kārtas tagadnes lokāmajā divdabī, nelokāmajos divdabjos), kā noteikts „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (LVPPV 1995), „Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatā” (PPR 2002) un citos normatīvajos avotos, ir šaurs patskanis e, ē[e], [eː]. Šauro patskani šajās formās nosaka kādreiz mīkstinātais sekojošais līdzskanis r [rj], kas radies līdzskaņa j noteiktās mijas rezultātā (LVG 2013, 126).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī LVRK un LaRKo biežāk sastopamas formas izrunas variants ar platu patskani [æ], dzeramais [ʣærɑmɑ͜is], dzeru [ʣæru], izberu [izbæru]. Ņemot vērā darbības vārdu bērt, dzert, pērt, spert, svērt, tvert, vērt izrunas tendences, praksē ir izveidojusies zināma pretruna: kaut gan mīkstinātais ŗ ne skolās, ne augstskolās netiek mācīts un vairākas paaudzes attiecīgos vārdus izrunā plati – pēc pozicionālajiem nosacījumiem, vēl joprojām izrunas nosacījumi oficiāli nav mainīti.
4. Formveidošana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt par ŗ ietekmi uz e, ē izrunu darbības vārdos dzert, ķert, spert, tvert, bērt, pērt, svērt, vērt, ķerties, tverties, vērties u. c. ir iegūts Latviešu valodas ekspertu komisijas atbalsts paralēlformu izrunas variantu lietošanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
VLai vārdnīcas ātrākai izveideiu varētu izveidot ātrāk, vēlāk tika piesaistīta arī Kornēlija Pokrotniece, pēc kāda laika – arī redaktors Aldis Lauzis.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
SavukārtPatiesībā 2005. gadā izdotā apgāda „Jumava” “„Svešvārdu vārdnīcau” ir cita, kaut arī šo pašu autoru sastādīta mazāka apjoma vārdnīcatik tiešām ir arī izdevusi, tikai citu! Kaut šo pašu autoru (J. Baldunčika un K. Pokrotnieces) sastādīta, tā tomēr ir cita, turklāt šaurāka apjoma (ap 10 000 vārdu un terminoloģisku vārdkopu) nekā salīdzināmie trīs izdevumi! Arī ISBN (starptautiskais grāmatu standartnumurs) tai ir cits (sk. A. Šmites sastādīto Latvijā izdoto vārdnīcu bibliogrāfisko sarakstu par laikposmu no 1991. gada līdz 2010. gadam (Šmite 2012, 200–201)).
8. Tekstveide;
Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas” otrā izdevuma gads gan norādīts pareizi, tomēr ar trešā izdevuma gadu nav paveicies – tas norādītsminēts kļūdains – 2006. (VLBankavs 2010, 96, 208).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izdevumi vizuāli neatšķiras, korpuss un ārpuskorpusa daļas ir pilnīgi vienādas – izdevuma ziņas, izmantotās literatūras saraksts, pat satura rādītājs un priekšvārdsi.
4.1. Lietvārds;
Tomēr papildinājumu pievienošana citā korpusa daļā ar jaunu kārtojumu alfabētā ir būtisks labojums, kas būtu bijis jāmin, vismaz aprakstot vārdnīcas uzbūvi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;