Valodas izmaiņu raksturojums Te 7.3. Neiederīgs vārds; |
Par jaunu parādību izloksnē uzskatāma līdzskaņu g, k, l, n, t mīkstināšana pēc lietuviešu valodas parauga, kad 7.3. Neiederīgs vārds; |
Līdztekus mērķis nav arī lingvistiskais 1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; |
No vienas puses, nereti izmantojam pamatfaktus, piemēram: cilvēka valoda izsenis ir evolucionējusi (tās vēsturiskā rekonstrukcija aptver ne vairāk kā 7000 gadu 1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Saistībā ar valodas normām, valodas apguvi un izmantošanu Stīvs Klainedlers (Steve Kleinedler) norāda trīs priekšrakstu grupas: dzimtās valodas lietojuma normas (fonētiskās, sintaktiskās, morfoloģiskās) – noteikumi, kurus dzimtās valodas lietotāji zina un izmanto pat tad, ja šie likumi nav īpaši mācīti; didaktikas līmeņa normas: valodas likumi, kuru mācīšana veido priekšstatus par labu/sliktu jeb pareizu/nepareizu valodas lietojumu; ieteikumi pilnvērtīgākai saziņai: stilistiski ieteikumi, lai izteiktos skaidri un saprotami (Kleinedler 2018). Īpaši būtisks ir pirmais līmenis, jo šī kompetence nosaka to, vai dzimto valodu patiešām pārvaldām pienācīgi.
2.1. Vārdu pareizrakstība; |
Un tās nebūt neizriet tikai no latviešu valodas mācību satura skolā, bet no vispārējās vides un tajā dominējošajiem apstākļiem, kuros 7.1. Liekvārdība; |
Klainedlers vēl piebilst, ka valoda, kuru mēs ikdienā lietojam, mainās nemitīgi, gadu no gada, un 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; |
Izmaiņas nevar pārvērst par ļaunuma d 2.1. Vārdu pareizrakstība; |
Irina Levontina (Ирина Левонтина), piekrizdama tiem, kas saka, ka ne mēs valdām pār valodu, bet valoda – pār mums (Левонтина 2015, 8), atgādina, ka valodas organisms ir pārsteidzoši dzīvīgs; tam grūti kaut ko uztiept; jauni vārdi vai jaunas vārdu nozīmes liecina par attiecīgu nepieciešamību; ar laiku šīs nozīmes tiek atmestas vai pieņemtas kopā ar jauno saturu (Левонтина 2016, 17 1. Tehniskais noformējums; |
Priedēkļu un prievārdu sāga Nav datu, 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.8. Palīgteikuma tips; |
Tas pats sakāms par darbības vārdu pielietot salīdzinājumā ar 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Attiecībā uz darbības vārdu apmācīt, iespējams, varētu izvirzīt apsvērumu, ka apmācīt iezīmē darbības pilnīgu vai daļēju pabeigtību, atsaucoties uz līdzīgas 7.3. Neiederīgs vārds; |
Piemēram, žurnālistiskās pētniecības vietnē Re:Baltica lasāmā raksta 1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; |
Tāpat jāpiekrīt vērojumam, ka norādāmie vietniekvārdi arvien biežāk 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Latviešu valoda nekad nav bijusi 1. Tehniskais noformējums; |
Arī pašlaik aizguvumus izmantojam aizgūtnēm, it īpaši sarunvalodā un neformālajā rakstveida saziņā. Taču to netrūkst arī oficiālos dokumentos.
7.2. Mazvārdība; |
Nomainoties iekārtām un apgūstot jauno dzīvestelpas realitāti, sabiedrības un līdz ar to arī kultūras, tostarp valodas lietojuma, izmaiņas 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
Ne velti 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; |
Iespējams, ka attiecīgā izteiksme gluži vienkārši atsvaidzina saziņu, dod iespēju 1. Tehniskais noformējums; |
Turklāt šie faktori neattiecas tikai uz jaunāko paaudzi – sterila valoda ir sinonīms ne vien samākslotai, bet arī garlaicīgai, izolētai un 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; |