Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6677 vienumi
Vienā no jaunākajiem pētījumiem par latviešu leksikogrāfiju „Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991-–2010” A.stra Šmite, uzrādot pēdējos gados izdoto vārdnīcu bibliogrāfiju, sniedz ziņas tikai par vienu no šiem izdevumiem, proti, par 2002. gada vārdnīcu (LVSV3-2002) (sk. Šmite 2012, 195).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Kādēļ gan būtu jāslēpj šis izdevums (LVSV3-1998), kas atzīts par pietiekošami nozīmīgu, lai no tā veidotu saīsinātu vārdnīcu? Šie, turpmāk būtu jānoklusē, skaidrs nekļūst. Acīmredzot kļūdainā rādītāja dēļ par nederīgiem atzītie un tāpēc noklusētie 1998. gada izdevumi (LVSV3-1998) tomēr lielā skaitā nonākuši bibliotēku plauktos (droši vien kā dāvinājums).
8. Tekstveide;
Piemēram, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkās pieejami 37 LVSV3-1998 eksemplāri, bet un tikai 6 LVSV43-2002 izdevumi.
8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pat filoloģijas studentiem, kas vārdnīcas priekšvārdā minēti kā mērķauditorija, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lasītavā brīvi pieejami 6 „kļūdainie” LVSV3-1998 izdevumi, bet tikai 2 eksemplāri „sa„uzlabotoā” LVSV43-2002 izdevumua eksemplāri, kas pieejami lietojumatājiem, tos īpaši pasūtot.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Papildinājumus un labojumus vārdnīcā veikusi valodniece D. Šnēorisa Šnē, grāmatas maketētāja – Lilija Rimicāne.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Neiedziļinoties daudzajās neapšaubāmi noderīgajās leksikogrāfu teorētiskajās atziņās, kas iepazītas, gatavojot šo rakstu, prakavēsimies vairāk piesta autore turpmāk pievēršas jaunākās LVSV4-2012 saturam, vērtējot to parasta vārdnīcas lietotāja skatījumā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Papildinājumi un labojumi aplūkojamajā LVSV4-2012 šajā rakstā tiek salīdzināti ar tās pamata izdevumu.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sinonīmi var atšķirties ar kādu nozīmes niansi, stilistiskou vai emocionālou nokrāsu. Šāda izpratne par sinonīmu jēdzienu vārdnīcas veidotājiem dod iespēju vārdnīcā ietvert lielu skaitu vārdu, taču rada grūtības sinonīmu kārtošanā šķirkļos (Laua, Veidemane 1964, 135-–156).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nav vienkārša arī sinonīmu rindas pamatvārda (dominantes) jeb šķirkļa vārda noteikšana. Ne vienmēr to izdarīt ir viegli, īpaši, ja vārdnīcu veido viens autors ar savu subjektīvo valodas izjūtu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Tajā uzņemts liels skaits dažādu sintaktisko vienību, kas vairāk atgādina vārdu skaidrojumus, nevis sinonīmus, piem.ēram, pirmmācības grāmata (ābece), ādas cimdi (ādaiņi), tehniskā zīmēšana (rasēšana), karsēt uz uguns (cept), velnu mājoklis (elle), slimīgs process (iekaisums), dzīvojamā telpa (istaba), apgrūtināta vēdera izeja (aizcietējums). Jau iepriekš norādīts, kaTomēr šādi sintaktiskie sinonīmi, īpaši vārdkopas, kuru lietošanai pārējo sinonīmu rindas locekļu vietādū ir tikai gadījuma raksturs, kā arī dažādi brīvie vārdu savienojumi, nav vēlami sinonīmu vārdnīcā vārdnīcās tiek atzīti par nevēlamiem (Veidemane 1968, 243; Karulis 1973, 5).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
No vārdnīcas lietotāja viedokļa varianti vārdnīcā ir vēlami, jo vārdnīcatā paveras iespējua atrast sev nepieciešamo labskanīgāko vārdu.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Izstrādājot vārdnīcu, tikpat liela uzmanība būtu jāveltaī kā vārdnīcā uzņemamo vārdu atlasei, tā arī sinonīmu klasificēšanai, kārtošanai sinonīmu rindās un šķirkļa uzbūves pamatprincipu izstrādei.
4.2. Darbības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Lai arī šīā tipa sinonīmu vārdnīcās nav nepieciešams sniegt ilustratīvu materiālu, tāLVSV tomēr irtiek papildināta ar vārda nozīmi paskaidrojošiem piemēriem – citātiem no daiļliteratūras, periodiskajiem izdevumiem un vārdnīcām.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Izstrādājot pirmo LVSV1-1964, autoru kolektīvs bija nolēmis piemērus vārdiempiemērus ar sinonīma lietojumu tekstā dotd tikai sevišķas nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā, ka vārdnīca paredzēta latviešiem, kas valodu labi pārvaldarot (Plēsuma 1964, 3).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinot pirmos trīs LVSV izdevumus, pamanāms, ka katrā nākamajā ir audzis ietverto sinonīmu un arī citēto autoru un avotu skaitskaits, kā arī ilustratīvais materiāls, kas atklāj sinonīmu lietojumu kontekstā, ir kļuvis plašāks.
8. Tekstveide;
Pēc citātiem var noprasšķirkļu ilustratīvā materiāla salīdzināšanas var secināt, ka gan 3., gan 4. papildinātais un pārstrādātais LVSV izdevums ir gatavots, daudz ko pārņemot no „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (LLVV).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādius piemērius, kas LVSV4-2012 sniegti bez autora norādes, tādējādi varētu tikt uzskatīti parvarētu uztvert kā vārdnīcas sastādītājas dotiemus.
6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēru varētu uztvert par sastādītājas tekstu, kautlai gan tas citēts no avīzes „Padomju Jaunatne” (apzīmējums PJ). Īpaši noraidoša bijusi sastādītājas attieksme pret tekstiem, kas saistīti ar Padomju Latvijas vārdu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirībā no iepriekšējā izdevuma (LVSV3-1998=3-2002) aplūkojamajā vārdnīcā (LVSV4-2012) netiek ietverti citāti ne no „Padomju Jaunatnes”, ne no „Latvijas padomju enciklopēdijas”. LTomēr liela daļa vārdnīcā citēto piemēru ir pārņemta no LLVV, kurā atrodami piemēri arītie bagātīgi ekscerpēti no padomju laika izdevumiem. Vārdnīcas veidotāja, izmantojot sīkas viltības, šādu izdevumu piemērus tomēr integrējusi arīŠādu izdevumu piemērus vārdnīcas veidotāja ar nelielu viltību pamanījusies integrēt savā 21. gs. vārdnīcā. Daudzkārt, citāta autora vai avota norādei aizstājota ar norādi –atsauci uz LLVV: sauljums – [..] markīze; [..] (LVSV3-1998=3-2002, 374), sauljums – [..] markīze (no saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze LLVV); [..] (LVSV4-2012, 349) (sal. ar piemēru no LLVV: No saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze vai labi nostiprināts saules sargs.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mūsdienu vārdnīcā, saprotams, nebūtu vairs īsti korekti (ēlams bieži) atsaukties uz padomju laika avotiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;