Ja transformētu špēdējo teikuma daļu pārveidotu darāmajā kārtā, veidotos teikums: Neviens īpašnieks nav samaksājis soda naudu.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ciešamo kārtu nevajadzētu lietot bez īpašas vajadzības, jo tā padara izteiksmi smagnēja ar darāmo kārtu var izteikties īsāku un grūtāk uztveramuskaidrāk.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Citi piemēri: Šis līgums var tikt grozīts vai papildināts Pusēm rakstiski vienojoties vai atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. (Līgums, 03.04.2006.); Lūdzam precizēt, kādas OCR metodes var tikt pielietotas numuru zīmju atpazīšanas sistēmā. (Par atklāta konkursa nolikumu 23.11.2006.); Nomas maksa var tikt pārskatīta reizi gadā. (Līgums 01.05.2005.); Transportlīdzekļu distance nevar tikt neievērota, jo RKP robežkontrole notiek saskaņā ar tehnoloģisko shēmu. (Par atklāta konkursa nolikumu 23.11.2006.); Eiropas Parlamenta deputāts varot tikt pieteikts par kandidātu Saeimas vēlēšanās, taču ievēlēšanas gadījumā atteikties no Saeimas deputāta mandāta. (Vēstule 05.06.2006.). Šos piemērus ērtāk ir veidot darāmajā kārtā ar vispārinātas personas nozīmi, jo, kā jau iepriekš tika minēts, lietišķajos tekstos darbības veicējs parasti ir skaidri zināms: līgums var tikt grozīts vai papildināts (labāk – līgumu var grozīt vai papildināt); metodes var tikt pielietotas (labāk – metodes var lietot); maksa var tikt pārskaitīta (labāk – maksu var pārskaitīt); distance nevar tikt neievērota (labāk – distanci nevar neievērot); deputāts varot tikt pieteikts (labāk – deputātu varot pieteikt).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Datīvs dažādās funkcijās tiek plaši lietots arī sarunvalodā, tomēr šajā rakstā analīzei tiks izmantoti galvenokārt rakstu valodas paraugi gan no plašsaziņas līdzekļiem (arī interneta valodas piemēri, kas iegūti ar Google (turpmāk tekstā (G)) meklētāju), gan daiļliteratūras, gan studentu pētnieciskajiem darbiem, kas nereti visai labi parāda dažādas valodas attīstības tendences.
7.2. Mazvārdība;
|
Edīte Hauzenberga-Šturma raksta: „[..] slieksme uz analiītisku saistīšanas veidu sintaksē iekļaujas normālajā indoeiropiešu valodu attīstības gaitā, un tādēļ jo vairāk pārsteidz pretējā tendence, kas modernajā latviešu valodā arvien noteiktāk vērojama pēdējos gadudesmitos, proti, tendence vēl nesen parastu prepozicionālu savienojumu vietā, ar vai bez pastiprinājuma ar adverbu, izteikties ar vienkāršu locījumu, bez prepozīcijas.” (Hauzenberga-Šturma 1992 [1967], 93) Autore min šādus piemērus, kur gaidāmā prievārdiskā savienojuma vietā lietots datīvs: lai izbēgtu vasaras karstumam, centies to citu acīm slēpt, prata izvairīties mobilizācijai, mēs nedrīkstam atsvešināties viens otram, uzņemties morālo atbildību šādai rīcībai, ieinteresēt latviskajam garam, kultūrai un tradīcijām (Hauzenberga-Šturma 1992 [1967], 94–95).
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Hauzenberga-Šturma atzīst: „Nav viegli arī šai gadījumā vilkt visai relāatīvo robežu starp kļūdu un valodas pārmaiņu, jo spriedumu lielā mērā noteiks spriedēja paaudzes piederība.” (Hauzenberga-Šturma 1992 [1967], 93) Tomēr jēdzieniskās attieksmes starp teikuma locekļiem precīzāk izsakāmas ar prievārdu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
|
Tāpat pazīmes nesēju ietiecams nosaukt ar nominatīvu teikumā: Godmanim ir atpazīstamība un tādēļ arī liela ticamība, ka viņu Eiroparlamentā ievēlētu. (Neatkarīgā) (Labāk: Godmanis ir atpazīstams ...) Nebūtu vēlams aktīvu darītāju nosaukt kā izjutēju – ar datīvu: Tajā pašā laikā mēs jau zinām, ka, piemēram, bankām mainās cenu politika, un to nav tik vienkārši izvērtēt. (Dienas Bizness) Bankas pašas maina cenu politiku, tāpēc darītāja nosaukšanai iederīgāks būtu nominatīvs.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tas nav ievērots piemērā: Paejot ceturtdaļgadsimtam, daudzi pašu piedzīvoti vēsturiskie notikumi ir saplūduši vienā kopējā izjūtā .[..]. (Neatkarīgā) Nākamajā piemērā jēdzieniskās attieksmes starp absolūtā datīva konstrukciju un pārējo teikumu vispār nav nosakāmas: [..] Skučam jāmet divi soda metieni, un, nevienai acij nenoraustoties, pietiek tikai ar vienu precīzu metienu! (Neatkarīgā) „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” norādīts: „Dažreiz absolūtā datīva konstrukcijā vietniekvārda datīvs var būt arī neminēts, ja darītājs nav zināms vai arī tas viegli iedomājams no konteksta .[..]. Šāds datīva izlaidums mūsdienu valodā nav vēlams.” (MLLVG 1962, 434) Grūti pateikt, vai nākamie struktūras ziņā aplamie teikumi radušies izlaiduma dēļ vai kā citādi: Augot lielākiem, kumeļi mācās dzīvē nepieciešamo no pieaugušajiem. (LTV 1); Kļūstot vecākiem, mēs arvien biežāk izjūtam laika pārmaiņas. (Ieva) Tajos datīva vietā noteikti lietojams nominatīvs, kas formāli saskaņojas ar teikuma priekšmetu (augot lielāki, kļūstot vecāki).
1. Tehniskais noformējums;
|
Cita tipa teikumos datīvs reizē ar darītāja lomu metonīmiski izsaka arī nozīmi ‘darītāja radītais rezultāts’, piem., teksts: Jāpaskatās, kas par to ir rakstīts Endzelīnam. (pPar to sk. arī Падучева 2004, 70.) Teikuma sintaktiskā struktūra Datīva priekšrocības salīdzinājumā ar citām locījuma formām (īpaši ģenitīvu) nereti pamatojamas ar datīva spēju attiekties uz visu teikumu.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Vēlme izvērst teikumu plašumā, nevis dziļumā, lietojot datīvu, vērojama arī nākamajos teikumos: Cenu izmaiņas novērotas dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās; [..] cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem.
1. Tehniskais noformējums;
|
Datīva formai var pievienot palīgteikumu, kas konstrukcijā ar atkarīgu ģenitīvu nebūtu ieteicams: Izstāde ir priekšvārds tīrai lappusei keramikas mākslā, lappusei, kuru var aizpildīt kopīgiem spēkiem .[..]. (Neatkarīgā); [..] šis ir viens no spilgtākajiem piemēriem tai starpībai, kāda pastāv starp mediju radīto tēlu un patieso situāciju. (Diena); Tiesas prāva draud aizkavēt pirmizrādi filmai, kas veidota pēc romāna „Da Vinči kods” motīviem. (LTV 1) Teikuma komunikatīvā struktūra Teikuma komunikatīvā struktūra parāda, kā teikums funkcionē saziņas situācijā, proti, kāds ir runātāja vai rakstītāja komunikatīvais nolūks (piem., informēt, iegūt informāciju, pamudināt uz rīcību) un kuru teikuma satura daļu adresants uzskata par svarīgāko.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Par neprecīzu vārdu secību teikumā saistībā ar teikuma vērsumu jeb aktuālo dalījumu rakstījis Aldis Lauzis: „Emocionāli neitrālā teikumā rakstu valodā vārdus vajadzētu virknēt tā, lai vārdu kārta iespējami labāk iezīmētu teikumā paustās domas virzību.
1. Tehniskais noformējums;
|
Izmantojot valodu kā saziņas līdzekli, mēs esam spiesti par to interesēties ―– mēs vērtējam vārdu krājumu, gramatisko uzbūvi, skanējumu un spējam ietekmēt arī valodas attīstību, piemēram., izvēloties kādu no variantiem, turklāt ne vienmēr valodas normām atbilstošu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Lai gan par atkāpēm no ortoepijas normām rakstījuši daudzi valodnieki (Bendiks 1965; Ceplītis 1985, 1986; Freimane 1993; Kalnača 1987; Mieze 1985; Laua 1997; Strautiņa, Šulce 2009; Šulce 2005 u. c.), aplūkotās kļūdas un novirzes atkal un atkal parādās ne tikai ikdienas sarunvalodā, bet arī publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tajos dzirdami vairāk nekā tūkstotis runātāju; no tiem 42 % ir sievietes, 58 % —– vīrieši.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tās var būt gan kvantitatīvas —– īsā patskaņa vietā tiek runāts garš un garaā vietā —– īss, gan kvalitatīvas —– kvalitatīvi atšķirīgu patskaņu un divskaņu jaukšana (Strautiņa, Šulce 2009, 19), piemēram., a, ā lietojums noteiktās darbības vārdu formās, platā un šaurā patskaņa e, ē lietojums un svārstības patskaņu kvantitātē internacionālas cilmes vārdos.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.3. Īpašības vārds;
|
Svārstības patskaņu kvantitātē Visbiežāk patskaņi [a] un [ā] tiek jaukti I1. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formās: liekas vietā lieto liekās, saucas —– saucās, atšķiras —– atšķirās, darbojas —– darbojās, rodas —– rodās, attiecas —– attiecās, beidzas —– beidzās, atrodas —– atrodās, cenšas —– cenšās, izdodas —– izdodās, jūtas —– jūtās, dodas —– dodās, sākas —– sākās, jācenšas —– jācenšās, griežas —– griežās, jāgriežas —– jāgriežās, ņemas —– ņemās, ierodas —– ierodās, slēpjas —– slēpjās, pienākas —– pienākās, jātiecas —– jātiecās, vienojas —– vienojās, tiekas —– tiekās, notiekas —– notiekās u. c. Piemēram, Kādas blusas stāsta autora kapavieta atrodās Rīgā Meža kapos (run1, LTV1_100_g_kulturas_2012-06-06), Šis te eksponāts saucās Mūžīgās klavieres (run605, LTV1_LabritLatvija!_2013-05-31).
1. Tehniskais noformējums;
|
Retāk ar nepareizu garu [ā] lieto II2. un III3. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formas, piemēram., uzlabojas vietā lieto uzlabojās, iedomājas —– iedomājās, atmaksājas —– atmaksājās, uzstājas —– uzstājās, veidojas —– veidojās; gribas —– gribās, negribas —– negribās, vēlas —– vēlās, uzticas —– uzticās, sūdzas —– sūdzās u. c. Piemēram, ([..)] cik viņa ilgi redz vēl dzīvošot un ka viņai gribās to atstāt visu kādam citam (saruna1); jo man gribās saprast, kāpēc viņas ir tik svarīgas (run66, LTV1_100_g_kulturas_2012-10-02).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Vienlīdz izplatītas ir formas gan ar īsu patskani, gan ar garu. Runājot Hermaņa Bendika vārdiem, „kāpēc gan pretoties valodas dabiskajai attīstībai, ko rosina saziņas skaidrības un ekonomijas motīvi un kāpēc neveicināt šo dabisko attīstību arī ar rakstību, ja jau valodas attīstība gājusi un iet pāri pašreizējās rakstības celtajiem -ām, -āt šķēršļiem.” (Bendiks 1965, 107) Patskaņu garumi, iespējams, tieši izlokšņu ietekmē, var saīsināties arī citās darbības vārdu formās un divdabjos (Freimane 1993, 145–146), piemēram., garā patskaņa [ī] vietā tiek runāts īsais patskanis [i] (izmācījām ―– izmācijām, stāstīja ―– stāstija, saistīja ―– saistija, gadījies ―– gadīijies, izvirzīju ―– izvirziju), garā patskaņa [ū] vietā tiek runāts īsais patskanis [u] (dabūju ―– dabuju).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|