Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Valsts valodas centrs (Tieslietu ministrija) apvieno visas institūcijas ar juridisku un kontroles ievirzi – esošais VVC, TTCulkošanas un terminoloģijas centrs, Juridiskaās konsultācijāas (pašlaik VVAalsts valodas aģentūra), Valsts politikas departaments (pašlaik IZM).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Komisijas darbs galvenokārt fokusējās uz „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēm”, mediju valodas jautājumiem (subtitrui un balss ieskaņojumui ārzemju filmās).
6.1. Saistāmība;
Atkal aktualizējās mēģinājumi “Augstākās izglītības likumā” par varītēm iebīdīt iespēju to sniegtnodrošināt augstāko izglītību krieviski.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
KomisijaVVK paziņoja: “„Dažādas organizācijas, piemēram, Rektoru padome vai Latvijas Darba devēju konfederācija, prasa valsts valodas zināšanu prasību atcelšanu vai mīkstināšanu, nevis pauž dibinātas bažas par latviešu valodas zināšanu vai rakstības prasmes kritumu, kas pazemina strādājošo konkurētspēju”.” Komisija arī turpināja interesiēties par latviešu valodas korpusa izveidi, vērsa valdības un mediju uzmanību unz to, kā mazo skolu likvidēšanas var ietekmi uzēt valodas situāciju.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Un tas notika laikā, kad valsts krīzes situācijā bija atradusi līdzekļus kursiem bezdarbnieku valodas prasmju celšanais kursiem.
6.1. Saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
KomisijaVVK bez panākumiem centās šo jautājumu risināt ar vairākām atbildīgajām institūcijām, kamēr beidzot Pprezidents sasauca tās kopā sēdē Pilīuz sēdi un paziņoja, ka šai sēdē risinājums būs jāatrod.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā jau minēts, līdz iestājai ES un vēl dažus gadus Latvija izjuta nopietnu spiedienu valodas jomāpēc tam Latvija no Eiropas institūcijām, īpaši Eiropas Padomes, un EDSO, izjuta nopietnu spiedienu par valodas politiku.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Pēc ģeopolitiskajām nobīdēm, kas sākās pēc Gruzijas (2008), un īpaši Ukrainas (2014), konfliktiem, Eiropas attieksme pret Krieviju un pret tās uzbrukumiem Baltijas valstu valodas politikai kļuva skeptiskāka, pārmetumu un aizrādījumu apjoms kritās. 2009. gadā turpinājās diskusija par mazoajām skolu jautājumu unām un to likvidēšanas ietekmi uz latviešu valodas vidi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
KomisijaVVK arī atbalstīja jaunās tehnoloģijas kā inovatīvu nozari, kurā Latvijā ir izcilības potenciāls. Šī joma palīdz latviešu valodas jautājumu risināšanā Eiropas SavienībasS mērogā, izmantojot Eiropas SavienībasS finansējumu (latviešu valodas korpusa izveide, CLARIN projekts).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jauns izaicinājums bija ministra A.ināra Šlesera proponētā atvērto durvju politika uzturēšanās atļauju tirgošanā. A. Šlesers aicinājis noteikt, ka trešo valstu investori, kuri nopirks Latvijā nekustamo īpašumu un investēs vēl 300 000 eiro (210 000 latu), var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Komisija norādīVVK paziņoja, ka realizēt šo plānu var tikai izdarot izmaiņatad, ja tiek mainīts Imigrācijas likumās un 733. noteikumos,i Nr. 733, kas nozīmētu atceļolt latviešu valodas prasmes nepieciešamību un, tā sagraujot rūpīgi izveidoto valsts valodas aizsardzības sistēmu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
KomisijaVVK norādīja, ka valodas jautājums šī plāna sakarā nekad netiek aplūkots un pieminēts. 2010. gadā turpinājās darbs ar likumvides jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Augstākās izglītības likums bija iestrēdzis, bet Kkomisija izteicās par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPL) nepilnībām.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība;
Izskatot EPL likuma redakciju pirms trešā lasījuma un ņemot vērā, ka likums būs būtisks valodas situācijai Latvijā un valsts valodas statusam nākotnē (to nostiprinot vai vēl plašāk paverot durvis krievu valodai un Krievijas informatīvajai telpai), KomisijaVVK secina, ka likums esošajā formā nevis stiprina, bet gan vājina valsts valodas pozīcijas elektroniskajos medijos.
2.2. Saīsinājuma izveide;
VVK uzskatīja, ka likuma tekstā nepieciešamas vairākas izmaiņas un precizējumi par televīzijas raidījumu svešvalodās nodrošināšanu ar subtitriem vai sinhrono tulkojumu latviešu valodā, latviskās produkcijas apjomu, izvairīšanos no neskaidriem formulējumiem par ES dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem, kur viegli iespraukties Krievijas medijiem, u. c. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tika pieņemts 2010. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Tika runāts arī par Saeimas deputātu valodas prasmēm (deputāta Valērija Kravcova sakarā), zināmā veidmērā atgriežoties pie viena no Kkomisijas izveides iemesliem. 2011. gadā valstī sākās diskusija par mazākumtautību skolu speciālā valodas režīma maiņu, proti, pilnīgu pāreju uz latviešu valodu skolās.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Augstākās izglītības jautājumi un latviešu valodas loma tajaugstākajā izglītībā palika dienaskārtībā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Augstākās izglītības internacionalizācijas piekritēji vēlējās plašu atvērtību ārzemju mācību spēkiem un administratīvajam personālam, kas nerunātu latviešu valodā.
4.3. Īpašības vārds;
Komisija arī norādīja, ka esošā sistēma un paredzētais variants Augstākās izglītības likumā ļauj piesaistīt gan vieslektorus, gan lasīt kursus un moduļus ES oficiālajās valodās (angļu, vācu u. c.). Ārzemju studentu grupām ir iespēja veidot speciālas programmas.
1. Tehniskais noformējums;
Organizēt masveidīgu pāreju uz apmācību tikai angļu valodā ir bezjēdzīgi (vai studiju beidzēji būtu domāti eksportam), zaudētu jēgaustu nacionālās terminoloģijas izveides jēga, un no valodas politikas viedokļa tam būtu graujošas sekas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;