Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Te arī redzam – veiksmīgi pārvarētas vairākas darbības barjeras, t. i., reklāmu pamana, neaizmirst, sabiedrība nav vienaldzīga, tomēr tas nenozīmē izdošanos un mērķa sasniegšanu (sk. iepriekš).
7.2. Mazvārdība;
Gan daiļliteratūrā, gan publicistikā par normu kļuvusi dažādu stilu elementu sajaukšana.” (Lokmane 2009a, 11). Andra Kalnača, runājot ne tikai par dažādu stilu elementu izmantojumu, bet arī par šo elementu pārmaiņām, uzsver, ka publicistika ir „visdemokrātiskākais normētās valodas paveids, kas domāts ikvienam sabiedrības loceklim visdažādākā satura aktuālas informācijas uzziņai.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gunta Ločmele uzskata, ka reklāma „tās pragmatiskās funkcijas dēļ ([..)] funkcionālo stilu klasifikācijai varētu pievienot reklāmas stilu, izņemot to no publicistikas vai lietišķā stila” (Ločmele 2010, 14).
1. Tehniskais noformējums;
Savukārt izkārtne lakstos( (sk. 2. att.ēlu) piesaista ar savu it kā tiešo vienkāršību – par lakstiem mēs dēvējam pirmkārt ‘stublāju un lapas (lakstaugiem)’(http://tezaurs.lv/mlvv (MLVV), un sarunvalodā par lakstiem dēvējam jebkuras puķes (sk.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Pie atjautīgu nosaukumu veidošanas minami arī atvasinājumi, piemēram, kafejnīca „Kūkotava”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā kā tradicionāli šādus darinājumus veido no darbības vārdiem, nevis lietvārdiem, nosaukumā „Kūkotava” varam saskatīt saistību arī ar darbības vārdu kūkot, ko sarunvalodā lietojam ar nozīmi ‘ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur)’ (MLVV).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dreijers 2016), tāpat arī citā pilsētā – Pļaviņās – atrodama Ppicotava (sk. 4. attēlu).
2.3. Sākumburti;
Nosaukumu locīšana Saldējuma „Pols” reklāma 2016. gada vasarā piesaistīja sabiedrības uzmanību ar saukli Bērnība sākās ar Pols.
1. Tehniskais noformējums;
Reklāmas veidotāji bija radījuši neizpratni: vai tiešām preču nosaukumi nav jāloka? Šajā jautājumā skaidrību viesa Valsts valodas centrs, paskaidrojot, ka, iesaistot nosaukumu teikumā, tas jāloka atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām (skaidrojums publicēts ne tikai Valsts valodas centra mājaslapā, sk. „Par latviešu valodas lietojumu reklāmu tekstos”, http://vvc/gov.lv, bet arī vairākos ziņu portālos). 7. att.ēls 8. att.ēls Šīs reklāmas (sk. 7., 8. attēlu) patiešām likušas atcerēties, ka latviešu valodā rakstītus nosaukumus drīkstam arī locīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Te rodas citas neskaidrības: tas vien, ka nosaukumam ir latviešu valodai raksturīga galotne, nenozīmē, ka tas ir lokāms – pats vārds var nebūt rakstīts latviešu valodā, piemēram, vārdās Maxima ir galotnebeidzas ar -a, taču tajā lietots burts x, kura nav latviešu alfabētā, tātad nevaram uzskatīt, ka šis nosaukums rakstīts latviešu valodā; automobiļa modeļa nosaukums Mokka beidzas ar burtu -a, taču līdzskaņa k dubultojums norāda uz rakstījumu citā valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tāpat runā mēdzam pievienot nosaukumiem latviešu valodā raksturīgās galotnes, lai varētu tos veiksmīgi iesaistīt teikumā, piemēram, Jāpaņem „Svedbankā” karte (bankā „Swedbank”), Jāpaņem „Rimīša” (lielveikala „Rimi”) karte.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Nereti pats reklāmas izkārtojums mums ļauj atkāpties no šķietami elementārām gramatikas normām, un reizumis tas nedz raisa nedz jautājumus, nedz kādu tracina. 9. att.ēls 10. att.ēls Starptautiskais reklāmas festivāls „Golden Hammer” (sk. 9. attēlu) allaž izceļas ar asprātīgiem, pamanāmiem reklāmas plakātiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.3. Noliegums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Reklāmu par veiksmīgu saucam tad, ja tā likusi mums rīkoties – pirkt jaunu produktu, pirkt vairāk jau iepriekš lietoto produktu, iesaistoties kādā akcijā, mainīt kādu no lietotajiem produktiem pret jaunu u. c. Veiksmīgā reklāmā mijiedarbojas gan forma, gan saturs – tā mūs piesaista ne vien ar krāsu, gaismu, vizuāliem tēliem un to kombinācijām, bet arī vārdu spēlēm. Reklāmā atspoguļojas dažādas aktualitātes sabiedrībā, tostarp arī valodā.
8. Tekstveide;
Trāpīgi, asprātīgi nosaukumi, spēles ar vārdu formu un jēgu, acij tīkams un pamatots teksta izkārtojums liecina par paša ražotāja, veikala u. tml. inteliģenci, cieņu pret savu preci, veicina tā prestiža celšanos mūsu, potenciālo klientu, acīs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirīga ir ne tikai viņu valoda, gan rakstos garakstu un mutvārdosu valoda, bet arī saziņas veidi un valodu lietojums, ko nenoliedzami ir ietekmējis vispasaules digitālo tehnoloģiju revolucionārais uzvaras gājiens.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
No šiem 1,38 miljonu latviešu valodas lietotāju dzīvo Latvijā, bet pārējie atrodas dažādās pasaules malās (Latviešu valodas aģentūra). Šie skaitļi nav pārāk lieli salīdzinājumā ar tādām valodām kā krievu, angļu, vācu, franču, spāņu, u. c. Patiesi, tikai aptuveni 200 valodās, ieskaitot latviešu valodu, ir vairāk nekā miljons runātāju.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Tādējādi nostarp tūkstošiem pasaules valodu latviešu valoda ir viena no nedaudzajām, kas faktiski varētu izdzīvot tālā nākotnē. Nenoliedzami gGadsimtu gaitā latviešu valoda ir kļuvusi par bagātīgu valodu, kas spēj atspoguļot ļoti daudzveidīgas sabiedrības dzīves jomas.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Būtu jāapzinās, ka latviešu valodas nākotnie lielā mērā noteiksatkarīga tieši no jaunās paaudzes, tāpēc tas, kas patiesībā notiek ar jauniešu valodu un tās lietojumu Latvijā, ir ļoti nozīmīgi mūsu valodas attīstībai nākotnē.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet tie, kuri strādā skolās, zina, ka tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Pašai esotVairāk nekā 20 gadus ilgajā angļu valodas skolotājais un klases audzinātājai vairāk nekā 20 gadus, šis fenomens tika pamanīts jau agrāks darbā jau agrāk pamanīts, ka skolēni latviešu skolās savā starpā sazinās angļu valodā, bet, iespējams, ne tik skaidri un intensīvi, kā tas ir šobrīd.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Patiesi, mūsdienu jaunatne aug un izglītojas pilnīgi atšķirīgā vidē no mums, pieaugušajiem, ir mainījušies ne tikai sazināšanās veidi, bet saziņas valodas un arī viņu digitālās prasmes un pasaules redzējums, līdz ar kto mainījusies arī jauniešu valodu lietojums, lingvistiskā attieksme pret dzimto, krievu un angļu valodu Latvijā. 2019. gadā jau vairākos avotos parādījās satraucošas ziņas, ka latviešu jauniešu un bērnu vidū ir vērojama tendence sazināties angliski. Žurnāliste G.undega Gauja savā rakstā žurnālam “„Ieva” arī uzsver, ka tie nav bērni vai jaunieši, kas būtu atgriezušies no ārzemēm, vai nāktu no jauktām ģimenēm, un ka šādas situācijas tiek novērotas arvien biežāk.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;