Lai būtu vieglāk salīdzināt vārdu biežumu dažādos valodas paveidu veidu tekstos, norādīts arī vārdu īpatsvars, t. i., cik procentu noiem korpusa vai tā daļas vārdlietojumiem aizņemu atbilst attiecīgais vārds.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Kā redzams, korpusā kopā simt biežākie vārdi aizņemtbilst vairāk nekā 26 % no visiem vārdiem tekstos, tas nozīmē, ka vairāk nekā ceturtdaļa korpusa vārdlietojumu ietilpst pirmajā simtniekā.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Noliegtie darbības vārdi tiek uzskatīti par atsevišķu leksēmu, tāpēc, piemēram, vārdiem būt un nebūt vai darīt un nedarīt ir atšķirīgas pamatformas un biežuma sarakstā tie ir iekļauti kā atsevišķas vienības. ATāpat arī sieviešu un vīriešu dzimtes vietniekvārdi un īpašības vārdi tiek uzskatīti par atsevišķām vienībām, jo tām ir atšķirīgas locīšanas paradigmas un datorizētā valodas apstrādē tas ir būtiski, tā, piemēram, vārdiem viņš un viņa vaisavukārt sieviešu un vīriešu dzimtes īpašības vārdi un skaitļa vārdi tiek uzskatīti par vienu leksēmu, piemēram, vārdiem viņš un viņa ir atšķirīgas pamatformas, un biežuma sarakstā tie ir atsevišķas vienības, bet formām jauns un jauna ir atšķirīgasviena pamatformas un (jauns), tāpēc biežuma sarakstā tie ir atsevišķasviena vienības.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Kuri vārdi tad ir iekļuvuši starp pirmajiem simt un v? Vai dažādosu valodas paveidfunkcionālo paveidu tekstos tie atšķiras?
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Apskatot dažādu valodas paveidfunkcionālo paveidu tekstus atsevišķi, redzams, ka visos, izņemot periodiku, biežāk lietotais lietvārds ir kāds cits (lai gan arī gads vairumā gadījumu atrodams saraksta pirmajā pusē), ko nosaka attiecīgā valodas funkcionālā paveida specifika.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Daiļliteratūra ir īpaša arī ar to, ka starp pirmajiem simt vārdiem nav neviena īpašvārda, pārējos tekstu paveidstilos vismaz vārds Latvija ir iekļuvis simtniekā. Interesanti ir sSalīdzināot, kā dažādoās valodas paveidokorpusa daļās atšķiras simt biežāk lietoto vārdu sadalījums pa vārdšķirām. P, tika konstatēta pārsteidzoši lieta ir atšķirībla sarakstā iekļauto lietvārdu skaitādaudzuma atšķirība – daiļliteratūrā starp simt biežākajiem vārdiem ir tikai 132 lietvārdiu, kamērbet normatīvajos aktos tie ir– 562 lietvārdi, bet zinātniskajos tekstos – 47. Šie skaitļi labi raksturo attiecīgo valodas funkcionālo paveidu leksikas daudzveidību – daiļliteratūrā izmantotais vārdu krājums ir nesalīdzināmi plašāks, tāpēc katrs no vārdiem tiek lietots retāk, savukārt normatīvajiem aktiem ir raksturīga standartizēta, leksikas ziņā vienveidīga valoda, tāpēc katrs no vārdiem tiek lietots biežai raksturīgs plašs vārdu krājums un tiek lietoti dažādi vārdi, tāpēc tiem ir grūtāk nonākt starp biežākajiem vārdiem, jo katrs no tiem tekstos būs minēts mazāku skaitu reižu, savukārt normatīvajiem aktiem ir raksturīga standartizēta, leksikas ziņā vienveidīga izteiksme, arī tematiskā daudzveidība tajos ir mazāka, tāpēc katra atsevišķa vārda (šajā gadījumā – lietvārda) biežums ir lielāks.
8. Tekstveide;
|
Daiļliteratūra starp valodas patekstu veidiem izceļas arī ar mazāku ciešamās kārtas lietojumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Daiļliteratūrā tas ir tikai 782. vietā, kamērbet LVK2018 (beta) – 20. vietā.
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Savukārt zinātniskajos tekstos, kuros pieņemts izteikties ciešamajā kārtā vai 3. personā, tikt (11.) ir lietots visbiežāk. Biežuma sarakstā nav redzams, cik bieži tikt lietots patstāvīgā nozīmē un cik bieži – kā palīgdarbības vārds, tomēr patstāvīgā nozīmē tas tiek lietots nesalīdzināmi retāk, tāpēc tā lielo īpatsvaru tekstos un attiecīgi augsto vietu biežuma sarakstā nosaka lietojums palīgdarbības vārda funkcijā – ciešamās kārtas formu sastāvā.
8. Tekstveide;
|
Valodas paTeksta veidu raksturs atklājas arī personas vietniekvārdu lietošanas biežumā.
3. Vārddarināšana;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kā jau minēts, daiļliteratūrā to netrūkstir diezgan daudz, savukārt normatīvajos aktos pirmajā simtniekā nav iekļuvis neviens personas vietniekvārds. Jāpiebilst, ka vVisā korpusa normatīvo tekstu daļā 1. un 2. personas vietniekvārdi ir lietoti tikai dažas reizes, turklāt specifiskā kontekstā, 3. personas vietniekvārdi ir lietoti biežāk, tomēr ne tuvu tik biežiik daudz, lai iekļūtu biežāk lietoto vārdu sarakstā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Zinātniskā tekstā nav pieņemts izteikties 1. personā, 2. persona arī tajā nav s forma arī neiederīgas, tāpēc likumsakarīgi, ka 1. un 2. personas vietniekvārdi nav iekļuvuši biežuma sarakstā. Interesantāks ir fakts, ka viens personas vietniekvārds šajā sarakstā tomēr ir iekļuvis – tas ir viņš (30.)tie nav iekļuvuši biežuma sarakstā. Viens 3. personas vietniekvārds – viņš (31.) – šajā sarakstā tomēr ir atrodams, jo zinātniskajos tekstos minētās personas (piemēram, zinātniskajos darbos aprakstītās personas vai sabiedrības grupu locekļi, autori, uz kuriem teksta autors atsaucas) tiek nosauktas 3. personā, turklāt, runājot par dažādu dzimumu personām daudzskaitlī, biežāk tiek lietots vīriešu dzimtes vietniekvārds, tāpēc tas iekļuvis starp simt biežāk lietotajiem vārdiem.
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Lasot dažādu valodas paveidkorpusa daļu biežuma sarakstus, dažādvar ieraudzīt daudzas īpatnības un likumsakarības var ieraudzīt vēl un vēl. Šajā rakstā ir minētas tikai dažas no tām.
7.1. Liekvārdība;
|
Interesanta informācija parādāsieraugāma arī īpaši reti (piemēram, tikai vienu vai divas reizes) lietoto vārdu sarakstā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu salīdzinājums Ievads Pēdējos gadu desmitos arvien biežāk āĀrzemju pētījumos par politiskajiem televīzijas raidījumiem pēdējos gadu desmitos parādās informācija, ka pieredzējuši politisko raidījumu dalībnieki mazāk pievērš mazāk uzmanību savas runas saturam un kvalitātei un arvien biežāk veido savu runas plūsmu kā teatralizētu cīņu par runātāja tiesību iegūšanu (Inszenierung der Diskurse), pārkāpj pieklājīgas runas likumus (piemēram, pārtrauc citu runātāju), lai tādējādi sarunā dominētu sarunā (Fahr 2009,; Richling 2009).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Sarunas dalībnieki veido diskusiju televīzijas kameru priekšā ne tikai, lai savstarpēji komunicētu, bet galvenokārt, lai šo sarunu kā teātra uzvedumu spēlētu publikai, kuras atrodas televizoru ekrānu priekšā (Michel/, Girnth 2009).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Izvēlētās raidījuma tēmas un to apspriešana vairāk ir orientēta uz to, lai skatītājā izraisītu emocijas, nevis, lai skatītāju informētu (Herles 2009, 36).
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
Sarunas saturs paliekkļūst arvien mazsvarīgāks, jo lielāka uzmanība tiek pievērsta formai.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pētījuma objekts ir četru politisko raidījumu videoieraksti un šo raidījumu transkribētais teksts. Šie četri raidījumi ir „Kas notiek Latvijā?”, „Sastrēgumstunda”, „Hartaberfair” un „Maybrit Illner”.
8. Tekstveide;
|
GAT transkribēšanas sistēma ļauj attēlot ne tikai verbalizēto tekstu, bet arī intonācijas izmaiņasu, pauzes, sinhronas runāšanas vietas, runas skaļuma izmaiņasu, smiešanos, runāšanas tempa izmaiņasu un citas mutvārdu komunikācijas api rakstošāurīgas parādības.
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
|