Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6638 vienumi
Savukārt Inese Lipšāne tai pašā studiju programmā 2011. gadā aizstāvējusi bakalaura darbu “„Atgriezenisko lietvārdu lietojums plašsaziņas līdzekļu tekstos”.
1. Tehniskais noformējums;
Kopumā atgriezenisko lietvārdu (piemēram, tikšanās, vienošanās, iepazīšanās, mazgāšanās, celšanās) formu un lietojuma jautājumi ir aprakstīti plašāk, tie ir arī salīdzinoši vieglāk risināmi – lietvārda formu sistēma latviešu valodā ir vienkāršāka nekā lokāmo divdabju formu klāsts, kur sastopas gan īpašības, gan darbības vārdu formas.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu gramatikas vēstures pētījumos nav atrodams arī skaidrojums, kādi varētu būt iemesli abu minēto divdabju un arī atgriezenisko lietvārdu nepilnajām paradigmām un esošo locījumu homoformām.
7.1. Liekvārdība;
Aizrautīgi fotografēju skaistās, vecās arābu mājas, kustīgos, smejošos bērnus [.. ].(Diena) (2)lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis a.Vīrietis izbrīnījies atskatījās. (LVK2018) b.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis nominatīvā bieži ir arī salikto laika formu sastāvdaļa un dzimtē, skaitlī, locījumā saskaņojas ar teikuma priekšmetu (Māsa ir sakravājusies ceļojumam; Visi bija apsēdušies; Āboli drīz būs ienākušies); šai funkcijā atgriezeniskā divdabja lietojumā kļūdu parasti nav.
7.2. Mazvārdība;
Lai gan vokatīva formas (faktiski nominatīva formas vokatīva nozīmē) divdabjiem tiek reti lietotas, tomēr tās ir iespējamas un sieviešu dzimtē arī ir homonīmiskas.
7.2. Mazvārdība;
Aplūkojot tuvāk lokāmo atgriezenisko divdabju nepareiza lietojuma gadījumous, redzami vismaz četri t. s. „nepareizību” paveidi, kur atšķirīgs var būt arī labošanas ceļš: 1) paradigmā neesošo formu kompensēšana ar neatgriezenisko divdabju nenoteikto vai noteikto galotņu formām (sk. arī (4a), (5a), (5b) piemērus): (9) a... no Vācijas puses tuvojošais negaiss ar zibeņiem un lietu pārāk neuzmundrināja .. (LVK2018) (ieteicamais labojums: [..] negaiss, kas tuvojās no Vācijas puses ..) b.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Ja tiek apvienotas divdabju atgriezeniskās un neatgriezeniskās noteiktās galotnes, tad faktiski tiek radīts jauns divdabju locīšanas tips – jauktas paradigmas, kur formu izteiktā semantika nav būtiska un neitralizējas, turklāt šādas paradigmas parasti gramatikās nav bijušas pārstāvētas.
7.1. Liekvārdība;
Izņēmums ir D. Nītiņas (2013, 388) atgriezeniskā darāmās kārtas tagadnes divdabja (ar piedēkli -oš-) atšķirīgas, t. i., jauktas locīšanas paradigmas piedāvājums ar piebildi: “„Vai šīm paradigmām latviešu valodā ir gadījuma raksturs, vai arī tās nostiprināsies, rādīs laiks un valodas attīstība.” Tomēr jāatzīst, ka “„normalizējot” paradigmu jaukšanu, atgriezenisko divdabju pareiza lietošana latviešu valodā kļūs vēl neskaidrāka.
1. Tehniskais noformējums;
Dzintra Paegle Laikmeta „pirkstu nospiedumi” latviešu valodā Tulkotājs Jurijs Abizovs ir teicis, ka vārdi nes laikmeta „pirkstu nospiedumus” (Abizovs 1984), viņš min tādus vārdus kā metrs, nagans, prefektūra u. c., kuri, aplami attiecināti uz Latvijas dzīvi 20. gs. sākumā, kad tur vēl nelietoja ne metrisko sistēmu, ne naganu un nebija prefektūras, dod nepareizu informāciju par pagātni, jo katram laikam savi raksturojoši vārdi.
1. Tehniskais noformējums;
Abi šie vārdi latviešu valodā lietoti līdz Otrā2. pasaules kara beigām un ir bijuši neitrāli, bez negatīvas nozīmes, bet padomju laikā, saskaroties ar krievu valodas tradīciju, vārds žīds latviešu valodā tāpat kā krievu valodā iegūst negatīvu nozīmes niansi.
1. Tehniskais noformējums;
Rakstā apzīmējums laikmeta „pirkstu nospiedumi”, attiecināts uz latviešu valodas pārvērtībām krievu un citu valodu iespaidā, kas notiekušas 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā, kad latviešu valodas vārdus, piemēram., zināt un mazulis, lieto tāpat kā krievu valodā un tiek aizmirsti latviešu valodā ierasti vārdi, kā nolaisties, nosēsties, nokrist, bet to vietā saka – piezemēties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide;
Rakstā aplūkota arī vārdu priedēkļu un galotņu lietošana latviešu valodā, kas ir iespaidojusies no citām valodām un ir citāda, nekā tradicionāli pierasts un atspoguļots valodas normatīvajos avotos – gramatikās un vārdnīcās, un kas iezīmē latviešu valodas stāvokli mūsdienās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Zināt, pazīt, atpazīt, prast Jau vairāk nekā pusi gadsimtua vērojams, ka latviešu valodā paplašinās vārda zināt lietojums krievu valodas iespaidā, izspiežot vārdus pazīt, prast, mācēt.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība;
Citas vārdnīcas, piemēram., „Latviešu literārās valodas vārdnīca”, papildina šo nozīmi ar piemēriem zināt dzejoli no galvas, zināt, kā (vai prast) salabot mašīnas motoru, bet literārajā valodā vārdu zināt neattiecina uz valodu prasmi, rakstīt un lasīt māku, – prast latviešu un lietuviešu valodu, prast (mācēt) lasīt un rakstīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Kāda ir mūsdienu valodas prakse vārdu zināt, pazīt, prast lietošanā? „Latviešu valodas kultūras jautājumos” (1967) A. Vanags, iebilstot pret burtisku krievu valodas zināt pārcēlumu latviešu valodā, raksta: „([..)] nevietā lietots zināt, piemēram.: Rakstnieks labi zināja Baltiju, tās tautas, kultūru un vēsturi. Šajā piemērā atbilstošākais vārds būtu pazina.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tādēļ nevar zināt, piemēram., latviešu mākslu, Kurzemi, mīlestību, draudzības jūtas – tās varam pazīt vai nepazīt.” (Vanags 1967, 78, 79).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr mūsdienu valodas praksē aizrādījums maz tiek ņemts vērā un šajā nozīmē biežāk lieto nevis pazīt, bet gan zināt vai atpazīt un no tiem veidotas darbības vārdu divdabju formas: Bieži viesi ir sabiedrībā zināmi (labāk: pazīstami) cilvēki, bet tos redzēt un satikt.. [..]. (Izklaide., 07.05.2013.) [..] pasaulē zināmais (labāk: pazīstamais) dizaina žurnāls „Wallepaper”. [..]. (www.diena. lv, 21.04.2013).) Jūs ziniet (pareizi: zināt, bet labāk: pazīstat) manu raksturu.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [...] viņš labi prata angļu valodu un bez kādām grūtībām varēja lasīt katru grāmatu vai laikrakstu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Nolaisties, nosēsties, nokrist un piezemēties Latviešu valodā vārds piezemēties ir relatīvi jauns, sākts lietot 20. gs. 60. gados.
1. Tehniskais noformējums;